Teorija

Kopš 18. gadsimta Vidzemes, Latgales un Kurzemes novadi atradās Krievijas impērijas sastāvā. Tie neveidoja vienotu veselumu, bet ietilpa trīs dažādos Krievijas pārvaldes apgabalos – guberņās. Latviešu apdzīvoto teritoriju Krievijas varas iestādes neļāva saukt par Latviju.
 
19. gadsimta vidū sākās latviešu tautas atmoda, kad izglītotākā tautas daļa aicināja izkopt dzimto valodu un rakstīt par latviešu tautas tiesībām.
 
20. gadsimta sākumā jau izskanēja doma, ka latviešiem vajadzētu iegūt lielāku brīvību Krievijā, kā arī pirmo reizi tika pausta Latvijas neatkarības ideja. Taču līdz 1914. gadam, kad sākās Pirmais pasaules karš, Krievijas impērija bija stipra lielvalsts un tautām, kas dzīvoja tās teritorijā, nebija nekādu cerību uz patstāvību. Kad karā novājinātās impērijas – Vācija, Austroungārija un Krievija – sabruka, pakļautajām Eiropas tautām radās cerība pašām veidot savas valstis. Šāda iespēja pavērās arī latviešu tautai.
Svarīgi!
Latvijas valsts tika dibināta 1918. gada 18. novembrī Rīgā tagadējā Nacionālā teātra zālē.
Uz skatuves atradās politisko partiju pārstāvji – nākamie Latvijas valsts politiķi, aiz viņiem – operas koris. Zālē bija sapulcējušies ap 1200 cilvēku. Tika paziņots par Latvijas valsts nodibināšanu un teiktas svinīgas runas. Šis notikums ir iemūžināts tikai vienā fotogrāfijā. Tās autors ir fotogrāfs Vilis Rīdzenieks.
 
Vēsturniece Rasa Pārpuce par fotogrāfiju (2005)
 
"Pats uzņēmums ar svinīgo pasākumu Rīgas pilsētas II (Krievu) teātrī (tagad Latvijas Nacionālais teātris) tika reproducēts jau 1918. gadā un vēlāk vairākkārt publicēts, arī krāsainā versija uz žurnāla „Atpūta” vāka. Fotogrāfijas speciālistiem bija ziņas, ka divdesmitajos gados V. Rīdzenieks no stikla negatīva izgatavoja liela izmēra fotogrāfiju, kas sastāvēja no divām ap 60 cm platām fotopapīra sloksnēm. (..) Šis darbs kādu laiku atradās darbnīcas „Klio” skatlogā un varēja kalpot kā lieliska reklāma autoram."
 
ss.jpg
Latvijas valsts proklamēšana. V. Rīdzenieka foto (1918).
 
1918. gada 18. novembris  bija vēsa un apmākusies diena. II Rīgas pilsētas teātra (tagadējā Nacionālā teātra) skatuvi rotāja steigā uzšūts sarkanbaltsarkanais karogs. Tā trīs svītras bija vienādā platumā, jo vēl nebija izlemts, ka sarkanbaltsarkano krāsu attiecībām jābūt 2:1:2.
 
Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs G. Zemgals (J. Čakste tobrīd nebija Rīgā) paziņoja, ka valsts vara Latvijā pāriet Tautas padomes rokās. Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka "Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata." Pirmo reizi kā valsts himna skanēja „Dievs, svētī Latviju!”
 
Politiskās partijas bija izveidojušas pagaidu parlamentu – Tautas padomi.
Latvijas Tautas padome bija pagaidu likumdevēja iestāde, kas aizstāja Latviešu Pagaidu Nacionālo Padomi un pastāvēja līdz pirmajām demokrātiskām parlamenta vēlēšanām (kuras 1918. un 1919. gadā nebija iespējams realizēt vācu okupācijas un vēlāk lielinieciskās aktīvas karadarbības apstākļos).
  
Tautas padomei un valdībai bija jāveic svarīgi uzdevumi:
  1. jādibina valsts iestādes,
  2. jāizstrādā un jāpieņem likumi,
  3. jānosaka, kam piešķirt pilsonību,
  4. jāveido sava armija un jādara citi neatliekami valsts jauncelsmes darbi.
Svarīgi!
Par Latvijas pirmo Ministru prezidentu Tautas padome ievēlēja Zemnieku savienības līderi Kārli Ulmani. Par ārlietu ministru kļuva Zigfrīds Anna Meierovics. Par Tautas padomes prezidentu un līdz ar to arī par valsts pagaidu galvu tika izraudzīts advokāts Jānis Čakste.
 
cakste.jpg
Jānis Čakste (Valsts prezidents 1922-1927)
 
zemgff.jpg
Gustavs Zemgals (Valsts prezidents 1927-1930)
 
KVIESIS.jpg
Alberts Kviesis (Valsts prezidents 1930-1936)
 
ulm.jpg
Kārlis Ulmanis (Valsts prezidents 1936-1940)
 
Kā raksta aculiecinieki, 18. novembrī pasākums teātrī beidzās bez skaļām sajūsmas izpausmēm. Cilvēki ar bažām raudzījās nākotnē, un tam bija iemesls.
 
Latvijas valsts tika pasludināta, bet reāli nepastāvēja, jo nebija:
  1. noteiktas teritoriālās robežas,
  2. savas armijas,
  3. finansiālo līdzekļu.
 
Bija izpostīta zeme, sagrauta rūpniecība, iedzīvotāji izklīduši. Latvijas teritorijā joprojām atradās vācu okupācijas karaspēks. Joprojām liela ietekme bija lieliniekiem, kuri cerēja atjaunot padomju varu.
 
Vissvarīgākais uzdevums bija izveidot savus bruņotos spēkus, bet Vācijas armijas vadība kavēja mobilizācijas pasākumus un drīzāk bija gatava iznīcināt savus ieroču krājumus, nekā nodot tos jaunajai valstij.
 
Fotogrāfs Vilis Rīdzenieks (1884-1962)
dsdds.jpg
 
Vilis Rīdzenieks fotografēšanu apguva pašmācības ceļā un mācoties pie profesionāliem fotogrāfiem. Laikā no 1915. līdz 1935. gadam vadīja fotodarbnīcu „Klio” (Rīgā, Vaļņu ielā). V. Rīdzenieks fotografēja Latvijas dabas skatus, vēstures notikumus, kultūras pieminekļus, ievērojamas personības: rakstniekus, māksliniekus. Viņš ir piedalījies dažādās izstādēs un ieguvis apbalvojumus.
 
Atsauce:
http://www.arhivi.lv/sitedata/KFFDA/9143p(greyscale)_1.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Tautas_padome
http://i.vietas.lv/userfiles/image_gal/big/62/image-962.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/46/Zemgals.jpg
http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kviesis_a.jpg
http://rmm.lv/wp-content/uploads/2011/01/Karlis-Ulmanis.jpg
http://www.studija.lv/large/vilis-jauniba.jpg
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 44. - 45.lpp.