Teorija

Svarīgi!
Valsts simboli ir zīmes, pēc kurām valsti pazīst pasaulē. Šādi nacionālie simboli ir: valsts karogs, valsts himna un valsts ģerbonis.
Tos apstiprina parlaments un aizsargā likums.
Nacionāls – tāds, kas attiecas uz nāciju, tautību, tautu, ir tām raksturīgs; tāds, kas attiecas uz valsti, piemēram, nacionālā himna.
 
663574.jpg
  
Valsts karogs
Sarkanbaltsarkanā karoga vēsture ir sena. Pilnīgi droša informācija par to, kā radies karogs, tomēr nav iegūta. Senākās liecības par sarkanbaltsarkanu karogu atrodamas "Atskaņu hronikā", kas sarakstīta 13. gadsimtā, - ar karogu no Cēsīm nāk latgaļu karavīri. Latgaļi bija viena no ciltīm, kas senatnē dzīvoja Latvijas teritorijā. Par karogu stāsta arī vairākas vēsturiskās teikas.
 
Lentes sarkanbaltsarkanos krāsu salikumos pie cepurēm nēsāja latviešu studenti 19. gadsimtā, šāds krāsu salikums izmantots 1873. gada I vispārējos latviešu dziesmu svētkos. Sarkanbaltsarkanās krāsas redzamas arī Pirmā pasaules kara laikā dibināto latviešu strēlnieku bataljonu karogos.

Senākais zināmais sarkanbaltsarkanais karogs izgatavots 1916. gadā un pirmo reizi pacelts virs Latviešu biedrības nama Valmierā 1917. gadā. 
 
lvkarogs.png
Attēlā:1917. gadā nostiprinājās karoga krāsu attiecības 2:1:2;
šādu karoga metu uzzīmēja mākslinieks Ansis Cīrulis, tas arī kļuva par pamatu Latvijas karogam.
 
1922. gadā Saeima pieņēma likumu par valsts karogu. Tajā bija arī noteikts, kad un kā karogs lietojams. Jau nedaudz vēlāk tika precizēts, ka karogs ir tumši sarkanā jeb karmīnsarkanā krāsā.
 
Ģerbonis
  
Ģerbonis kopš seniem laikiem kalpojis kā atpazīstamības zīme, - ar zīmogu, uz kura bija ģerbonis, augstu stāvošas personas apliecināja dažādu svarīgu dokumentu patiesumu: to lika uz vēstulēm, līgumiem un citiem dokumentiem.

Arī valsts ģerbonis kalpo valsts atpazīstamībai - pirmais Latvijas ģerbonis tika apstiprināts jau 1918. gada decembrī - drīz pēc Latvijas valsts nodibināšanas.
 
220px-LVsaulite.jpg
Attēlā: Pirmais Latvijas Republikas ģerbonis nozīmītes veidā Latvijas armijas karavīru kokardei (piestiprināšanai pie cepures malas).
 
Uzlecošā saule simbolizēja jauno Latvijas valsti, trīs zvaigznes - trīs Latvijas novadus (Vidzemi, Kurzemi, Latgali), burts "L" - Latviju.
Ģerboņa lejasdaļā - lenta Latvijas karoga krāsās.
  
Šis ģerbonis īsti neatbilda ģerboņa veidošanas noteikumiem, tāpēc 1921. gadā Satversmes sapulce apstiprināja citu ģerboni, tā autori - mākslinieki Rihards Zariņš un Vilis Krūmiņš.
 
latvijas__erbonis_inga_nestere-media_large.jpg
Attēlā: Latvijas Republikas ģerbonis.
 
Ģerboņa nozīmīgākā sastāvdaļa ir centrā - taisnstūrveida vairogs ar noapaļotu lejasdaļu.
Latvijas ģerbonī vairogs sadalīts trīs daļās. Uz tā attēlots sarkans lauva, kas simbolizē Kurzemi un Zemgali, sudraba grifs (fantastisks zvērs ar lauvas ķermeni un ērgļa galvu), kas simbolizē Vidzemi un Latgali, augšā – saules motīvs.
  
Virs vairoga - trīs zvaigznes, kas simbolizē trīs Latvijas novadus, kuri apvienojās neatkarīgā Latvijas valstī, - Vidzemi, Kurzemi, Latgali.
Ģerboņa pamatnē - ozollapu vainags ar lentu valsts karoga krāsās.
Vairoga turētāji ir lauva un grifs.
  
Saules motīvs lietots jau pirms 1918. gada, - latviešu strēlnieku karogos un zīmotnēs; tas bija arī pirmajā ģerbonī.
Diskusijas izraisīja sarkanā lauvas un sudraba grifa figūras ģerbonī, jo tās neuzskatīja par latviskām. Tomēr tās stāsta par mūsu vēsturi.
 
160px-Ducatus_Ultradunensis.png
Attēlā: Pārdaugavas hercogistes ģerbonis ar sudraba grifu. 16.gs.
  
Kad 16. gadsimtā mūsdienu Latvijas teritorija nonāca Polijas- Lietuvas varā, teritorija tika sadalīta divās hercogistēs: Vidzemē un Latgalē pastāvēja Pārdaugavas hercogiste, kuras ģerbonī bija grifs, bet otras hercogistes - Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonī - sarkans lauva.
(Skat. nākošo attēlu -Kurzemes hercogistes ģerbonis ar sarkaniem lauvām.)
 
518px-Wappen_von_Curland(Siebmacher).jpg
 
Himna
Lūgšana „Dievs, svētī Latviju!” pirmo reizi tika dziedāta 1873. gadā, atklājot I vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Tās mūzikas un teksta autors - Kārlis Baumanis (1835-1905) – viens no pirmajiem latviešu oriģināldziesmu autoriem.
 
Krievijas impērijas laikā nebija vēlams lietot vārdu "Latvija", tāpēc tā vietā koristi dziedāja "Baltija". Dziesma kļuva populāra un iemīļota tautā.
  
"Dievs, svētī Latviju!" tika izpildīta Latvijas neatkarības proklamēšanas svinīgajā pasākumā 1918. gada 18. novembrī.
1920. gadā Latvijas Satversmes sapulcē „Dievs, svētī Latviju!” tika apstiprināta par Latvijas valsts himnu.
 
sada.jpg
Attēlā: Piemiņas zīme Kārlim Baumanim ar Latvijas himnas tekstu un notīm Rīgā, Viesturdārzā. (Himnas izpildījums - priekšpēdējā saite.)
 
Latvijas valsts simboli, īpaši karogs un himna, 20. gadsimtā piedzīvoja sarežģītu vēsturi. Kad 1940. gadā Latvija zaudēja neatkarību un tika iekļauta PSRS sastāvā, mainījās arī simboli.
 
Tas notika arī 1941. gadā, kad Otrā pasaules kara laikā Latviju iekaroja Vācijas karaspēks un nodibināja savu pārvaldi.
Pēc kara Latvija neatguva brīvību, bet atkal nonāca PSRS sastāvā. Padomju laikā lietot neatkarīgās Latvijas simbolus nedrīkstēja. Par karoga glabāšanu vien varēja bargi sodīt.

Latvijas simboli sāka atdzimt tikai 1988. gadā, kad sākās latviešu tautas atmoda.
 
foto2.jpg
Attēlā: 1988. gada 14. jūnijā notika demonstrācija Rīgas centrā - uz Sibīriju izsūtīto cilvēku piemiņai, kad gājiena priekšgalā tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
  
1988. gada 11. novembrī tas tika svinīgi pacelts Rīgas pils Svētā Gara tornī. Atmodas laika manifestācijās daudzi tūkstoši cilvēku pulcējās ar sarkanbaltsarkaniem karogiem rokās.
Pēdējā saite sniedz iespēju noskatīties filmu par Latvijas simbolu vēsturi.
Svarīgi!
1990. gadā ar likumu par valsts simboliem tika pasludināts sarkanbaltsarkanais karogs, ģerbonis un himna „Dievs, svētī Latviju!”.
Atsauce:
http://i2.apollo.lv/img_thumbs/23_9b8f1/201505/983/663574.jpg
http://www.saeima.lv/img/upload/14/lvkarogs.png
https://lv.wikipedia.org/wiki/Kokarde
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/8/80/LVsaulite.jpg/220px-LVsaulite.jpg
http://www.ir.lv/upload/image_file/name/2013_06/51992/latvijas__erbonis_inga_nestere-media_large.jpg
http://vesture.eu/images/thumb/2/2e/Ducatus_Ultradunensis.png/160px-Ducatus_Ultradunensis.png
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/f/f9/Wappen_von_Curland(Siebmacher).jpg/518px-Wappen_von_Curland(Siebmacher).jpg
http://d1ttchsffplayl.cloudfront.net/5449992f-acad-4c6e-a3f0-30b118e36921/foto2.jpg
Latvijas vēsture pamatskolai./ Skaidrīte Goldmane, Aija. Kļaviņa, Inese Misāne, u.c.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2011., 103. lpp.
https://www.youtube.com/watch?v=5acuev5d0Hs
https://www.youtube.com/watch?v=brB8TrGpkVM