Teorija

Svarīgi!
Latvija, oficiāli Latvijas Republika, ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Latvija ir unitāra (vienota) daudzpartiju republika. Republikā augstākā vara pieder tautai, kas ievēl Saeimu.
Latvijas valsts galva ir prezidents.
Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un ir Eiropas Savienības dalībvalsts.
Latvijas_gerboni.jpg
Attēlā: Latvijas karte un pilsētu ģerboņi. 
 
Baltijas valstis - Latvija, Lietuva, Igaunija kopš 2004. gada ir Eiropas Savienības un NATO (kolektīvās drošības organizācijas) dalībvalstis.
  
Latvija robežojas: ziemeļos - ar Igauniju; austrumos - ar Krieviju; dienvidaustrumos - ar Baltkrieviju; dienvidos - ar Lietuvu.
Latviju rietumos apskalo Baltijas jūra, bet ziemeļos - Rīgas jūras līcis.
Latvijas platība - 64 589 km².
  
2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju. Katru gadu Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās, jo daudz cilvēku turpina izbraukt no Latvijas lielāku ienākumu meklējumos. Apmēram trīs piektdaļas no iedzīvotājiem ir latvieši, bet no pārējiem iedzīvotājiem lielākā daļa - krievi.
 
0302090237_salacgrivieshi-latvija.jpg
Attēlā: Latvijas iedzīvotāji izveidojuši Latvijas karti.
 
Valsts oficiālā valoda ir latviešu valoda.
 
Latvijā  dominējošā reliģija ir kristietība - apmēram puse Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par katoļiem, luterāņiem, pareizticīgajiem vai citai kristiešu konfesijai piederīgiem. (Konfesija - kādas reliģijas paveids, atzars.) Latvijā ir arī nedaudz musulmaņu, budistu, hinduistu u.c. reliģiju pārstāvju.
 
Bet apmēram 44% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par nepiederīgiem nevienai reliģijai. Tas ir visai augsts rādītājs - Latvija ir astotajā vietā pasaulē ar šādu skaitu nereliģiozu iedzīvotāju.
 
martinberni.jpg
Attēlā: Latviešu gadskārtu svētki - Mārtiņdiena, kad sākas senajās latviešu tradīcijās sakņotie maskotie gājieni - iešana budēļos jeb čigānos.
  
Iespējams, spēcīgu latviešu tradīciju dēļ, kas sakņojas senā pirmskristīgā reliģijā, ilgus gadsimtus apspiestībā dzīvojošai latviešu tautai ļāva saglabāt savu neatkarīgo garu. Kristietība tautas apziņā nespēja kļūt par noturīgu vērtību.
 
Kā radies vārds „Latvija” un kad šo apzīmējumu sāka lietot attiecībā uz mūsu zemi?
Par to izteikti vairāki pieņēmumi, bet pilnīgi drošu ziņu nav.
  • Iespējams, ka pirmie savu kaimiņu teritoriju tā sāka saukt lietuvieši, jo senos laikos gar mūsdienu Latvijas un Lietuvas robežu tecējusi neliela upīte Latva jeb Latava.
  • Saskaņā ar citu pieņēmumu Latvijas nosaukumam līdzīgs vārds pirmo reizi minēts 13. gadsimtā sarakstītajā Livonijas Indriķa hronikā, kurā latgaļu apdzīvotie novadi viduslaiku latīņu valodā saukti par „Lettia” vai „Letthia”.
  
latgalu_rotas.jpg
Attēlā: Meitene seno latgaļu tērpā. Tādus mūsdienās meistari veido pēc arheologu pētījumiem - rekonstruē.
 
Par Latviju latviešu apdzīvoto teritoriju sāka saukt tikai 19. gadsimta otrajā pusē, ar to domājot Vidzemi un Kurzemi.
Sākumā tika piedāvāti dažādi nosaukumi, piemēram, „Latva” vai „Lātava”, bet jau pēc dažiem gadiem latviešu presē parādījās nosaukums „Latvija”.
 
Latgale tolaik bija pievienota Krievijas guberņai (tā Krievijā sauca novadus) Vitebskai. Latgales latvieši 1917. gadā kongresā pieņēma lēmumu, ka Latvijā Latgale būs vienota - kopā ar Vidzemi un Kurzemi.
 
300px-Pirmo_Dziesmu_svētku_svinīgais_gājiens_1873._gadā.jpg
Attēlā: Pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku gājiens Rīgā. 1873. gads.
Svarīgi!
Baumaņu Kārlis bija sacerējis dziesmu 1873. gada Pirmajiem vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem - „Dievs, svētī Latviju!”. Vārda "Latvija" vietā kori dziedāja "Baltija", jo Krievijas impērijas ierēdņi neļāva slavināt neko citu, izņemot Krieviju.
Tādējādi vēlākā Latvijas valsts himna skanēja agrāk, nekā bija radusies pat ideja, ka Latvija varētu izrauties no Krievijas impērijas, kuras sastāvā tā atradās kopš 18. gadsimta.

Pirmā pasaules kara rezultātā (1914.-1918.) sabruka Krievijas un Vācijas impērijas, un Eiropā tika dibinātas deviņas jaunas valstis. Jaunā Latvijas Republika dzima 1918. gadā, bet tā vēl bija jāatkaro no svešu varu armijām.
 
Ciirulis_Riiga.jpg
Attēlā: Mākslinieka A. Cīruļa veidotā pastkarte "Rīga", izdota gadu pēc Latvijas valsts dibināšanas - 1919. gadā, - pēc Rīgas atbrīvošanas no iekarotājiem.
 
Latvijas neatkarības gados attīstījās lauksaimniecība, rūpniecība, kultūras dzīve. Iedzīvotājos nostiprinājās lepnums par savu valsti.

Sākoties Otrajam pasaules karam (1939.-1945.), Latvijai neizdevās saglabāt savu neatkarību. Latviju 1940. gadā okupēja Padomju Savienība. 50 gadus Latvijas iedzīvotāji nevarēja brīvi lemt savu likteni.
20. gadsimta 90. gadu sākumā Padomju Savienība sabruka, un Latvija atguva neatkarību.
Latvijas iedzīvotāji var lepoties, ka mums ir sava valsts, - pasaulē nav daudz skaitliski nelielu tautu, kuras dzīvotu savā neatkarīgā valstī.
  
Atsauce:
https://www.valtersunrapa.lv/media/news_images/Latvijas_gerboni.jpg
http://img.reitingi.lv/news/0302090237_salacgrivieshi-latvija.jpg
http://visisvetki.lv/wp-content/uploads/2015/11/martinberni.jpg
http://spi2uk.itvnet.lv/upload/articles/57/5765/images/latgalu_rotas.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/7/7a/Pirmo_Dziesmu_sv%C4%93tku_svin%C4%ABgais_g%C4%81jiens_1873._gad%C4%81.jpg/300px-Pirmo_Dziesmu_sv%C4%93tku_svin%C4%ABgais_g%C4%81jiens_1873._gad%C4%81.jpg
http://www.niceplace.lv/web/produkti/424/Ciirulis_Riiga.jpg
https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvija
http://www.csb.gov.lv/notikumi/2016-gada-sakuma-latvija-par-171-tukstoti-iedzivotaju-mazak-neka-pirms-gada-43973.html
http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/petijums-latvija-viens-no-augstakajiem-nevienai-religijai-nepiederoso-ipatsvars.a135031/
Latvijas vēsture pamatskolai./ Skaidrīte Goldmane, Aija. Kļaviņa, Inese Misāne, u.c.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2011., 103. lpp.