Kāds 16. gs. Rīgas humānists Rīgu nosauca par Eiropas nomali.
Attēlā: 16. gs. Eiropas kartē, kurā Eiropa attēlota kā karaliene, Livonija redzama augšējā labajā stūrī - Eiropas kleitas mala.
Tas daļēji atbilst patiesībai, jo, izņemot reformāciju, pārējie Rietumeiropas procesi - Lielie ģeogrāfiskie atklājumi, renesanse un humānisms - Livoniju skāra maz.
16. gs. vidū sākās Livonijas karš, kas zemei nodarīja lielu postu un noveda pie viduslaiku Livonijas sabrukuma. (Par to būs stāstīts nākošajā tēmā "Cīņa par kundzību Baltijā un Livonijā".)
Tikai 16. gs. beigās iestājās salīdzinoši mierīgāks laika posms, kad pirmām kārtām lielākajā Livonijas pilsētā Rīgā sāka izplatīties humānisma idejas par cilvēka neizsmeļamajām iespējām.
Attēlā: Rīgas Doma klostera telpās reformācijas laikā - 1524. gadā tika izveidota pilsētas bibliotēka, tās pamatā bija 5 reliģiska satura grāmatas, ko Rīgas rāte nodeva "vispārīgai lietošanai". Četras no tām saglabājušās līdz mūsu dienām.
Rīgas pilsētas bibliotēka ieguva svarīgu nozīmi pilsētas garīgajā dzīvē. Spriežot pēc grāmatām ar ierakstiem, kas liecina par to piederību klosteriem, bibliotēkas fonda lielums pirmajā pastāvēšanas periodā bija daži simti eksemplāru, bet laika gaitā tika uzkrātas antīko autoru, humānistu un citu autoru grāmatas. Ar nosaukumu "Bibliotheca Rigensis" ("Rīgas pilsētas bibliotēka") tā bija pazīstama ne vien Baltijā, bet arī ārzemēs.
Attēlā: Teksts latīņu valodā. Tā bija Senās Romas valoda, kura viduslaikos noformējās kā katoliskās baznīcas valoda, līdz ar to - starptautiskā valoda. To apguva līdz pat 20. gs. sākumam.
Renesanses laikmetā par izglītotu cilvēku vispirms uzskatīja tādu, kurš prata latīņu valodu. Šādu cilvēku Rīgā nebija daudz, un tie bija galvenokārt vācu sabiedrībā. Viņu vidū 16. gs. arī sāka izplatīties humānistu idejas. Tās popularizēja no citām zemēm ieceļojušie humānisti, lielāks humānistu skaits pilsētā darbojās 16. gs. beigās.
Rīgā 20 gadus dzīvoja no Austrumprūsijas ieceļojušais dzejnieks Dāniels Hermanis. Dažādās Eiropas universitātēs (Kēnigsbergā, Heidelbergā, Vitenbergā, Bāzelē) studējis valodas, jurisprudenci, dabaszinātnes, filozofiju.
Attēlā: Heidelberga, kuras universitāte ir trešā senākā Eiropā, dibināta 14. gs. Mūsdienās tā ir viena no prestižākajām universitātēm. Tajā mācījušies arī daudzi izcili Latvijas cilvēki.
Jau agrā jaunībā D. Hermanis guvis atzinību ar saviem latīņu valodā rakstītajiem dzejoļiem, viņš apdzejoja arī Livoniju un Rīgu.
Pazīstamākais no Rīgas humānistiem ir ārsts un dzejnieks Bazilijs Plīnijs.
Viņa latīņu valodā sacerētā poēma "Slavas dziesma Rīgai" (pilns nosaukums "Slavenās Rīgas pilsētas, Livonijas metropoles, cildinājums") 16. gs. beigās izdota Leipcigā.
Humānisma laikmetā daudzi autori šādus slavinājumus veltīja savām pilsētām.
Attēlā: Bazilija Plīnija poēmas "Slavenās Rīgas pilsētas, Livonijas metropoles, cildinājums" izdevums.
Plīnijs bija dzimis Rīgā un mācījies Vitenbergas Universitātē, kur ieguvis doktora grādu.
Ir zināms, ka 1593. gadā Rīgas birģermeistars Nikolajs Eks viņam piešķīra studiju stipendiju, un pateicībā par to Bazilijs Plīnijs uzrakstīja šo poēmu Rīgai.
Dzejojumu Plīnijs rakstīja, atrazdamies Vitenbergā, tālu prom no dzimtās Rīgas, varbūt tāpēc viņam tā no tālienes šķitusi mīļa, skaista un labāka par citām pilsētām.
1588. gadā Rīgā darbu sāka pirmā tipogrāfija. Pirms tam rīdzinieki grāmatas saņēma no tām pilsētām, kur tipogrāfijas bija izveidotas jau agrāk, piemēram, Lībekas, Amsterdamas, Nirnbergas, Kēnigsbergas, Viļņas.
Attēlā: Atzīmējot drukas darbu Latvijas teritorijā uzsākšanas 425 gadadienu, 2013. gadā izdota jubilejas pastmarka ar Nikolausa Mollīna autogrāfu.
Grāmatu iespiešanas sākums Rīgā saistās ar Nikolausa Mollīna vārdu, Rīgā viņš ieradās no Antverpenes ap 1588. gadu, domājams, pēc pilsētas rātes aicinājuma.
Pēc diviem pārbaudes gadiem N. Mollīns kļuva par pirmo un vienīgo Rīgas rātes grāmatu iespiedēju un izdevēju. Tas nozīmē, ka viņš bija atbrīvots no nodokļiem un saņēma no pilsētas 100 dālderu gadā.
N. Mollīns drīkstēja nodarboties arī ar grāmatu pārdošanu. Rīgas rāte gan noteica pārdodamo grāmatu skaitu un pieprasīja vienu eksemplāru no katra izdevuma.
Savas darbības laikā N. Mollīns izdevis ap 180 iespieddarbu: kalendārus, ābeces, mācību grāmatas Rīgas Domskolai, rēķinu grāmatas, vietējo autoru sacerējumus utt.
Vairums iespieddarbu bija latīņu un vācu valodā.
Attēlā: Liela vēsturiska vērtība ir N. Mollīna tipogrāfijā 1612. gadā iespiestajai Rīgas panorāmai. Tas ir viens no slavenākajiem senās Rīgas skatiem.