Teorija

Reformācija satricināja viduslaikos izveidojušos pasaules kārtību un darīja galu Romas Katoļu baznīcas neierobežotajai varai. Radās jauns kristietības novirziens - protestantisms.
Svarīgi!
Livonijā reformācijas un luterisma uzvara vainagojās ar ticības brīvības pasludināšanu vispirms Rīgā 1525. gadā un 1554. gada - visā Livonijā.
Katoļu baznīca zaudēja savu noteicošo lomu, bet luterticība strauji izplatījās pilsētās un laukos. Laicīgā vara sāka kontrolēt baznīcas.
Rīgas katoļiem nācās atdot pilsētai savus klosterus, hospitāļus un citus īpašumus.
 
00_300px-Rigas_Doma_klostera_kapitula_zale2.jpg
Attēlā: Rīgas Doma klostera kapitula zāle.
 
Viena no reformācijas idejām bija likvidēt pārmērīgo greznību baznīcā. Tā pēc arī luterāņu dievkalpojumos sāka izskatīties citādi - vienkāršas iekštelpas, mazāk greznojumu. Protestanti centās uzsvērt, ka nevis greznība, bet ļaužu ticība ir galvenais.
  
Lai ciešāk piesaistītu latviešu iedzīvotājus baznīcai, protestanti savus dievkalpojumus sāka noturēt latviešu valodā.
1524. gadā Rīgā pie Sv. Jēkaba baznīcas (skat. att. zemāk) tika nodibināta pirmā latviešu draudze, kur sprediķi latviešu valodā teica vietējie vācu mācītāji.
 
00_300px-Sv_Jekaba_baznica.jpg
Attēlā: Sv. Jēkaba baznīca Rīgā.
 
Sākotnēji tas gan neatstāja dziļāku iespaidu uz ticīgajiem, jo vācu mācītāji dievkalpojumos runāja sliktā latviešu valodā, tāpēc ļaudis nesaprata, kādas lielas pārmaiņas ir notikušas.
Livonijas laukos daudzi zemeskungi pieslējās luterismam. Tā kā pastāvēja princips "kā varā ir zeme, tas nosaka ticību", tad arī zemnieki kļuva par luterticīgiem.
Taču 16. gadsimtā jaunā ticība zemniekus vēl necik daudz neietekmēja, jo kristietība iepriekšējos laikos nebija pietiekami dziļi iesakņojusies viņu apziņā. Un, tā kā laukos dzīvoja lielākā latviešu daļa, var teikt, ka tautu kopumā reformācija skāra maz - tā turpināja piekopt savu reliģiju un ticējumus.
 
00_4028757912_p.jpg
Attēlā: Mirušo piemiņas dienas rudenī - gadsimtiem ilgi saglabātās seno Veļu laika rituālu atbalsis. Veļu laikā pieminēja aizgājušos senčus un ticēja, ka tie nāk apraudzīt dzīvos.
 
Tomēr reformācijai bija liela ietekme uz latviešu tautas kulturālo attīstību.
Radās pirmie Svēto rakstu un baznīcas dziesmu tulkojumi, kas sekmēja latviešu rakstības veidošanos.
Ar Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera un muižnieku atbalstu 1586. gadā latviešu valodā tika pārtulkots Lutera Katehisms - jautājumu un atbilžu formā sarakstīta ticības mācības pamatu grāmata. To iespieda Kēnigsbergā (tag. Kaļiņingrada).
 
katehisms.jpg
Attēlā: 1586. gadā izdotais Lutera katehisms. Titullapa.
 
Reformācijas rezultātā sāka veidoties latviešu literārā valoda.
Par pirmo cilvēku, kas lika pamatus latviešu literārajai valodai, var uzskatīt Kurzemes un Zemgales hercoga luteriskās baznīcas galma mācītāju Georgu Manceli.
  • Vispirms viņš izstrādāja pirmo vācu-latviešu vārdnīcu, kas iznāca 1638. gadā ar nosaukumu "Lettus". Tās pirmajā daļā doti tulkojumi apmēram 6000 vārdiem, otrajā daļā sniegts vācu valodas frāžu un teicienu tulkojums latviski. 
  • G. Mancelis sarakstīja arī sprediķu grāmatu - tajā sagatavoti sprediķi visam baznīcas gadam. Šis izdevums ir pirmais oriģinālsacerējums latviešu valodā un ievērojams latviešu literārās valodas piemineklis. 
00multimedia (2).jpg
Attēlā: Lappuse no G. Manceļa vārdnīcas "Lettus".
Tas ir t.s. gotiskais raksts, kura rakstība līdzinās vācu valodas rakstībai.
G. Manceļa izveidotā latviešu rakstība ar nelielām pārmaiņām pastāvēja gandrīz 300 gadus - līdz pat 20. gs. 30. gadiem.
 
Nākamais solis latviešu valodas attīstībā bija Bībeles tulkojums latviešu valodā.
To paveica Alūksnes draudzes mācītājs Ernsts Gliks:
  • 1685. gadā tika pabeigts un iznāca Jaunās Derības tulkojums latviešu valodā,
  • Bībeles tulkojums - Vecā un Jaunā Derība tika pabeigts un izdots 1689. gadā,
  • Bībele ar apokrifiem (tekstu kopas, kuras parasti neiekļauj mūsdienās izdotajās Bībelēs) tika izdota 1694. gadā. Šos izdevumus finansēja Zviedrijas karalis, - tolaik Vidzeme bija Zviedrijas varā.
(Mācību grāmatā "Latvijas vēsture 2" ir neskaidrs formulējums, - kurš notikums 1685. gadā tieši saistīts ar Bībeli latviešu valodā. Tā kā Bībele tradicionāli sastāv no divām daļām: Vecās Derības - apjomīgākās daļas un Jaunās Derības, tad nebūs pareizi, ka tika pabeigts Bībeles tulkojums.)
 
00036-43428603.jpg
Attēlā: Ernsta Glika latviski tulkotā Bībele. 17. gadsimta izdevums.
Tā iesieta ādas vākos, rotāta metāla apkalumiem. Pirmais Bībeles izdevums bija 1500 eksemplāri, no kuriem līdz mūsdienām saglabājies neliels skaits. Šādas senas grāmatas ir izcili vērtīgas un dārgas.
Svarīgi!
Tādējādi reformācija veicināja izglītības un kultūras attīstību - izveidojās latviešu rakstība, pirmās latviešu skolas un grāmatniecība.
Sabiedrība vairāk sāka rūpēties par slimajiem un mazturīgajiem.
 
Atsauce:
http://www.makslasvesture.lv/images/thumb/0/0d/Rigas_Doma_klostera_kapitula_zale2.jpg/300px-Rigas_Doma_klostera_kapitula_zale2.jpg
http://www.makslasvesture.lv/images/thumb/7/71/Sv_Jekaba_baznica.jpg/300px-Sv_Jekaba_baznica.jpg
http://edruva.lv/wp-content/uploads/2016/02/img_2544-300x200.jpg
http://photo2.poga.lv/photos/0711/1105/slipais/4028757912_p.jpg
http://www.ebaznica.lv/img/katehisms.jpg
https://www.letonika.lv/groups/multimedia.aspx?prev=1&entryTitle=070100_1.gif
http://g4.delphi.lv/images/pix/520x315/fin6N1c1p-c/036-43428603.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai 2./ Jura Goldmaņa red. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2012., 95.lpp.
Latvijas kultūras vēsture./Austra Avotiņa, Daina Blūma, Asja Līdaka u.c. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2003., 507.lpp.
Latvijas kultūras vēsture./ Inga Sarma. - Rīga: RaKa, 2003., 180. lpp.