Teorija

Valsts simboli ir zīmes, pēc kurām to pazīst pasaulē. Šādi nacionālie simboli ir valsts karogs, valsts himna un valsts ģerbonis.
Nacionāls – tāds, kas attiecas uz nāciju, tautību, tautu, ir tām raksturīgs; tāds, kas attiecas uz valsti, piemēram, nacionālā himna.
Valsts simbolus apstiprina parlaments. Tos aizsargā likums. Veidojot valsts simbolus, izmanto tautas folklorā un vēsturē zināmus motīvus.
 
Valsts karogs
Sarkanbaltsarkanā karoga vēsture ir sena. Lai gan tā izcelsmi pētījuši daudzi autori, pilnīgi droša informācija par to, kā karogs ir radies, nav. Par tā izcelsmi var spriest pēc apraksta 13. gadsimta „Atskaņu hronikā”, kas ir viens no senākajiem rakstītajiem avotiem par mūsu zemes vēsturi. Par karogu stāsta arī vairākas vēsturiskās teikas.
 
Sarkanās un baltās krāsas salikumi tika izmantoti 1873. gada I vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Sarkanbaltsarkanās krāsas redzamas arī Pirmā pasaules kara laikā dibināto latviešu strēlnieku bataljonu karogos.
 
Senākais zināmais sarkanbaltsarkanais karogs pēc Jāņa Lapiņa meta tika izgatavots 1916. gadā un pirmo reizi pacelts virs Latviešu biedrības nama Valmierā 1917. gadā. 
Svarīgi!
1917. gadā tapa mākslinieka Anša Cīruļa zīmētais karoga mets ar krāsu platumu 2:1:2, kas arī kļuva par pamatu Latvijas valsts karogam.
karogs.jpg
 
1922. gadā Saeima pieņēma likumu par valsts karogu. Tajā bija arī noteikts, kad un kā karogs lietojams. Jau nedaudz vēlāk tika precizēts, ka karogs ir tumši sarkanā jeb karmīnsarkanā krāsā (Atšķirībā no līdzīgā Austrijas karoga).
 
Teikas par sarkanbaltsarkanā karoga rašanos (pierakstītas 1920. gadā)
 
A. Senos laikos igauņi esot ielenkuši latviešu pili. Pilī ielenktie sākuši domāt par padošanos, līdz kāds pils koklētājs aicinājis doties uzbrukumā. Nokauts upura auns, koklētājs upurēšanas laikā norāvis savu balto kreklu un samērcējis auna asinīs. Kad krekls izvilkts no asinīm, tas bijis sarkans, tikai vieta drēbes vidū, kuru koklētājs mērcēšanas laikā turējis rokā, palikusi balta. Ar šo sarkanbaltsarkano pie kārts piestiprināto drēbi latvieši padzinuši ienaidnieku.
   
B. Kādā kaujā pret vācu bruņiniekiem ienaidniekiem atņemts balts karogs, bet šajā pašā laikā smagi ievainots arī latviešu virsaitis. Ievainotais noguldītais uz baltā karoga, un, pats noasiņodams, aicinājis karavīrus zvērēt, ka viņi cīnīsies līdz galīgai uzvarai. Virsaitis nomiris, bet karogs, ko pacēluši, nu bijis gluži sarkans, tikai vieta, kur gulējis virsaitis, palikusi balta. Latvieši piestiprinājuši šo karogu pie šķēpa, gājuši cīņā un padzinuši ienaidnieku. Pēc tam šis sarkanbaltsarkanais karogs kļuvis par latviešu karogu.
 
Ģerbonis
Ģerbonis ir atpazīstamības zīme.
Jau senos laikos ar zīmogu, uz kura bija ģerbonis, apliecināja dažādu svarīgu dokumentu patiesumu: to lika uz vēstulēm, līgumiem un citiem dokumentiem.
 
Valsts ģerbonis kalpo tās atpazīstamībai.
 
DSC_4824.JPG
Pirmais Latvijas Republikas ģerbonis
 
gerb.jpg
Latvijas Republikas ģerbonis
 
Mūsu valsts ģerbonis ir jauns. Tā vēsture sākās līdz ar valsts nodibināšanu.
 
Pirmo valsts ģerboni apstiprināja 1918. gada decembrī pēc tēlnieka Burkarda Dzeņa  meta. Ģerbonī bija redzama uzlecoša saule, trīs zvaigznes, kas simbolizēja trīs vēsturiskos novadus – Kurzemi, Vidzemi un Latgali, un burts L (Latvija). Tā kā šis ģerbonis īsti neatbilda ģerboņa veidošanas noteikumiem, pēc kāda laika tas tika pārveidots.
Svarīgi!
1921. gadā Satversmes sapulce apstiprināja jaunu ģerboni. Tā autors ir grafiķis Rihards Zariņš.
Ģerboņa nozīmīgākā sastāvdaļa ir taisnstūrveida vairogs ar noapaļotu lejasdaļu. Latvijas ģerbonī tas sadalīts trīs daļās. Uz tā attēlots sarkans lauva, kas simbolizē Kurzemi un Zemgali, pelēks grifs (fantastisks zvērs ar lauvas ķermeni un ērgļa galvu), kas simbolizē Vidzemi un Latgali, augšā – saules motīvs. Virs vairoga trīs zvaigznes. Ģerboņa pamatnē ozollapu vainags ar valsts karogu. Vairoga turētāji un lauva un grifs. Saules motīvs jau tika lietos pirms 1918. gada, bet diskusijas izraisīja sarkanā lauvas un pelēkā grifa figūras, jo tās nebija latviskas. Grifa un lauvas simboli ģerbonī palika, jo tie stāsta par mūsu vēsturi, kad 16. gadsimtā daļa mūsdienu teritorijas nonāca Polijas varā: Daugavas labajā krastā – Vidzemē un Latgalē izveidojās hercogiste, kuras ģerbonī bija pelēkais grifs, bet Daugavas kreisajā krastā – Kurzemes un Zemgales hercogiste, kuras hercogu ģerbonī bija sarkans lauva.
 
Himna
Svarīgi!
Lūgšana „Dievs, svētī Latviju!” pirmo reizi tika dziedāta 1873. gadā, atklājot I vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Tās mūzikas un teksta autors bija Baumaņu Kārlis (1835-1905) – viens no pirmajiem latviešu oriģināldziesmu autoriem.
sada.jpg
Latvijas himnas teksts un notis uz Baumaņu Kārļa piemiņas zīmes Rīgā, Viesturdārzā.
 
I vispārējo dziesmu svētku laikā izpildīja vēl divas viņa komponētās dziesmas – „Tēvijas dziesmu” un „Daugavas zvejnieku dziesmu”. 1920. gadā Latvijas Satversmes sapulcē „Dievs, svētī Latviju!” tika apstiprināta par Latvijas valsts himnu.
 
iuiy.jpg
Tautas manifestācija Latvijas Republikas proklamēšanas dienā Daugavmalā 1989. gadā
 
Latvijas valsts simboli, īpaši karogs un himna, 20. gadsimtā piedzīvoja sarežģītu vēsturi. Kad 1940. gadā Latvija zaudēja neatkarību un tika iekļauta PSRS sastāvā, mainījās arī simboli. Tas notika arī 1941. gadā, kad Otrā pasaules kara laikā Latviju iekaroja Vācijas karaspēks un nodibināja savu pārvaldi. Pēc kara Latvija neatguva brīvību, bet nonāca atkal PSRS sastāvā. Padomju laikā lietot neatkarīgās Latvijas simbolus nedrīkstēja. Par karoga glabāšanu vien varēja bargi sodīt.
 
Latvijas simboli sāka atdzimt tikai 1988. gadā, kad sākās latviešu tautas atmoda. 11. novembrī sarkanbaltsarkanais karogs tika svinīgi pacelts Rīgas pilsētas Svētā Gara tornī. Daudzi tūkstoši cilvēku ar sarkanbaltsarkaniem karogiem pulcējās uz mītiņu Daugavmalā.
 
1990. gadā ar likumu par valsts simboliem tika pasludināts sarkanbaltsarkanais karogs, ģerbonis un himna „Dievs, svētī Latviju!”.
 
Atsauce:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/2/2b/Latvijas_karogs_proporcijas.png/350px-Latvijas_karogs_proporcijas.png
http://www.president.lv/images/modules/items/JPEG/gerbonis-lielais.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_himna
http://www.arhivi.lv/index.php?1&729&view=news-detail&news_id=3353
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 48. - 49.lpp.