Teorija

Svētki mūsu ikdienā ir ļoti dažādi – ģimenes, baznīcas, valsts un starptautiski atzīmējamie. Nozīmīgākie ir Latvijas valsts svētki, kā arī atceres un atzīmējamās dienas. Šīs dienas nosaka parlaments ar likumu un tās ir ierakstītas kalendārā. Bez valsts svētkiem Latvijā notiek arī pilsētu svētki, skolas (uzņēmumu un iestāžu) svētki.
 
Tas, kā mēs svētkus svinam, ir atkarīgs no daudziem apstākļiem:
  1. ģimenes tradīcijām,
  2. mūsu reliģiskās piederības un tautas tradīcijām,
  3. Eiropas un pasaules vēstures notikumiem.
 
Pēdējos divdesmit gados ir bijuši mēģinājumi Latvijā ieviest jaunus svētkus, piemēram, ieviest Lūcijas dienu, Visu svēto dienu jeb Helovīnus (nakts no 31. oktobra uz 1. novembri), Valentīndienu, bet cilvēku attieksme pret tiem ir dažāda.
 
Valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienas
20. janvāris - 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena
26. janvāris - Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas diena.
 
1921. gada 22. janvārī Parīzē sanāca Anglijas, Francijas, Itālijas, Beļģijas, Japānas vadītāju sanāksme - Antantes Augstākā padome. Tās darbu vadīja Francijas ārlietu ministrs Aristīds Briāns. Latvijas sūtnis Francijā iesniedza lūgumu atzīt Latvijas valsti. 26. janvārī minētās valstis parakstīja dokumentu, ar kuru tika atzīta Latvijas valsts de jure.
De jure - starptautiski atzīt valsti un nodibināt ar to diplomātiskās attiecības.
8. marts - Starptautiskā sieviešu diena
25. marts - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
Genocīds - pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu iznīcināšana.
1949. gada 25. martā notika otrā un cilvēku skaita ziņā lielākā padomju varas organizētā deportācija.
Deportācija - pamatiedzīvotāju piespiedu izsūtīšana uz citu apgabalu vai citu valsti.
No Latvijas uz tālajiem Amūras, Omskas un Tomskas apgabaliem izsūtīja 42 125 cilvēkus (13 248 ģimenes). Šoreiz izsūtīto vairākums bija zemnieki. Ar deportācijām centās iebiedēt lauku iedzīvotājus un panākt, ka zemnieki Latvijā, līdzīgi kā tas jau bija noticis citviet Padomju Savienībā, pāriet no individuālajām saimniecībām uz kolhoziem. Ar iebiedēšanu centās arī panākt pretošanās izbeigšanu padomju varai.
 
gfdgfdg.jpg
 
Latvijā pirmo reizi publiski šo deportāciju upuri tika pieminēti Rīgā, kad notika divas akcijas – 1987. gada 14. jūnijā ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa un 1989. gada 25. martā, kad tūkstošiem cilvēku organizēti devās uz Brāļu kapiem Rīgā.
Svarīgi!
Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas ar likumu 1990. gada augustā tika atzīta deportāciju nelikumība.
Bijušie deportētie varēja atgūt viņiem atņemtos īpašumus vai saņemt atlīdzību.
 
1. maijs - Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
1920. gada 1. maijā uz savu pirmo sēdi sanāca Latvijas Satversmes sapulce. Satversmes sapulcē vispārējās vēlēšanās demokrātiski tika ievēlēti 152 deputāti, kuri pārstāvēja dažādas latviešu un mazākumtautības politiskās partijas.

4. maijs - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena (1990. gada 4. maijā pieņemta Deklarācija par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu)
 
8. maijs - Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena
9. maijs - Eiropas diena
14. jūnijs - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
1941. gada naktī no 13. uz 14. jūniju Padomju Savienības varas iestādes arestēja un no Latvijas uz Sibīriju un citiem PSRS apgabaliem izsūtīja 15 443 cilvēkus, starp kuriem 3741 bija bērni vecumā līdz 16 gadiem. 81.3% izsūtīto bija latvieši, 11.7% - ebreji un 5.3% - krievi.
17. jūnijs - Latvijas Republikas okupācijas diena
4. jūlijs - Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena
11. augusts - Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena
21. augusts - Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstiskā statusa” pieņemšanas diena
23. augusts - Staļinisma un nacisma upuru piemiņas diena
22. septembris - Baltu vienības diena
11. novembris - Lāčplēša diena
18. novembris - Latvijas Republikas proklamēšanas diena
 
gdgffd.jpg
2011. gada 18. novembra svētki

Decembra pirmā svētdiena – Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas diena (1937. gadā PSRS sākās represijas pret latviešiem) 
Atsauce:
http://y.delfi.lv/norm/95038/2546828_AYeU8p.jpeg
http://www.lettia.lv/lv_a_baigais-gads.html
http://www.laikraksts.com/raksti/foto/LL083/Tass3.jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 52. - 53.lpp.