16. gadsimta Eiropā sākās jaunie laiki. (Pasaules vēstures kursā par tiem mācīsies nedaudz vēlāk.)
Jēdzienu "Jaunie laiki" sāka lietot Itālijā jau 15. gadsimtā, uzsverot, ka sācies jauns - prāta atmodas laikmets.
Jauno laikmetu raksturoja jaunas iezīmes cilvēku domāšanā un darbībā - cilvēki tiecās labāk izzināt un saprast paši sevi, apkārtējo dabu un pasauli.
Tas mainīja cilvēku priekšstatus par pasaules lielumu un uzbūvi, mainīja attieksmi pret reliģiju, pret valdnieku varu, mudināja apzināties savu vietu un lomu sabiedrībā.
Attēlā: Izcilā itāļu renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči zīmētais Vitrūvija cilvēks.
Šis zīmējums raksturo jauno laiku cilvēka pašapziņu - cilvēks kā visa centrs, atskaites sistēma.
Jauno laiku cilvēku raksturoja patstāvība, darbīgums, uzdrošināšanās, spēja uzņemties atbildību, plašākas zināšanas, kā arī tieksme pēc bagātības, varas un slavas.
Svarīgākie notikumi jauno laiku vēsturē Eiropā:
- notika apvērsums kultūrā - mākslā, literatūrā, filozofijā - cilvēks kļuva par galveno intereses objektu;
- 15. gadsimta vidū sāka izdot pirmās drukātās grāmatas, kas sekmēja straujāku zināšanu izplatīšanos;
- Lielie ģeogrāfiskie atklājumi (skat. karti zemāk) mainīja priekšstatus par pasauli - eiropieši sasniedza un atklāja Amerikas kontinentu, pa jūrasceļu sasniedza Indiju, veica ceļojumu apkārt zemeslodei;
- sākās pārmaiņas kristīgajā baznīcā - tā zaudēja vienotību, bet Romas pāvests - lielo ietekmi Eiropā;
- nostiprinājās valdnieku vara, un sabiedrības kārtu ietekme mazinājās; iedzīvotāji vairāk apzinājās savu saistību ar valsti, kura balstījās uz likumdošanu un tiesu sistēmu.
Attēlā: Līnijas kartē ilustrē Lielo ģeogrāfisko atklājumu maršrutus.
Eiropā palielinājās izglītoto cilvēku skaits, pieauga izglītības nozīme, izglītotajā sabiedrībā (kura tomēr nebija vairākumā) valdīja humānisma vērtības.
Svarīgi!
Humānisms (latīņu valodā "humanus" - cilvēcīgs; "humanitas" - cilvēcība) - renesanses kultūrai raksturīga pasaules izjūta, kam raksturīga ticība cilvēka dabas lielajām iespējām un dedzīga interese par cilvēka personību un tās attīstību.
Visas šīs pārmaiņas skāra arī Livoniju.
Livonijā straujus panākumus guva reformācija - reliģiska un politiska kustība 16. gadsimtā, kura bija vērsta uz Romas Katoļu baznīcas pārveidošanu. Šīs kustības aizsācējs - vācu garīdznieks Mārtiņš Luters.
Attēlā: Renesanses mākslinieka Lūkasa Krānaha gleznotais Mārtiņa Lutera portrets.
Livonijas iedzīvotāju garīgo dzīvi ietekmēja arī humānisma idejas - notika pirmie dievkalpojumi latviešu valodā - Rīgā izveidojās pirmā latviešu draudze, tika izdoti pirmie iespieddarbi latviešu valodā, Rīgā sāka darboties pirmā grāmatspiestuve.
Tomēr politiskā ziņā Livonija nespēja piemēroties jaunā laikmeta prasībām un palika politiski sadrumstalota.
Livonijas kaimiņvalstis iesaistījās savstarpējā cīņā par kundzību Baltijas jūrā un tās austrumu piekrastē.
16. gadsimta vidū, sākoties Livonijas karam (1558.-1583.), viduslaiku Livonija izzuda no Eiropas politiskās kartes.
Attēlā: Eiropas karte, kurā iezīmētas Livonijas robežas - mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorija.
Laika gaitā pēc Livonijas kara latviešu apdzīvotā teritorija nonāca dažādu valstu atkarībā. Tas vairoja atšķirības mūsu zemes novadu - Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales - attīstībā.
Mūsdienu cilvēks vienas diennakts laikā spēj pabūt vairākos kontinentos. Lielākās apdzīvotās vietās mūsdienās ir dažādu reliģisko konfesiju dievnami - katoļu, luterāņu, pareizticīgo, iespējams sastapt arī musulmaņus, kādas Indijas reliģijas ticīgos. Ikviens zina, kas ir banka, ko tajā dara. Mūsdienās ierastas un ikdienišķas pārtikas preces ir kartupeļi, tomāti, garšvielas, tēja, kafija, cukurs, šokolāde u.c.
Attēlā: Augļu un ogu izvēle mūsdienu pārtikas veikalā.
Šīs minētās lietas un vēl daudzas citas radās, attīstījās, tika ieviestas tieši jaunajos laikos. Līdz tiem nekas tāds Eiropā nebija bijis, un nosauktais ir tikai neliela daļa no tā, kas ienāca cilvēku dzīvē jauno laiku sākumā 16. gadsimtā.