Svarīgi!
Valsts simboli ir zīmes, pēc kurām valsti pazīst pasaulē. Šādi nacionālie simboli ir: valsts karogs, valsts himna un valsts ģerbonis.
Tos apstiprina parlaments un aizsargā likums.
Valsts karogs
Lentes sarkanbaltsarkanos krāsu salikumos pie cepurēm nēsāja latviešu studenti 19. gadsimtā, šāds krāsu salikums izmantots 1873. gada I Vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Sarkanbaltsarkanās krāsas redzamas arī Pirmā pasaules kara laikā dibināto latviešu strēlnieku bataljonu karogos.
Senākais zināmais sarkanbaltsarkanais karogs izgatavots 1916. gadā un pirmo reizi pacelts virs Latviešu biedrības nama Valmierā 1917. gadā.
Attēlā:1917. gadā nostiprinājās karoga krāsu attiecības 2:1:2.
Šādu karoga metu uzzīmēja mākslinieks Ansis Cīrulis, tas arī kļuva par pamatu Latvijas karogam.
1922. gadā Saeima pieņēma likumu par valsts karogu. Tajā bija arī noteikts, kad un kā karogs lietojams. Jau nedaudz vēlāk tika precizēts, ka karogs ir tumši sarkanā jeb karmīnsarkanā krāsā.
Ģerbonis
Arī valsts ģerbonis kalpo valsts atpazīstamībai - pirmais Latvijas ģerbonis tika apstiprināts jau 1918. gada decembrī - drīz pēc Latvijas valsts nodibināšanas.
Attēlā: Pirmais Latvijas Republikas ģerbonis nozīmītes veidā Latvijas armijas karavīru kokardei (piestiprināšanai pie cepures malas).
Zinātni, kas pēta ģerboņus, sauc heraldika.
Uzlecošā saule simbolizēja jauno Latvijas valsti, trīs zvaigznes - trīs Latvijas novadus (Vidzemi, Kurzemi, Latgali), burts "L" - Latviju.
Ģerboņa lejasdaļā - lenta Latvijas karoga krāsās.
Šis ģerbonis īsti neatbilda ģerboņa veidošanas noteikumiem, tāpēc 1921. gadā Satversmes sapulce apstiprināja citu ģerboni. Tā autori bija mākslinieki Rihards Zariņš un Vilis Krūmiņš.
Attēlā: Latvijas Republikas ģerbonis.
Latvijas ģerbonī vairogs sadalīts trīs daļās. Uz tā attēlots sarkans lauva, kas simbolizē Kurzemi un Zemgali, sudraba grifs (fantastisks zvērs ar lauvas ķermeni un ērgļa galvu), kas simbolizē Vidzemi un Latgali, augšā – saules motīvs.
Virs vairoga - trīs zvaigznes, kas simbolizē trīs Latvijas novadus, kuri apvienojās neatkarīgā Latvijas valstī, - Vidzemi, Kurzemi un Latgali.
Ģerboņa pamatnē - ozollapu vainags ar lentu valsts karoga krāsās.
Vairoga turētāji ir lauva un grifs.
Saules motīvs lietots jau pirms 1918. gada, - latviešu strēlnieku karogos un zīmotnēs; tas bija arī pirmajā ģerbonī.
Diskusijas izraisīja sarkanā lauvas un sudraba grifa figūras ģerbonī, jo tās neuzskatīja par latviskām. Tomēr tās stāsta par mūsu vēsturi.
Attēlā: Pārdaugavas hercogistes ģerbonis ar sudraba grifu. 16.gs.
Kad 16. gadsimtā mūsdienu Latvijas teritorija nonāca Polijas- Lietuvas varā, teritorija tika sadalīta divās hercogistēs: Vidzemē un Latgalē pastāvēja Pārdaugavas hercogiste, kuras ģerbonī bija grifs, bet otras hercogistes - Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonī - sarkans lauva.
(Skat. nākošo attēlu -Kurzemes hercogistes ģerbonis ar sarkaniem lauvām.)
Himna
Lūgšana „Dievs, svētī Latviju!” pirmo reizi tika dziedāta 1873. gadā, atklājot I Vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Tās mūzikas un teksta autors - Kārlis Baumanis (1835-1905) bija viens no pirmajiem latviešu oriģināldziesmu autoriem.
Krievijas impērijas laikā nebija vēlams lietot vārdu "Latvija", tāpēc tā vietā koristi dziedāja "Baltija". Dziesma kļuva populāra un tautā iemīļota.
"Dievs, svētī Latviju!" tika izpildīta Latvijas neatkarības proklamēšanas svinīgajā pasākumā 1918. gada 18. novembrī.
1920. gadā Latvijas Satversmes sapulcē „Dievs, svētī Latviju!” tika apstiprināta par Latvijas valsts himnu.
Attēlā: Piemiņas zīme Kārlim Baumanim ar Latvijas himnas tekstu un notīm Rīgā, Viesturdārzā. (Himnas izpildījums - priekšpēdējā saite.)
Latvijas valsts simboli, īpaši karogs un himna, 20. gadsimtā piedzīvoja sarežģītu vēsturi. Kad 1940. gadā Latvija zaudēja neatkarību un tika iekļauta PSRS sastāvā, mainījās arī simboli.
Tas notika arī 1941. gadā, kad Otrā pasaules kara laikā Latviju iekaroja Vācijas karaspēks un nodibināja savu pārvaldi.
Pēc kara Latvija neatguva brīvību, bet atkal nonāca PSRS sastāvā. Padomju laikā lietot neatkarīgās Latvijas simbolus nedrīkstēja. Par karoga glabāšanu vien varēja bargi sodīt.
Latvijas simboli sāka atdzimt tikai 1988. gadā, kad sākās latviešu tautas atmoda.
Attēlā: 1988. gada 14. jūnijā notika demonstrācija Rīgas centrā - uz Sibīriju izsūtīto cilvēku piemiņai, kad gājiena priekšgalā tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
1988. gada 11. novembrī tas tika svinīgi pacelts Rīgas pils Svētā Gara tornī. Atmodas laika manifestācijās daudzi tūkstoši cilvēku pulcējās ar sarkanbaltsarkaniem karogiem rokās.
Pēdējā saite sniedz iespēju noskatīties filmu par Latvijas simbolu vēsturi.
Svarīgi!
1990. gadā ar likumu par valsts simboliem tika pasludināts sarkanbaltsarkanais karogs, ģerbonis un himna „Dievs, svētī Latviju!”.