Teorija

Lībiešu un Sēļu pakļaušana
Vācu ekspansija vispirms skāra lībiešus. Visiem krustnešiem, kas devās uz Līvzemi, pāvests apsolīja visu grēku atlaišanu. Krusta karu organizēšana pret lībiešiem bija Ikšķiles bīskapa Meinarda ideja, bet viņš to nerealizēja.
1198.g. ar krusta karotājiem pie lībiešiem ieradās jaunieceltais bīskaps Bertolds, kurš krita jau pirmajā kaujā pret lībiešiem. Krustneši kauju uzvarēja, bet rezultātu nebija.
Bishop-Albert.jpgBīskaps Alberts
Pēc tam, kad Bertolds bija kritis kaujā pie lībiešiem, Romas Katoļu baznīcas pāvests par Līvzemes bīskapu iecēla Albertu no Bukshēvdenes. Jaunais bīskaps, kas līdz tam bija domkungs Brēmenē, nopietni gatavojās lībiešu, sēļu un latgaļu pakļaušanai. Viņš panāca, ka 1199.gada oktobrī pāvests Innocents III izdeva īpašus rīkojumu jeb bullu, kurā krusta karus Baltijā pielīdzināja svētceļojumam uz Jeruzalemi.
Sākotnēji krusta karu kustību Austrumbaltijā virzīja Brēmenes – Hamburgas arhibīskapija, taču 13. gs. tai par konkurenti kļuva Lundas (Dānijas) bīskapija. Abu bīskapiju starpā izvērtās cīņa par ietekmi Austrumbaltijā.
Pirmie Livonijas bīskapi nāca no cisterciešu mūku ordeņiem. Veiksmīgi darbojās Brēmenes arhibīskapam pakļautais bīskaps Alberts (1199. – 1229.). Novērsis pretrunas ar dāņiem, tas sāka savu darbību, sakūdot baltus, lībiešus un igauņus vienu pret otru.
Baltu un Baltijas somu pakļaušana bija likumsakarīga, jo Rietumeiropu
bija konsolidējusi Romas katoļu baznīca, bet Krievzemi no Bizantijas aizgūtā pareizticība (grieķu katoļu baznīca). Tā kā krusta karu kustība  spēja mobilizēt resursus no visas Rietumeiropas, bet Kijevas Krievzeme piedzīvoja šķelšanos periodu, tad Austrumbaltijā uzvarēja ekspansija no Rietumeiropas.
13. gs. visu Rietumeiropu un Centrālo Eiropu kontrolēja Romas katoļu baznīca. Uz katolizētās Eiropas politisko dzīvi ietekmi atstāja pāvestu un Svētās Romas vācu impērijas (ķeizaru) cīņa par laicīgo varu.
Svarīgi!
Krustnešu panākumu galvenais cēlonis bija baltu politiskā sadrumstalotība un savstarpējie kari. Tie notika rudeņos pēc ražas novākšanas vai ziemā, lai iegūtu laupījumus.
Citi krustnešu panākumu faktori -  Rietumeiropas militārās tehnikas pārākums un kristīgās Rietumeiropas militārie resursi, bija otršķirīgi. Nozīmīga loma bija arī bīskapa Alberta diplomātijai.
Tomēr Baltu zemju iekarošana prasīja gandrīz 100 gadus.
Svarīga nozīme krusta karu organizēšanā bija Romas pāvestam.
Pāvests Innocents III pēc Alberta lūguma 1199.g. pasludināja krusta karu pret Livonijas pagānu tautām.
1200. gada vasarā Gotlandē sapulcinātie krusta karotāji Alberta vadībā daudzo kuģos, līdzi ņemot zirgus un kalpotājus, devās uz Līvzemi. Daugavā pie Ikšķiles viņiem izcēlās pirmā sadursme ar lībiešiem. Tā kā konflikti turpinājās un abās pusēs bija zaudējumi, bīskaps Alberts aicināja lībiešus uz sarunām. Kad tie ieradās, krustneši viņus ieslodzīja, un kā atbrīvošanas maksu pieprasīja ķīlniekus. Bīskaps Alberts panāca lībiešu piekrišanu celt nocietinātu apmetni Daugavas grīvā.
Svarīgi!
1201. g., kad bīskaps Alberts lika pamatakmeni Doma baznīcai, uzskata par Rīgas dibināšanas gadu.
Ikšķile nebija droša apmešanās vieta, tādēļ Alberts pārcēla bīskapijas centru uz Rīgu. Tā kā krustneši parasti vasaras beigās devās atceļā
PopeInnocentIII.jpgPāvests Innocents III
uz Vāczemi, bet Baltijā bija nepieciešams pastāvīgs karaspēks. 1202. gadā tika dibināts bruņinieku ordenis – Kristus kareivju brālību, kas vēstures literatūrā tiek dēvēts par Zobenbrāļu ordeni. Tie valkāja baltu apmetni ar sarkanu krusta un zobena attēlu.
kaupo.jpgKaupo piemineklis pie Krimuldas baznīcas
Saprotot, ka ar militāru spēku vien ir par maz, lai iekarotu nepazīstamu zemi, Alberts veikli izmantoja vietējo tautu savstarpējās pretrunas, piedāvājot savu atbalstu lībiešiem, kuriem bija seni un pastāvīgi konflikti ar latgaļiem un igauņiem. Par bīskapa sabiedroto kļuva Turaidas valdnieks Kaupo.
Ne visi lībieši gribēja samierināties ar bīskapa politiku un daudzi nepakļāvās vācu krustnešiem. Tomēr krusta karotāji, izmantojot savu militāro pārspēku un vietējo nespēju vienoties, jau 1207. gadā bija pakļāvuši visas lībiešu zemes. Bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis tās sadalīja savā starpā. Gadu vēlāk krustneši ieņēma un izpostīja arī sēļu galveno centru Sēlpilī.
 
 
 
 
 

 
Atsauce:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/c/cc/Bishop-Albert.jpg
http://www.apollonius.net/Images/PopeInnocentIII.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Kaupo_m%C3%A4lestusm%C3%A4rk.jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.