Teorija

Rīga 13. gadsimtā
Rīgā uz dzīvi apmetās no Vāczemes atbraukušie krustneši, garīdznieki, amatnieki un tirgotāji. Viņi būvēja mājas gan no koka, gan arī cēla mūra namus. Galvenās celtnes bija baznīcas un bīskapa un Zobenbrāļa ordeņa bruņinieku pilis.
jurabaz.jpgSv. Jura baznīca
Svarīgi!
Senākā mūra ēka Rīgā, no kuras daļa ir saglabājusies līdz mūsdienām, ir Sv. Jura baznīca, kas kādreiz bijusi Zobenbrāļa ordeņa baznīca.
Rīgā un tās apkārtnē turpināja dzīvot lībieši, kurši, zemgaļi un sēļi.
Sākumā pilsētas zemi sadalīja sētas. Dzīvojamie nami atradās pie galvenās ielas, bet otrā pusē – izbrauktuve, pa kuru izdzīt lopus. Pagalmā bija kūtis un šķūņi, jo rīdzinieki turēja lopus, kurus katru dienu dzina uz ganībām ārpus mūriem. Plašajā sētā mitinājās zirgi, govis un cūkas. Tādējādi paralēli galvenajai ielai otrā pusē izveidojās aizmugures iela. Piemēram, Mārstaļu un Grēcinieku ielām
kopējā aizmugures iela bija Peldu iela. Pilsētai apkārt uzbūvēja aizsardzības sienu. Sākotnēji to cēla no noasinātiem koka baļķiem, bet 13.gs. vidū jau uzbūvēja mūra sienu ar torņiem un vārtiem.
Tā kā Rīga strauji auga un mūru iekšpusē visiem drīz nepietika vietas, baznīcas un dzīvojamās mājas tika celtas arī ārpus mūriem. Bīskapam Albertam vajadzēja vienoties ar lībiešiem par zemes iegūšanu jaunu ēku celtniecībai. Parasti zemi iepirka vai apmainīja pret citā vietā esošu, piemēram, Doma baznīcu 1211. gadā sāka celt senākā lībiešu ciemu iedzīvotāju kapulauka vietā.
Bīskaps Alberts veltīja lielas pūles Rīgas attīstībai. Viņa laikā Rīga izauga un nostiprinājās.
 
Riga_-_Old_City_Panorama.jpg
Viduslaiku baznīcu torņi mūsdienu Rīgas panorāmā

Sv. Pētera, Doma un Sv. Jēkaba baznīcas, kuru silueti arī mūsdienās veido pazīstamo Rīgas panorāmu Daugavas labajā krastā, celtas 13. gadsimtā. Laika gaitā tās piedzīvojušas vairākus ugunsgrēkus, pārbūvētas un paplašinātas. Ugunsgrēki jaunajā pilsētā nebija reta parādība, jo koka ēkas bieži aizdegās. Arī pirmā Doma baznīca, kura bija koka celtne, nodega 1215. gadā. 13. gadsimta beigās Rīgā tika izdoti noteikumi, kas paredzēja ierobežot koka ēku celtniecību un veicināt mūra ēku būvēšanu.
13.gs. otrajā pusē, pieaugot tirdzniecībai un Rīgas iedzīvotāju turībai, radās nepieciešamība celt cita veida namus. Ēkas apakšējos stāvos atradās dzīvojamās telpas, bet augšējos stāvos bija telpas preču noliktavai. Vairākstāvu ēkas tika celtas vietas trūkuma dēļ – pilsētu ieskāva mūris un namiem vajadzēja stiepties augstumā nevis plašumā.
13.gadsimtā Rīgā vajadzēja pacelt zemes līmeni. Tajā laikā Daugava pavasara plūdu laikā bieži izgāja no krastiem un appludināja Rīgu. Pilsētnieki saglabāja plūdu sanesumus, neaizvāca arī ugunsgrēka laikā nodegušo ēku gruvešus. Tā zemes līmenis tika pacelts un plūdi vairs nebija tik postoši. 13.gs. beigās, kad Rīdziņas osta zaudēja savu nozīmi, kuģi sāka piestāt Daugavas krastmalā.
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Jura_baznica.JPG
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/d/d1/Riga_-_Old_City_Panorama.jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.