Teorija

Mēs dzīvojam laikmetā, kurā ar modernajiem satiksmes līdzekļiem dažās stundās var pārvarēt lielus attālumus. Rīta pusē tu vēl meklēji dzintara gabaliņus Kurzemes pludmales smiltīs, pusdienlaikā fotografējies pie viduslaiku bruņinieka Rolanda pieminekļa Rīgas Rātslaukumā, bet vakarā priecājies par Latgales keramiķu veidotajiem māla traukiem.
 
DSC_4804.JPG
Latgales keramika
 
Vienas dienas laikā dažādās Latvijas vietās, iespējams, dzirdēji latviešu valodu dažādās intonācijās un izloksnēs.
 
Brīvdabas muzejā, aplūkojot vēstures liecības par cilvēku dzīvi pirms vairākiem gadsimtiem, var izpētīt, ka Krustpils un Cēsu pusē dzīvojošiem zemniekiem bija atšķirīgi tērpi, viņi citādi būvēja ēkas un ikdienā lietoja tikai savam novadam raksturīgus priekšmetus, bet Kurzemes zvejnieku ciema sievu austo gultas segu raksti un krāsas bija citādas nekā Vidzemē.
 
Daudzu gadsimtu laikā Latvijas teritorijā izveidojušies pieci kultūrvēsturiskie novadi:
  1. Vidzeme,
  2. Latgale,
  3. Zemgale,
  4. Kurzeme,
  5. Sēlija jeb Augšzeme.
 
4.jpg
Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
 
Latgale
Mūsdienu Latgales teritoriālā identitāte izsekojama kopš Jersikas ķēniņa valsts laikiem 12. un 13. gadsimta mijā, kas latīņu tekstos saukta par "Latviju" (Lettia), bet senkrievu rakstos par "Latgali" (Лотыголa). Atšķirībā no pārējās Latvijas, kur dominējošā konfesija ir luterānisms, Latgalē dominējošā ir Romas katoļu baznīca. Latgali no Sēlijas atdala Daugava, no Vidzemes - Aiviekste un Pededze. Kopējā Latgales platība sastāda 14 547 km2, kas ir 22,52 % no visas Latvijas teritorijas.
 
Vidzeme
Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. No Latgales to atdala Pededzes un Aiviekstes upes, no Sēlijas un Zemgales - Daugava, bet ziemeļos tā robežojas ar Igaunijas Republiku. Mūsdienu Vidzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš Rīgas bīskapijas dibināšanas 1201. gadā. Pirmo reizi rakstītajos avotos Vidzemes vārds sastopams 17. gadsimtā, kad latviešu, līvu un igauņu apdzīvotās Pārdaugavas hercogistes teritoriju sadalīja Zviedrija un Polija-Lietuva.
 
Zemgale
Zemgale ir kultūrvēsturisks novads Latvijā. Līdz 14. gadsimta sākumam Zemgales dienvidu robeža gāja caur tagadējās Lietuvas Šauļu un Paņevežas apriņķiem. Mūsdienu Zemgales teritoriālā identitāte izsekojama kopš Zemgales bīskapijas dibināšanas 1226. gadā.
 
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā. Līdz pat 1422. gadam arī liela daļa no mūsdienu Lietuvas rietumu daļas no Ventas augšteces līdz Nemunas lejtecei - Ceklis, Megava un Pilsāts, tika ietilpināta Vācu ordenim pakļautajā Kursā. Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš Kurzemes bīskapijas dibināšanas 1230. gadā.
 
Sēlija
Sēlija, saukta arī par Augšzemi, ir kultūrvēsturisks novads Latvijā, kas ietver teritoriju no mūsdienu Jaunjelgavas un Neretas novadiem pie Zemgales robežas līdz pat Krāslavas novadam Baltkrievijas pierobežā. Mūsdienu Sēlijas teritoriālā identitāte izsekojama kopš Sēlijas bīskapijas dibināšanas 1218. gadā.
 
Kurzemes guberņas laikā Sēliju mēdza uzskatīt par Kurzemes "augšgalu" jeb Augškurzemi. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 20. gadsimta sākumā to savukārt pieskaitīja Zemgales kultūrvēsturiskajam novadam.
 
 
kurz.jpg
Latvijas Republikas Kurzemes novada ģerbonis (no 1921.g.)
 
latg.jpg
Latvijas Republikas Latgales ģerbonis (no 1921. gada)
 
d.jpg
Latvijas Republikas Vidzemes ģerbonis (no 1921. gada)
 
zemg.jpg
Latvijas Republikas Zemgales (un Sēlijas) ģerbonis (no 1921. gada)
 
Katram no šiem novadiem ir bijušas savas vēsturiskās attīstības īpatnības, saimniekošanas tradīcijas, valodas dialekts un tautas paražas. Tās veidojušās arī senatnē un saglabājās arī viduslaiku Livonijā.
 
Pēc Livonijas sabrukuma 16. gadsimta otrajā pusē latviešu apdzīvotā teritorija tika sadalīta starp spēcīgākajām kaimiņvalstīm. Latgale-Vidzeme sākotnēji nonāca Polijas-Lietuvas valsts sastāvā. Arī Kurzemes un Zemgales hercogiste  (1561-1795) pakļāvās Polijas karalim, tomēr hercogs un muižnieki saimniekoja visnotaļ patstāvīgi.
 
Pēc Polijas un Zviedrijas kara 17. gadsimta sākumā Zviedrija ieguva Vidzemi un Rīgu, bet Latgale palika poļiem. Tādēļ Latvijas austrumu daļā ir spēcīgas katoļu baznīcas pozīcijas. Arī tad, kad 18. gadsimtā pakāpeniski visa Latvijas teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā, novadu atšķirības saglabājās.
Svarīgi!
Visi novadi tika apvienoti vienā valstī tikai pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā. Valsts teritorija tika sadalīta apriņķos, kas sastāvēja no pagastiem, kuri bija veidojušies vēsturiski.
Apriņķu un pagastu skaits bija mainīgs. Pēc Otrā pasaules kara apriņķus pārdēvēja par rajoniem, bet pagastus – par ciema padomēm.
 
Līdz 2009. gada 1. jūlijam Latvijā bija 26 rajoni un 522 pagasti. Pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas izveidojās 110 novadi un 9 republikas nozīmes pilsētas – tātad pavisam kopā 119 pašvaldības.
 
Pagasts
Pagasts ir mazākā teritoriāli administratīvā vienība.
Tagadējā Latvijas teritorijā pirmās pagastu pašpārvaldes radās pēc 1817. gada Kurzemes zemnieku brīvlaišanas, taču mūsdienām raksturīgās pagastu pārvaldes izveidojās pēc 1866. gada pagastu pašvaldību likumu izdošanas. Pagasts ir teritoriāla vienība Latvijā kopš 1918. gada. Laika posmā no 1990. līdz 2009. gadam pagasti bija otrās pakāpes un (pēc rajonu pašvaldību likvidēšanas) pirmās pakāpes pašvaldības.
Svarīgi!
2009. gada pašvaldību reformu rezultātā pagastus aizvietoja novadi.
 
Atsauce:
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_novadi.PNG
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latgale
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Coat_of_Arms_of_Kurzeme.svg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Coat_of_Arms_of_Zemgale.svg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Coat_of_Arms_of_Latgale.svg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Coat_of_Arms_of_Vidzeme.svg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 40. - 41.lpp.