Teorija

Svarīgi!
Latviešu tauta veidojusies laikā no 13. – 17. gs. četru baltu tautu (kuršu, zemgaļu, sēļu un latgaļu) etniskās konsolidācijas procesā, kā arī daļēji lībiešu asimilācijas rezultātā.
Lielā tautu staigāšana Baltijas piekrastes zemes tieši neskāra.
 
Tagadējo Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – teritoriju apdzīvoja somugru un baltu ciltis. Austrumos dzīvoja austrumslāvi, bet ziemeļrietumos ģermāņu tautas: dāņi, norvēģi un zviedri. Baltijas jūras dienvidu piekrastē dzīvoja baltu un rietumslāvu ciltis.
 
Laikā līdz 10. gadsimtam zemēs ap Baltijas jūru izveidojās Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas un Polijas karalistes, bet austrumos no baltu apdzīvotajām teritorijām – Krievzeme.
 
DSC_4083.JPG
Tautas 9. - 11. gadsimtā
 
aaaaa.jpg
 
Līdz 13. gadsimtam somugriem un baltiem vēl nebija izveidojušās attīstītas pilsētas.
 
Iedzīvotāji Latvijas teritorijā dzīvoja:
  1. pilskalnos,
  2. senpilsētās,
  3. nenocietinātās apmetnēs,
  4. ezerpilīs.
 
Nozīmīgākie pilskalni bija Tērvete, Ogres Ķenteskalns, Asote, Daugmale, Koknese, Tanīskalns, Mežotne un Dobele.
 
Noslāņošanās pēc mantiskā stāvokļa un iekšējās cīņas par teritorijām un varu izraisīja konfliktus sabiedrībā, savstarpējus sirojumus un karus. Cilšu priekšgalā izvirzījās vadoņi un karavīri, balti sāka virzīties uz Baltijas somu apdzīvotajām teritorijām.
  
Saimniecībā dominēja zemkopība un lopkopība. Audzēja galvenokārt miežus, kviešus, rudzus, linus, zirņus, pupas, rāceņus un prosu. Turēja mājlopus – zirgus, govis, cūkas, aitas. Liela nozīme bija zvejniecībai, medībām un dravniecībai.
 
Attīstījās kalēja, podnieka un citi amati. Arheoloģiskajos izrakumos atrastās rotaslietas – kaklariņķi, aproces ar vāļu galiem, sudraba stopsaktas, pūcessaktas – liecina par vietējo rotkaļu amatu prasmi, kā arī par sakariem ar citām zemēm, no kurienes ieveda izejmateriālus.
 
Tirdzniecības sakariem ar austrumslāvu zemēm liela nozīme bija Daugavas ūdensceļiem. Vikingu laikmetā tas bija posms „Ceļā no varjagiem uz grieķiem” (Skandināvu vikingus, kuri 8. – 12. gs. nodarbojās gan ar tirdzniecību, gan ar laupīšanu, Krievzemē sauca par varjagiem, bet Rietumeiropā par normaņiem. To iecienīts ceļš bija no Krievzemes uz Bizantiju.), kas savienoja Skandināviju ar Bizantiju.
 
7. gadsimtā skandināvi  Rietumlatvijā mēģināja kolonizēt piekrastes teritorijas. Ap 650. – 800. gadu kuršu apdzīvotajā teritorijā Ālandes upes krastos Grobiņā pastāvēja skandināvu kolonija.
 
9. gadsimtā Eiropā iestājās siltāks klimats. Mežos bija mazāk skujkoku un vairāk skābaržu, liepu, vītolu, bērzu un ozolu. No kokiem un krūmiem atbrīvotie un iekoptie tīrumi deva lielāku ražu. Zemes apstrādāšanās sāka izmantot spīļarklu ar dzelzs lemesi.
Svarīgi!
9. – 12. gadsimtā amatniecībā atdalījās no lauksaimniecības, veidojās sakari ar Austrumiem un Rietumiem.
Bija apdzīvoti vairāk nekā 230 pilskalni. Par nozīmīgākajiem centriem kļuva Daugmale, Jersika, Mežotne, Sabile, bet Ķentes pilskalns un Āraišu ezerpils zaudēja savu nozīmi.
 
Tirdzniecības attīstības rezultātā 9. gadsimtā:
  1. Latvijas teritorijā sāka izplatīties Rietumeiropas divasmeņu zobeni,
  2. Kurzemē parādījās arābu monētas – dirhēmi, Rietumeiropas monētas un sudraba stienīši,
  3. no Indijas okeāna nāca kauri gliemežvāki (rotaslieta un maiņas līdzeklis senatnē, ko ieveda no Āzijas),
  4. no Austrumiem un Bizantijas – stikla krelles, brokāta un zīda audumi, smalkas pinuma važiņas,
  5. no Krievzemes Austrumlatvijā ieveda ieročus un rotas.
 
DSC_4084.JPG
Asotes pilskalna rekonstrukcija
 
Lai gan jau senatnē pastāvēja iedzīvotāju mantiskā nevienlīdzība un nostiprinājās atsevišķu vadoņu vara, tomēr jautājumā par valsts veidošanos Senlatvijā pētnieku vidū joprojām nav vienprātības. Ir sastopami ļoti atšķirīgi viedokļi un skaidrojumi.
 
Arheologs Juris Urtāns par Latvijas pilskalniem
 
Pilskalni ir unikāli Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma objekti – gan kā vēstures liecinieki, gan kā skaistas un īpašas vietas ainavā.
  
Latviešu valodā vārdam „pilskalns” ir divējāda nozīme. Tas apzīmē gan kalnus, kuros uzbūvētas vācu krustnešu pilis viduslaikos un muižu pilis vēlākos laikos, gan tādus mākslīgi vairāk vai mazāk pārveidotus kalnus, kas raksturo vietējo ļaužu dzīvi viņu koku pilīs pirms vācu krustnešu iekarojumiem. Pilskalns – tā ir materiāla liecība kādreizējās koka pils pastāvēšanai.
 
Latvijas pilskalniem raksturīgas vairākas pazīmes. Parasti pilskalnam ir īpaši izdomātas vai terasētas nogāzes un mākslīgi izlīdzināta virsma jeb plakums, kur celt dzīvojamās, saimniecības un aizsardzības būves. Lielāko Latvijas pilskalnu plakums ir līdz 2 ha liels. Pilskalnu nogāžu augstums ir dažāds. Svarīgi bija, lai kalna dabiskās nogāzes būtu pēc iespējas augstākas un stāvākas. Latvijas pilskalnos nogāzes var sasniegt vairāku desmitu metru augstumu. Lielākie nocietinājumu vaļņi var būt līdz desmit metru augsti. Pie daudziem pilskalniem konstatētās apmetnes, par ko liecina izveidojies kultūrslānis.
 
Par pilskalnu liecina arī kalna atrašanās pilskalnam izdevīgā vietā, aku vai ūdens uzkrāšanas vietu paliekas, raksturīgi noteikumi vai teikas. Dažkārt pilskalnu aizsardzībā izmantoti dažādi dabiski ūdens šķēršļi vai izbūvēti īpaši dambji strautu un upīšu ūdens uzpludināšanai, tādējādi nodrošinot pilskalnu iedzīvotājus pret ienaidnieku uzbrukumiem.
 
1.jpg
Juris Urtāns
 
Arheologs Arnis Radiņš par baltu valodām (2008)
 
Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodas saimes. Līdz ar lietuviešu valodu tā ietilpst baltu valodu grupā.
  
Senāk bija vēl citas baltu valodas, kas izzudušas. Pirmbaltu valoda izveidojās Vislas lejteces, Dņepras un Volgas augšteces, Daugavas un Nemunas upju baseinā.
 
Vēlāk rakstītajos avotos parādās atsevišķi baltu cilšu nosaukumi – prūši, kurši, lietuvieši, zemgaļi, latgaļi, sēļi. Baltu izplatības apgabals plešas no Vislas līdz Daugavai, no Baltijas jūras līdz Volgas un Okas augštecēm. Vēl 13. gadsimtā pastāvēja baltu etniskās vienības – prūši, galindi, jātvingi, skalvji, aukstaiši, Žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi. Antīkie un agro viduslaiku autori baltus dēvē par aistiem.
 
Latviešu tautas veidošanās procesā līdzās Baltiem piedalījās arī Baltijas somi – lībieši un vendi.
  
 
 
3.jpg
Arnis Radiņš
 
Vēsturnieks Arveds Švābe par sabiedrības attīstības līmeni Latvijas teritorijā līdz 13. gadsimtam (1927)

Aplams ir ieskats, it kā tikai 12. gadsimtā vāci būtu atklājuši latvju zemes un tās ieveduši citu tautas iedarbības aplokā, un līdz ar to ļāvuši tām pieskarties Rietumeiropas kultūras svētībai. (..) Latvjiem jau gadsimtu pirms vācu iebrukuma bijušas valstiskas organizācijas, jo par ko gan citu liecina vareno pilskalnu sistēma gar visvairāk apdraudētajām robežām. Bez noteiktas, nokārtotas un plašas valstiskas organizācijas šos darbus šādā veidā nevarēja veikt, it īpaši ievērojot latvju paražu dzīvot viensētās, ne ciemos. Par valstīm ar labu militāru organizāciju liecina arī niknas cīņas, ko pirmiedzīvotāji veda ar vāciem ilgus gadu desmitus. Arī hronikas vēstī par valstīm un viņu valdniekiem, lai gan sīkāk nepakavējas pie šo valstu iekārtas.
 
2.jpg
Arveds Švābe
 
Vēsturnieki Velta un Vilnis Pāvulāni par Senlatviju (1990)
 
Vienlaikus ar izmaiņām saimnieciskajā dzīvē izmainījās arī sabiedrība. No iedzīvotāju pamatmasas, ko veidoja brīvie zemkopji, radās turīgie labieši (bajāri, dižciltīgie), kas vēlāk būtu kļuvuši par lielākiem vai mazākiem zemes īpašniekiem. No labiešu un vecāko vidus izvirzījās vadoņi, kas dzīvoja nocietinātās pilīs, kuras pakāpeniski kļuva par dižciltīgo varas centriem. Viņiem pakļāvās lielāki vai mazāki novadi. Vairāki novadi veidoja lielākas apvienības, „zemes”, kuras kopīgi aizsargāja savas teritorijas un veidoja attiecības ar kaimiņiem. Atsevišķu novadu, zemju vecāko vara bija stipri liela. (..)
 
Senās Latvijas teritorija nebija apvienota stipras centralizētas varas vadībā, bet sastāvēja no daudzām teritoriālām apvienībām, kuras savā starpā karoja, siroja. Lai nostiprinātu savu varu, nereti tika slēgtas savienības ar ārējiem iebrucējiem. Visai reti sastopama sadarbība pret kopīgiem ienaidniekiem.
 
Atsauce:
S. Goldmane, J. Klišāne,  A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.
http://y.delfi.lv/norm/41354/953924_AHLP21.jpeg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Arveds.jpg
http://easyget.lv/img/articles/0902/10403.jpg