Teorija

Latgaļu pakļaušana
Lai pilnībā kontrolētu Daugavas un Gaujas ūdensceļus, bīskapam Albertam bija vēl jāpakļauj latgaļu zemes – Koknese, Jersika un Tālava. Par šķērsli netika uzskatīts arī tas, ka daļa latgaļu dižciltīgo jau bija pieņēmuši kristīgo ticību no Krievzemes.
aaacesids.jpgCēsu pilsdrupas
1205. g. tika uzcelta krustnešu pils Cēsīs. Tālavas valdnieks Tālivaldis piedalījās karā pret igauņiem kopā ar Zobenbrāļu ordeni. Bīskaps Alberts iesaistīja Tālivaldi savās politiskajās intrigās, solot aizstāvēt to no Pleskavas kņaziem. Rezultātā Tālavas latgaļi nonāca arvien lielākā atkarībā no krustnešiem.
Lai formāli nepārkāptu iepriekš noslēgto vienošanos ar Kokneses valdnieku Vetseki, karagājienā uz Koknesi 1208. gadā tika sūtīts Lielvārdes bruņinieks Daniēls. Pēc Kokneses izpostīšanas un Vetsekes sagūstīšanas bīskaps izlikās, ka par uzbrukumu neko nav zinājis, un atbrīvoja Vetseki no gūsta, par to pieprasot pusi no
Kokneses pils. Vetseke saprata, ka nespēs pretoties vācu krustnešu pārspēkam, un aizgāja uz Krievzemi.
aakokn.jpgKokneses pilsdrupas
Nākamajā gadā krustnešu karaspēks izlaupīja un nodedzināja Jersikas pili un pilsētu, saņēma gūstā valdnieka Visvalža sievu. Gūstekņus un mantu solīja atdot pēc tam, kad Rīgā tiks noslēgts padošanās līgums un Visvaldis būs kļuvis par bīskapa vasali. 1209. gada rudenī Sv. Pētera baznīcas laukumā daudzu rīdzinieku klātbūtnē Visvaldis svinīgi deva vasaļa uzticības zvērestu Albertam un daļu savu zemju saņēma atpakaļ kā lēni.
Tālavas pakļaušanā Alberts veiksmīgi izmantoja latgaļu un igauņu savstarpējos karus un regulāro abpusējo zemju izlaupīšanu. Kad 1212. gadā bruņinieki atņēma Autīnes latgaļiem laukus un bišu kokus, latgaļi un lībieši sāka sacelšanos, par kuras
centru kļuva Dabreļa pils Satezelē. Tomēr spēki bija nevienlīdzīgi, un sacēlušies bija spiesti pieņemt Alberta padošanās noteikumus. Palikuši bez sabiedrotajiem Tālavas valdnieka Tālivalža dēli 1214. gadā padevās krustnešiem. Pēc tam, kad 1215. gadā igauņu iebrukuma laikā krita Tālivaldis, vācieši 1224. gadā sadalīja pārējās Tālavas zemes.
1224.g. Alberts jau kontrolēja visu Dienvidigauniju, kurā izveidoja Tērbatas bīskapiju, kā arī gandrīz visas latgaļu un sēļu zemes.
Atsauce:
http://photo2.poga.lv/photos/0609/0913/buub/2268054821_b.jpg
http://photo2.poga.lv/photos/0802/0212/endo/4366418731_b.jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.