Teorija

Gandrīz pusgadsimtu Latvija atradās Padomju Savienības jeb PSRS sastāvā.
  
Šajā laikā nebija atļauts runāt par neatkarīgās Latvijas laiku, glabāt un izmantot tā laika simboliku, dziedāt dziesmas, rakstīt literatūru, radīt mākslas darbus utt., kuros slavinātu latviešu nacionālās idejas.
 
Bet tas nenozīmē, ka cilvēki būtu samierinājušies ar padomju režīmu un aizmirsuši brīvās Latvijas laiku. To apliecināja notikumi, kuri ieguvuši nosaukumu "Trešā Atmoda".
 
Latvijas-Tresa-atmoda-2.jpg
Attēlā: Trešās Atmodas laikā (1991.gada Barikāžu laikā) uzņemta fotogrāfija.
 
Pienāca laiks, kad cilvēki gan PSRS, gan Latvijā vairs negribēja dzīvot pa vecam. Sākās pārmaiņas, kuras 20. gadsimta 80. gadu vidū ievadīja PSRS vadītāja Mihaila Gorbačova iesāktā pārbūves (krievu val. "perestroika") politika.
  
Tas ir apzīmējums reformām, kuras 1987. gadā ierosināja PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs. Pārbūve tika attiecināta uz nepieciešamo padomju ekonomikas, kā arī politiskās un sabiedriskās sistēmas pārveidošanu.
Lai saglabātu daudztautu impēriju, viņš cerēja šo valsti pilnībā pārkārtot, taču tas nebija iespējams, jo pārāk atšķirīgas bija pakļautās tautas un ekonomiski - pārāk atšķirīgi reģioni milzīgajā impērijā.
 
BB 080-x.jpg
Attēlā: M. Gorbačovs (otrais no kreisās puses - priekšplānā) 1987. gadā vizītē Latvijā.
  
M. Gorbačova uzsāktā pārbūves politika drīz kļuva nekontrolējama - lielākajā daļā pakļauto republiku atklāti sāka diskutēt par vēsturi - padomju okupāciju, par PSRS noziegumiem, nepilnībām un problēmām valstī. M. Gorbačova laiks beidzās ar PSRS sabrukumu 1991. gadā.

Latvijas ļaudis pārbūves laikā sāka aktīvi darboties: 
  • 1986. gadā nodibinājacilvēktiesību aizstāvības grupu "Helsinki 86";
  • 1988. gadā tika dibināta Latvijas Tautas fronte (LTF), kas apvienoja lielāko daļu iedzīvotāju.
 
Latvijas Tautas fronte (LTF) bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas Republikā laikā no 1988. līdz 1999. gadam. Tā lielā mērā veicināja Trešās Atmodas procesus, vienojot plašas tautas masas mītiņos un demonstrācijās.
 
UB 087-x.jpg
Attēlā: 1987. gada 14. jūnijā "Helsinki 86" dalībnieki organizēja ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, piesaistot sabiedrības uzmanību padomju noziegumiem Latvijā.
 
Atmodas laikā vēlāk notika daudz šādu un līdzīgas idejas akciju.
 
Arī par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu pirmā atklāti uzstājās nelielā grupa „Helsinki 86”, - tajā darbojās drosmīgi Latvijas patrioti.
 
Neatkarības atjaunošana notika bez vardarbības. To nosauca par Dziesmoto revolūciju. Latvijas tauta pulcējās mītiņos un demonstrācijās, lai paustu savu gribu dzīvot brīvā valstī. Šajās lielajās pulcēšanās reizēs – tautas manifestācijās – visi kopā dziedāja dziesmas. Tas palīdzēja uzturēt pacilātu garastāvokli un izjust kopības garu.
 
045_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
Attēlā: LTF organizētajā tautas manifestācijā "Par tiesisku valsti" 1988. gadā Mežaparkā pulcējās ap 150 000 cilvēku.
 
LTF rindās dažu mēnešu laikā bija iestājušies desmitiem tūkstoši cilvēku, to skaits turpināja augt, pārsniedzot 110 000, arī mītiņos pulcējās aizvien lielāks cilvēku skaits. Tauta pauda savu gribu cīnīties par demokrātiskām pārmaiņām. Līdzīgas tautas kustības darbojās arī Lietuvā un Igaunijā.
 
Tās kopā ar LTF noorganizēja vērienīgu akciju „Baltijas ceļš”.
  
Baltijas ceļš bija akcija Baltijas valstīs, kas notika 1989. gada 23. augustā 19:00, kad apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās vismaz 15 minūtes veidoja apmēram 600 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas Tallinu, Rīgu un Viļņu. (Skat. attēlu zemāk; divas priekšpēdējās saites - filmas par Baltijas ceļu.)
 
115299__53f340e7c8c1d.jpg.jpg
 
Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis - tieši pirms 50 gadiem ar slepenu līgumu PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā, līgumā PSRS ieplānoja Baltijas okupāciju.
Tā bija pasaulē nepieredzēta akcija, 2003. gadā Baltijas ceļa akcija ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā.
 
Notika straujas pārmaiņas visās sabiedrības dzīves jomās.
 
Latvijas PSRS Augstākā padome 80. gadu beigās pieņēma valodu likumu, tas par vienīgo valsts valodu Latvijā noteica latviešu valodu.
Svarīgi!
Jaunievēlētā Augstākā Padome, kurā vairākumu bija ieguvuši LTF atbalstītie deputātu kandidāti, 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. 
 
4-a-1.jpg
Attēlā: Sapulcējusies tauta sveic Augstākās Padomes deputātus, kas balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. 1990. gada 4. maijs, Rīga.
 
Neatkarības pretinieki negribēja samierināties ar Latvijas izstāšanos no PSRS. 1991. gada janvārī PSRS sāka uzbrukumu neatkarības piekritējiem Lietuvā un Latvijā. Notikumi sākās Viļņā. Sadursmēs Lietuvas galvaspilsētā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāki simti iedzīvotāju.
 
Bija skaidrs, ka līdzīgi notikumi varētu sākties arī Rīgā. Tāpēc tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas devās uz Rīgu, lai aizsargātu Latvijas valdību un svarīgas iestādes - radio, televīziju, pastu, valdības ēkas u.c..
Ap tām tika veidots barikādes (skat. attēlu zemāk) - gan no mašīnām, traktoriem, būvmateriāliem - visa, kas bija pieejams; cilvēki tās sargāja dienu un nakti.
 
file36280427_ef6e7d97.jpg
 
20. janvārī notika uzbrukums Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai Rīgā. Apšaude bija arī Vecrīgā un Bastejkalnā. Vairāki cilvēki tika nogalināti un ievainoti.
  
Domās, iespējams, daudzi jutās bezspēcīgi bruņotā pārspēka priekšā, neziņā, kā tālāk risināsies vēstures gaita, bet to pārvarēt palīdzēja ticība, ka brīva Latvija ir iespējama, ja tauta būs vienota un drosmīga.
 
Barikāžu laiks - dienas Latvijas vēsturē, kad Latvijas cilvēki apliecināja, ka kopīgiem spēkiem var nosargāt brīvību un izmainīt Latvijas vēsturi. (Filmu skat. pēdējā saite.)
  
Kad PSRS vadītāji sastapa šādu pretestību Latvijā un Lietuvā, turklāt visi pasaules ziņu kanāli pārraidīja reportāžas par notikumiem Baltijā un pasaules sabiedrība sāka tiem sekot, PSRS pārtrauca bruņotos uzbrukumus neaizsargātiem cilvēkiem.
 
6VtIIm.jpg
Attēlā: 1991. gada 21. augusts - kara tehnika Rīgas ielās, - vēl viens mēģinājums nepieļaut Latvijas neatkarību.

1991. gada augustā Maskavā bija sācies apvērsums, kad varu centās pārņemt radikālie komunisti. To mēģināja arī PSRS atbalstītāji Latvijā. 21. augustā, kad valdības ēkai tuvojās kara tehnika, Latvijas Republikas Augstākā padome nobalsoja par Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, ar kuru Latvija ieguva neatkarīgas valsts statusu.
  
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu cita pēc citas atzina pasaules valstis.
2004. gadā Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā un NATO, kas īpaši svarīgi Latvijas drošībai.
  
Atsauce:
http://spi4uk.itvnet.lv/upload/articles/12/126959/images/Latvijas-Tresa-atmoda-2.jpg
http://jaunagaita.net/jg267/BB%20080-x.jpg
http://jaunagaita.net/jg267/UB%20087-x.jpg
http://www.zudusilatvija.lv/static/files/14/08/17/045_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85.jpg
http://bauskasdzive.diena.lv/uploads/thumbnails/680x455/articles/2014/08/115299__53f340e7c8c1d.jpg.jpg
http://visisvetki.lv/wp-content/uploads/2016/04/4-a-1.jpg
http://g3.delphi.lv/images/pix/900x471/QxYeKhTEZdI/file36280427_ef6e7d97.jpg
http://www.saeima.lv/img/galleries/604/post/6VtIIm.jpg
http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/30781/
http://lv.wikipedia.org/wiki/Perestroika
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Tautas_fronte
Latvijas vēsture pamatskolai./ Skaidrīte Goldmane, Aija. Kļaviņa, Inese Misāne, u.c.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2011., 103. lpp.
https://www.youtube.com/watch?v=Ftkm7h7wX4s
https://www.youtube.com/watch?v=m-OFydXRu5M
https://www.youtube.com/watch?v=fm_ZD50KqqE