Teorija

Jelgava – Kurzemes hercogistes galvaspilsēta
Svarīgi!
1642. gadā Jelgava oficiāli tika atzīta par Kurzemes hercoga galma rezidenci un līdz ar to kļuva par vienīgo Kurzemes hercogistes galvaspilsētu.
Parasti reizi divos gados tur notika muižnieku sapulces – landtāgi.
vvvvffff.jpg
Hercogs Jēkabs
Jelgavas uzplaukums sākās hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Viņš lika nocietināt pilsētu ar valni, 13 bastioniem un grāvi. Arī pils tika nocietināta, 1648. gadā tā ieguva jaunus vaļņus un piecus savā starpā saistītus bastionus. Pilsētā un tās apkārtnē hercogs lika iekārtot pirmo tipogrāfiju un vairākas manufaktūras. 17.gs.vidū Jelgavā salīdzinājumā ar citām Kurzemes pilsētām bija labi attīstīta amatniecība.
Hercoga Jēkaba laiku raksturo ne tikai panākumi saimniecībā. Ir zināms, ka
hercogam Jelgavā bija ievērojama zinātniskā bibliotēka (ap 3000 sējumu). Tā bija sava laika lielākā grāmatu krātuve Latvijas teritorijā.
No 1637. gada līdz mūža beigām Jelgavā par Kurzemes galma mācītāju strādāja Georgs Mancelis (1593-1654). Tieši šajā laikā viņš sarakstīja pirmo sprediķu grāmatu latviešu valodā. Tajā pašā laikā hercogistes luterāniskās baznīcas augstākā amatpersona – superintendants bija Pauls Einhorns (1590 – 1655). Lai gan viņš nebija īpaši labvēlīgi noskaņots pret latviešiem, taču pētīja latviešu tautas ticējumus un etnogrāfiju.
Hercoga Jēkaba dēls Frīdrihs Kazimirs lielu vērību veltīja galma dzīvei un mēģināja savu Jelgavas pili pārvērst par „mazo Versaļu”. Hercogs iegādājās simtiem zirgu un kariešu, no kurām dažām bija par kristāla logi. Nauda netika žēlota arī dārgai itāliešu operai.
Hercogs Ernsts Johans Bīrons lika nojaukt veco pili un tās vietā uzsākt jaunas, varenas pils celtniecību. Pils pamatakmens tika likts 1738. gadā. To projektēja un cēla izcilais baroka meistars, Krievijas galma arhitekts, itālietis Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Hercogs pulcināja Jelgavā māksliniekus no galvenajiem Eiropas mākslas centriem. Itāliešu māksliniekus aicināja no Pēterburgas, vācu un franču māksliniekus no Drēzdenes.
cccv.jpg
Frīdrihs Kazimirs
O. fon Mirbahs par Jelgavu (1844)
  
"Jelgava (Mitau) no visām apmēram 30 pilsētām un miestiņiem ir tā skaistākā. (..) Esmu atkal savā mīļajā Jelgavā, kur, mazākais Jāņu laikā, ir patīkama un sausa, jo vasaras karstie saules stari izžāvējuši nebruģētās ielas un krietnie pilsoņi izņēmuši no ietvēm sapuvušos dēļus un sataisījuši  tās atkal pienācīgā platumā. (..) Pa Jāņiem vajag visam spīdēt un mirdzēt un pēc iespējas būt jaunam. Drusku var, taisnību sakot, labi daudz putekļu gan jānorij, bet tie ir Kurzemes un mīļās tēvijas putekļi, kuros jau labprāt var i noslāpt. Ir jauki un patīkami mirt par tēviju, un, lai gan Jelgava no 1642. gada ir īsta galvaspilsēta, manis pēc var ielas stāvēt nebruģētas. (..)
Jelgava [ap 1675.] vienīgā mierīgā un drošā vieta kara drūzmas vidū, tapa par diplomātisku sarunu viduci starp Poliju, Zviedriju, Krieviju, Dāniju un Angliju. Šeit ārzemju sūtņi gaidīja, kamēr viņiem izgatavoja pases uz to vietu, kurp viņus sūtīja. Uz Jelgavu arī bieži sūtīja hercogam adresētas vēstules tālāksūtīšanai. (..) Visus šos kungus, vai nu tieši uz Jelgavu sūtītos, vai tikai caurbraucējus, hercogs izmitināja par velti."
  
DSC_3700.JPG
Jelgavas vecā pils 17. gs. beigās
  
  
mmn.jpg
Jelgavas pils mūsdienās
 
Mūsdienu vācu vēsturniece Almuta Būsa par Jelgavas galmu (2001)
"Daudzo karu dēļ 16. un 17. gs. nebija iespējama grezna galma dzīve; nenocietinātajā Jelgavā nebija ievērojamu muižniecības rezidenču. Hercoga galms nekļuva Kurzemes muižniecībai par centru, ap kuru risinātos visi notikumi. (..) Svešzemju valdnieku viesošanās Kurzemes hercogu galmā bija reta parādība, lēņa saņemšanas ceremonijas tika rīkotas Polijā. Arī iemeslu ģimenes svinībām nebija daudz – visu Ketleru dinastijas hercogu kāzas notika ārpus Kurzemes. Atlika vien svinīgi notikumi hercogu ģimenes locekļu dzīvē, kas tika atzīmēti ar attiecīgām ceremonijām."
 
Jelgavas kultūras dzīvē liela nozīme bija hercoga Pētera Bīrona 1775. gadā dibinātajai Pētera akadēmijai – Academia Petrina.
Audzēkņu skaits tajā gan bija neliels. Pirmajos 32 gados šo iestādi pabeidza aptuveni 400 skolnieku.
Akadēmijas ēkas celtniecības darbi sākās pēc Jelgavas hercoga pils būvdarbu pabeigšanas 1773. gadā un ilga līdz 1775. gadam. Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijai to pārveidoja par akadēmisku ģimnāziju. Pēc Otrā pasaules kara ēkā tika iekārtots Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
 
cccvb.jpg
Pētera akadēmija
Latviešu vēsturnieki Jānis Stradiņš un Heinrihs Strods par Pētera akadēmiju (1975)
"Pētera akadēmijas nodibināšana sekmēja vairāki apstākļi. Hercogs Pēteris to gribēja pārvērst par hercogistes garīgo centru, un par profesoriem tajā bija uzaicināti jauni cilvēki no vairākām slavenām Eiropas universitātēm. Mācību iestādei bija pietiekami zinātniski tehniskā un materiālā bāze, (..) mācību programmas to darīja līdzīgu augstskolai, gan (..) bez tiesībām piešķirt zinātniskus grādus. Tās visas deva iespēju Pētera akadēmijai kļūt par pirmo augstskolu un samērā nozīmīgu centru Latvijas teritorijā.
Pētera akadēmijas kā augstākās mācību iestādes darbu negatīvi ietekmēja labi organizētu zemāko skolu tīkla trūkums. Pirms iestāšanās studenti parasti mācījās pie privātskolotājiem, tāpēc viņiem nereti trūka vispārīgas sistemātiskas izglītības."
18. gadsimtā Jelgavas nozīme pieauga sakarā ar to, ka caur to gāja viens no galvenajiem satiksmes ceļiem, kas pa sauszemi savienoja jauno Krievijas galvaspilsētu Pēterburgu ar Rietumeiropu.
DSC_3702.JPG
Džakomo Kazanova (1725-1798)
Līdz ar amatniekiem, māksliniekiem, zinātniekiem, kas no Rietumeiropas devās uz Krieviju meklēt labāku dzīvi, Jelgavā ieradās un kādu laiku uzturējās Rietumeiropā pazīstami piedzīvojumu meklētāji un šarlatāni (nelietpratējs, kas, izmantodams cilvēku uzticību, uzdod sevi par speciālistu; krāpnieks, blēdis), piemēram, „brīnumārsts” Magnuss Kavallo, avantūrists un „siržu lauzējs” Džakomo (Džovanni) Kazanova, kurš hercogam E.J.Bīronam uzdevās par inženieri un lietpratēju dabas bagātību izmantošanā. Alķīmiķis un garu izsaucējs grāfs Aleksandro Kaliostro, īstajā vārdā Džuzepe Balzamo, 1779. gadā iepazīstināja Jelgavas sabiedrību ar alķīmijas noslēpumiem. Viņš sarīkoja vairākus maģijas seansus, kuros pielietoja
ieliektus spoguļus un dažādas akustiskas ierīces. Šie dēkaiņi tika uzņemti labākajos Jelgavas namos, jo Kurzemes muižniecība ziemas mēdza pavadīt pilsētā.
Amerikas vēsturnieks Roberts Darntons par Kazanovu (2002)
"Starp Londonu un Pēterburgu, Ziemeļjūru un Adriju eksotiskais jurists Džakomo Kazanova bija ļoti gaidīts ciemiņš, slavens ar savām runas dotībām, savu izglītību un sevišķi – mīlas romāniem. (..)
Parīzē viņu aicināja viesos gan karaļa Luija XV favorīte marķīze Pompadūra, gan arī filozofs Voltērs. Ar Prūsijas karali Fridrihu Lielo viņš tērzēja par skaistuma filozofiju. (..)
Kazanova bija spiests nemitīgi ceļot arī tādēļ, ka viņu meklēja turpat vai puses Eiropas valstu varas iestādes. Štutgartē viņš nebija nomaksājis spēļu parādus, Madridē viņš tika pieķerts nelikumīgā ieroča glabāšanā. Vairākkārt viņš tika apcietināts un mēnešiem ilgi sēdēja cietumos, kamēr veiklie juristi viņu atbrīvoja.
Dzīves nogalē viņš strādāja par bibliotekāru pie austriešu un čehu grāfa kādā Čehijas miestiņā. Tur bijušais galminieks uzrakstīja memuārus 12 sējumos."
Vēsturnieki J. Stradiņš un H. Strods par „slavenībām” Jelgavā
"1778. gadā Jelgavā ieradās un vairāk nekā gadu uzturējās brīnumārsts un kāršu spēlmanis itālietis Magnuss Kavallo. No Jelgavas viņš devās uz Bausku un Rīgu. Šis cilvēks uzdevās par filozofu, ārstu, botāniķi un dzejnieku, taču viņa galvenā nodarbošanās bija „dakterēšana” un kāršu spēle.
Kavallo ieteica dāmām skaistumkopšanai apmazgāties aukstā ūdenī, kas iesmelts Mūsas un Mēmeles satekā pie Bauskas vai dažos „brīnumavotiņos”. Šī „speciāli apstrādātā veselības avota smiņķūdens” pārdošanu muciņās M. Kavallo organizēja Jelgavā un Rīgā. Viņš noteica savām pacientēm diētu un dzīvesveidu.
Sevišķi atsaucīgi kāršu spēlmaņi bija daudzi Pētera akadēmijas studenti, kas dienu un nakti pavadīja pie kāršu galda, aizmirsdami apmeklēt lekcijas."
 
DSC_3703.JPG
Kaliostro
DSC_3704.JPG
E. fon Reke
Kaliostro (1743-1795)
Itāliešu dēkainis Kaliostro jaunībā bija aptiekāra palīgs, vēlāk apceļoja vairākas zemes, nodevās spiritismam (garu izsaukšanai) un alķīmijai, uzstājās arī kā iluzionists. Pēc pāvesta pavēles par ķecerību tika uz mūžu ieslodzīts Romā cietumā, kur arī mira.
 
E. fon Reke (1754-1833)
Elīza fon Reke (dzimusi grāfiene Mēdema, pēdējās Kurzemes hercogienes Dorotejas māsa)
bija Eiropā pazīstama dzejniece un rakstniece. Kaliostro bija iecerējis ar viņas atbalstu iegūt uzticību Pēterburgas galmā, taču Kurzemes literāte viņu atmaskoja. E. Fon Rekes vācu valodā publicēto grāmatu „Ziņa par bēdīgi slavenā Kaliostro uzturēšanos Jelgavā 1779. gadā un viņa maģiskajām operācijām” Katrīna II lika pārtulkot krieviski.
Atsauce:
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003.
V. Purēns „Pasaules vēsture pamatskolai” 3. daļa. Jaunie laiki, RAKA, 2006.
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Jaunie laiki”, Zvaigzne ABC, 2003., 114. - 117.lpp.
http://baltictravelnews.com/images/DzesamaFotoMape/20101027-HercogsJekabs.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Fr%C4%ABdrihs_Kazimirs_Ketlers
http://www.ambermarks.com/Atteli/Mani/Jelgava/Jelgavas-pils-pari-Lielupe2-23mai04.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Academia_Petrina.jpg