Teorija

Pēc Latvijas valsts izveidošanu politiķiem bija jāizlemj, kādu ceļu ies jaunā valsts. Tika izlemts, ka valsts būs demokrātiska republika. Tas nozīmēja, ka valstī vajadzīgs tautas ievēlēts parlaments - Saeima.
Saeima ir Latvijas Republikas parlaments. Saskaņā ar Satversmes 5. pantu "Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem" jeb deputātiem. Saeimas darbību regulē Satversme.
Pirmās demokrātiskās vēlēšanas Latvijas valstī notika 1920. gada pavasarī. Tajās ievēlēja 152 Satversmes sapulces deputātus. Balsstiesības bija gan vīriešiem, gan sievietēm – tādējādi jaunā valsts īstenoja abu dzimumu pilsoņu līdztiesības principu, kas citviet pasaulē vēl tikai sāka ieviesties.

1920. gada 1. maijā Satversmes sapulce sanāca uz pirmo sēdi. Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts pamatlikumu, kā arī lemt citus svarīgus valsts jautājumus.
 
sapulce.jpg
Satversmes sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā
Svarīgi!
Citās valstīs valsts pamatlikumu sauc par Konstitūciju, bet Latvijā par Satversmi.
Satversmes sapulce strādāja divus gadus, un 1922. gada 15. februārī galvenais valsts likums bija izstrādāts un pieņemts.

1922. gada pavasarī notika 1. Saeimas vēlēšanas. Latvijas parlaments – Saeima – darbojās līdz pat 1934. gada 15. maijam.
 
Dažus mēnešus pirms 5. Saeimas vēlēšanām notika valsts apvērsums:
  1. tika atlaists parlaments,
  2. tika apturēta Satversmes darbība,
  3. tika aizliegtas visas politiskās partijas,
  4. tika ierobežotas demokrātiskās brīvības.
Ulmaņa apvērsums jeb 1934. gada 15. maija apvērsums bija valsts varas sagrābšana Latvijā vardarbīgā ceļā, ko 1934. gada 15. maijā veica Kārlis Ulmanis ar atbalstītājiem, iedibinot autoritāru režīmu.
1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienība. 50 gadus Latvija atradās PSRS sastāvā.
Svarīgi!
Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā tika atjaunota demokrātiska valsts, kā arī 1922. gadā pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes pamatprincipi.
Pilsoņi brīvās vēlēšanās ievēlēja Saeimu. Mūsdienās tā sastāv no 100 deputātiem un tiek ievēlēta uz četriem gadiem. Vēlēšanās var piedalīties katrs Latvijas pilsonis, kas sasniedzis 18 gadu vecumu. Piedalīties vēlēšanās ir Latvijas pilsoņa pienākums un iespēja izvirzīt darbam valsts labā piemērotākos kandidātus.
 
nams.jpg
Latvijas Saeimas nams

Saeimas galvenais uzdevums ir izstrādāt un pieņemt likumus. Likumprojekti parasti tiek rūpīgi izskatīti un vairākkārt apspriesti. Pēc labošanas un papildināšanas deputāti ar balsu vairākumu likumu pieņem. Parlamenta deputāti pārstāv dažādas politiskās partijas. Partijai, kura ir ieguvusi lielāko vēlētāju uzticību un kurai līdz ar to ir vairāk deputātu, ir noteicošā loma būtiskāko valsts attīstības jautājumu izlemšanā. Taču vienai partijai nekad nav tik daudz deputātu, lai tai būtu vairākums Saeimā, tāpēc partijas, kurām ir līdzīgas intereses, savstarpēji vienojas par sadarbību. Tad tās kopā veido valdību un nodrošina lēmumu pieņemšanai nepieciešamo balsu vairākumu.

Demokrātiskās valstis, arī Latvijā, lai nepieļautu pārāk lielu varas koncentrēšanos viena cilvēka vai grupas rokās, valsts vara ir sadalīta.
 
Veidojas trīs savstarpēji atdalīti varas atzari:
  1. likumdošanas vara (likumus izdod Saeima, kura arī veido valdību - Ministru kabinetu),
  2. izpildvara (valdība - Ministru kabinets),
  3. tiesu vara (izskata pilsoņu strīdus un piespriež sodu par likumpārkāpumiem).
 
Valsts pārvaldes struktūra Latvijas Republikā
tabula.jpg
 
Latvijas Republikas augstākā amatpersona jeb valsts galva ir Valsts prezidents, kas pārstāv valsti starptautiski un ir bruņoto spēku augstākais vadonis. Prezidentam ir likumu ierosināšanas tiesības, tiesības atlaist Saeimu, kā arī tiesības apžēlot noziedzniekus. Valsts prezidentu ievēl Saeima. Valsts prezidents arī nosauc Ministru prezidenta kandidātu, bet, tā kā Latvija ir parlamentāra republika, valdības vadītāju un ministrus amatā apstiprina Saeima.
 
guntis.jpg
Guntis Ulmanis (amatā 1993-1999)
 
freib.jpg
Vaira Vīķe-Freiberga (amatā 1999-2007)
 
zatler.jpg
Valdis Zatlers (amatā 2007-2011)
 
ber.jpg
Andris Bērziņš (amatā 2011-2015)
 
Raimonds_Vejonis.jpg
Raimonds Vējonis (amatā no 2015)
 
Parlaments
Demokrātiskā sabiedrībā valsts pilsoņi vēlēšanās ievēl deputātus, kas pilsoņu vārdā pieņem likumus. Šādu pilsoņu pārstāvju sapulci dēvē par parlamentu.

Latvijas Republikas pirmais likumdevējs bija Tautas padome. Tā darbojās no 1918. gada līdz 1920. gadam. Tautas padome bija pagaidu parlaments, jo to neievēlēja vispārējās vēlēšanās, bet izveidoja politiskās partijas.

Pirmais tautas ievēlētais likumdevējs Latvijā bija Satversmes sapulce, kura izstrādāja valsts iekārtas pamatlikumu jeb Satversmi un turpināja neatkarīgas valsts likumdošanas darbu: izstrādāja agrāro reformu un pieņēma citus likumus.

Satversmes sapulces aizsākto darbu likumdošanas jomā turpināja Saeima.
 
1. Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada 7. – 8. oktobrī. 2010. gada 2. oktobrī tika ievēlēta 10. Saeima.
 
Atsauce:
http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/notikumu-hronologija/latvijas-republika0/index.php?cmd=get&cid=131&p=96951358c9c295f1caa7905df52e3714&a=1
http://www.president.lv/images/modules/items/JPG/item_21_g_ulmanis.jpg
http://www.vvf.lv/vvf/templates/beez/images/top.jpg
http://www.astrologi.lv/uploads/files/prezidents.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/5/5f/Flickr_-_Saeima_-_10.Saeimas_deput%C4%81ts_Andris_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1_(iev%C4%93l%C4%93ts_no_Vidzemes_apgabala).jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 46. - 47.lpp.