Teorija

Gandrīz pusgadsimtu Latvija atradās Padomju Savienības jeb PSRS sastāvā.
 
Pienāca laiks, kad cilvēki gan PSRS, gan Latvijā vairs negribēja dzīvot pa vecam. Sākās pārmaiņas, kuras 20. gadsimta 80. gadu vidū ievadīja PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova iesāktā politika – pārbūve (krievu val. – perestroika).
Perestroika ir apzīmējums ekonomiskajām reformām, kuras 1987. gada jūnijā prezentēja PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs. Vārds "perestroika" nozīmē "pārbūve" un tika attiecināts uz nepieciešamo padomju ekonomikas, kā arī politiskās un sabiedriskās sistēmas restrukturizāciju.
Lai saglabātu daudztautu impēriju, viņš gribēja šo valsti pilnībā pārkārtot, taču tas nebija iespējams, jo padomju valsts nebija spējīga attīstīties.
 
Gorbačova laiks beidzās ar PSRS sabrukumu 1991. gadā.
 
Latvijas ļaudis pārbūves laikā sāka aktīvi darboties. 1988. gadā tika dibināta Latvijas Tautas fronte (LTF), kas apvienoja lielāko daļu iedzīvotāju.
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija sabiedriski politiska kustība un organizācija LPSR un Latvijā laikā no 1988. līdz 1999. gadam, kuras izveidošanās un darbība aizsāka tā saukto Trešo Atmodu.
Neatkarības atjaunošana notika nevardarbīgi. To nosauca par Dziesmoto revolūciju. Latvijas tauta pulcējās mītiņos un demonstrācijās, lai paustu savu gribu dzīvot brīvā valstī. Šajās lielajās pulcēšanās reizēs – tautas manifestācijās – visi kopā dziedāja dziesmas. Tas palīdzēja uzturēt pacilātu garastāvokli un izjust kopības garu.
 
cffgg.jpg
(Attēlā: 1987. gada 14. jūnijā "Helsinki 86" dalībnieki ceļā uz Brīvības pieminekli.)
 
Par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu pirmā atklāti uzstājās nelielā grupa „Helsinki 86”, kurā darbojās drosmīgi Latvijas patrioti.
"Helsinki-86" bija Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa, ko 1986. gada jūnijā Liepājā nodibināja Linards Grantiņš, Raimonds Bitenieks un Mārtiņš Bariss, ar mērķi sekot, kā tiek ievērotas latviešu tautas ekonomiskās, kultūras un indivīda tiesības.
LTF jau bija desmitiem tūkstoši cilvēku, kuri pauda savu gribu cīnīties par demokrātiskām pārmaiņām. Līdzīgas tautas kustības darbojās arī Lietuvā un Igaunijā. Tās kopā ar LTF noorganizēja vērienīgu akciju „Baltijas ceļš”.
 
Baltijas ceļš
Baltijas ceļš bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. gada 23. augustā 19:00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km (pēc citiem datiem 595 km) garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas (Tallinu, Rīgu un Viļņu). Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc Molotova-Rībentropa pakta parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23. augustā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā.
 
Tā bija pasaulē nepieredzēta akcija un 2003. gadā tika ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā.
 
c1.jpg c2.jpg c3.jpg
 
Pārmaiņas sākās visās sabiedrības dzīves jomās.
 
Latvijas PSRS Augstākā padome 80. gadu beigās pieņēma valodu likumu, kas par vienīgo valsts valodu Latvijā noteica latviešu valodu.
Svarīgi!
Jaunievēlētā Augstākā padome, kurā vairākumu bija ieguvuši LTF atbalstītie deputātu kandidāti, 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Sākās Latvijas Republikas atdzimšana.
Barikādes
Neatkarības pretinieki negribēja ar to samierināties. 1991. gada janvārī PSRS sāka uzbrukumu neatkarības piekritējiem Lietuvā un Latvijā. Notikumi sākās Viļņā. Sadursmēs Lietuvas galvaspilsētā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāki simti iedzīvotāju. Vis gaidīja, kas notiks Latvijā. Sajuzdami iespējamo padomju bruņoto spēku uzbrukumu, tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas devās uz Rīgu, lai aizsargātu valdības iestādes.
 
uyut.jpg
 
Ap tām tika veidots barikādes un cilvēki tās sargāja dienu un nakti. 20. janvārī notika uzbrukums Latvijas Republikas iekšlietu ministrijai Rīgā. Apšaude bija arī Vecrīgā un Bastejkalnā. Vairāki cilvēki tika nogalināti un ievainoti.
 
(Attēlā: Barikādes pie LR Augstākās padomes, tagadējās Saeimas, ēkas.)
 
Bezspēcība bruņotā pārspēka priekšā, neziņa un izmisums tajā laikā bija daudzu domās, taču to pārvarēt palīdzēja pārliecība par taisnību, drosme un vienotība.
 
Barikāžu laiks bija dienas Latvijas vēsturē, kad cilvēki ticēja, ka kopā izdosies nosargāt brīvību un izmainīt Latvijas vēsturi.
 
Pēc tam, kad kļuva skaidra vietējo iedzīvotāju nostāja, viņu pārliecība par savu taisnību un tas, ka cilvēki neatstās barikādes, PSRS pārtrauca bruņoto cīņu Latvijā un Lietuvā.
 
1991. gada augustā Maskavā notika apvērsums jeb puča mēģinājums. Tas ievadīja PSRS sabrukumu. Dramatiskajās augusta dienās Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu cita pēc citas atzina pasaules valstis.
 
Latvija 20. gadsimtā
  • Līdz 1914. gadam – Krievijas impērijas sastāvā.
  • 1914. - 1918. gadam – Pirmais pasaules karš.
  • 1918. - 1940. gads – Latvijas Republika.
  • 1940. - 1941. gads – Padomju okupācija. Latvija PSRS sastāvā.
  • 1941. - 1945. gads – Vācu okupācija.
  • 1945. - 1991. gads – Latvija PSRS sastāvā.
  • 1991. gads - Latvijas Republikas atjaunošana.
 
Trīs atmodas latviešu tautas vēsturē
Atmoda ir tautas kopīga rīcība kāda mērķa sasniegšanai.
  • Pirmā atmoda latviešu tautas vēsturē bija jaunlatviešu kustība 19.gs. vidū. Tajā laikā veidojās latviešu tauta, pirmie latvieši ieguva augstāko izglītību, sāka attīstīties latviešu kultūra, valoda un literatūra. Notika pirmie dziesmu svētki.
  • Otrā atmoda bija cīņa par Latvijas neatkarību un valsts izveidošanu 1918. gadā.
  • Trešā atmoda norisinājās 20. gadsimta 80. gados. Tā bija nacionāla kustība ar mērķi atbrīvoties no PSRS un atjaunot Latvijas valsti.
 
Trešās atmodas būtiskākie notikumi
  • 1986. gads – grupas „Helsinki 86” izveide.
  • 1988. gads – Tautas frontes dibināšana.
  • 1989. gads – „Baltijas ceļš”.
  • 1990. gada 4. maijs – Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
  • 1991. gada 13. - 27. janvāris – Barikāžu diena Rīgā.
  • 1991. gada 21. augusts – Konstitucionālais likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.
 
sdsda.jpg
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Perestroika
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Helsinki-86_14061987.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Tautas_fronte
http://www.balticway.net/uploads/images/Sidebar/country.gif
http://www.la90.lv/files/sadalas/images/Baltijas_cels_26.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/2/2f/Baltijas_cels.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Baltijas_ce%C4%BC%C5%A1
http://www.youtube.com/watch?v=lD7rVu95lYU
http://www.visulatvijai.lv/images/news/Konstantins_Pupurs.jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 54. - 55.lpp.
http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx