Teorija

Viduslaiku hroniku vēstījums
Par krusta kariem Latvijas teritorijā stāsta divas 13. gadsimta hronikas – Indriķa hronika un Atskaņu hronika.
Indriķa hronika
Svarīgi!
Indriķa hronika ir vecākais Latvijas teritorijā tapušais stāstošais vēstures avots, kas vēsta par latviešu un igauņu tautas cīņām pret vācu krustnešiem.
Hronika sarakstīta laikā no 1225. līdz 1227. gadam viduslaiku latīņu valodā un sacerēta bīskapa Alberta uzdevumā. Uz pergamenta uzrakstītais teksts tika nodots pāvesta sūtnim, kurš to nogādāja Romā. Tā kā bīskaps Alberts vēlējās radīt labu iespaidu par savu darbību vietējo iedzīvotāju kristīšanā, hronikā viņa veikums galvenokārt vērtēts pozitīvi.
Hronikas autors bija priesteris Indriķis jeb Heinrihs (Heinricus), kas pats bija daudzu notikumu aculiecinieks. Rakstot hroniku, viņš izmantoja arī dokumentus, kuri glabājās bīskapa arhīvā, kā arī iztaujājis savus laikabiedrus – notikumu dalībniekus.
dad29c1e-bcd0-438d-970f-222103e069b7.jpg
Pats autors hronikai nav devis nosaukumu. Tā vēlāk nosaukta par Indriķa hroniku rakstītāja vārdā. Hronikas oriģināls līdz mūsdienām nav saglabājies, bet vēsturnieku rīcībā ir vairāki dažādos laikos izdarīti noraksti, vecākais no tiem ir no 14. gadsimta sākuma. Rūpīgi salīdzinot visus norakstus, vēsturnieki atjaunojuši hronikas autora uzrakstīto tekstu, kas mūsdienās tulkots un izdots vācu, krievu, angļu, latviešu, lietuviešu, igauņu un citās valodās.
Hronika ir pirmais tagadējās Latvijas teritorijā tapušais rakstītais vēstures avots, kurā vēstīts par nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem un arī par vietējiem iedzīvotājiem – lībiešiem, latgaļiem, kuršiem, zemgaļiem un sēļiem, kā arī kaimiņos dzīvojošiem igauņiem. Kopumā 13.gs. tagadējā Latvijas teritorijā dzīvoja aptuveni 150 000 cilvēku.
Hronikā minēti daudzi Latvijas apdzīvotu vietu nosaukumu. Tās vietas, kuras apdzīvojuši lībieši, Indriķis saucis lībiešu valodā, piemēram, Gauja
Coiwa, Burtnieku ezers – Astijerve, Ogre – Woga. Hronikā minēti ne tikai bīskapu un krustnešu, bet arī vietējo tautu vadoņu vārdi, ievērojamākie no kuriem ir Jersikas Visvaldis, Turaidas Kaupo, Tērvetes Viestards un Tālavas Tālivaldis (Tālibalds).
Indriķis spilgti aprakstīja vietējo tautu savstarpējos konfliktus, kā arī viņu attiecības ar vācu misionāriem un krustnešiem. Piemēram, hronikā vēstīts, ka kristīšanas sākumposmā Turaidas lībieši atbilstoši senču ticējumiem lēmuši par sagūstītā misionāra Teoderiha likteni.
Indriķa hronikā sniegtas ziņas par Zobenbrāļa ordeņa dibināšanu, aprakstītas vairākas kaujas un ieroči.
Atskaņu hronika
Atskaņu hronika aptver notikumus laika posmā no 12.gs. beigām līdz 1290. gadam. Tā ir otrs nozīmīgākais vēstures avots par krusta kariem Baltijā. Hronika sarakstīta viduslaiku vācu valodas dialektā (vidusaugšvācu valodā) dzejas formā.
Salīdzinājumā ar Indriķa hroniku Atskaņu hronikā sniegto ziņu ticamība ir daudz zemāka, tās sacerētājs, kura vārdu mēs nezinām, daudz ko izdomājis, dažu notikumu apraksts neatbilst vēsturiskajai patiesībai. Īpaši daudz leģendu ir hronikas pirmajā daļā. Par 13.gs. otrās puses notikumiem un sevišķi laiku no 1279. gada līdz 1290. gadam, kad autors pats bija daudzu attēloto notikumu aculiecinieks, ziņas jau ir samērā plašas un ticamas. Hronikā ir minēti tikai trīs gadskaitļi, bet tajā ir daudzi tēlaini kauju apraksti. Tas lielā mērā izskaidrojams ar to, ka šādas dzejā sarakstītas hronikas ordeņa pilīs tika lasītas priekšā ēdienreizēs ordeņbrāļiem, lai vairotu viņu kaujas sparu. No Livonijas Atskaņu hronikas, kuras oriģināls līdz mūsdienām nav saglabājies, viduslaikos tika izdarīti daudzi noraksti.
Atsauce:
http://www.ibook.lv/uimg/dad29c1e-bcd0-438d-970f-222103e069b7.jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai. Viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.