Teorija

Svarīgi!
Latviešu tauta veidojusies laikā no 13.-17. gs. četru baltu tautu (kuršu, zemgaļu, sēļu un latgaļu) etniskās konsolidācijas procesā, kā arī daļēji lībiešu asimilācijas rezultātā.
Konsolidācija - nostabilizēšanās, apvienošanās, saliedēšanās.
Asimilācija - kādas tautas vai tās daļas saplūšana ar citu, pārņemot tās valodu, paražas u.c. 
 
1111.jpg
Attēlā: Meitenes dažādu Latvijas novadu tautastērpos; otrais no kreisās - senākais - 13. gs. tērps.
  
Tagadējo Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – teritoriju apdzīvoja Baltijas somu ciltis (igauņi, līvi jeb lībieši u.c.) un baltu ciltis (kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi u.c.).
 
Austrumos dzīvoja austrumslāvi (kriviči, dregoviči), ziemeļrietumos - ģermāņu tautas: dāņi, norvēģi un zviedri. Baltijas jūras dienvidu piekrastē dzīvoja baltu ciltis (prūši, kurši, jātvingi u.c.) un rietumslāvu ciltis (poļani, čehi, slovāki, morāvi u.c.). Izpēti karti!
 
DSC_4083.JPG
Attēlā: Latvijas teritorijas ciltis, tās kaimiņu tautas un citu tautu teritorijas 9. - 11. gadsimtā.
 
Laikā līdz 10. gadsimtam zemēs ap Baltijas jūru izveidojās Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas un Polijas karalistes, bet austrumos no baltu apdzīvotajām teritorijām – Senā Krievzeme.
 
Līdz 13. gadsimtam somugriem un baltiem vēl nebija izveidojušās attīstītas pilsētas. Iedzīvotāji Latvijas teritorijā dzīvoja: pilskalnos, senpilsētās, nenocietinātās apmetnēs, ezerpilīs.
 
1111mezotne.jpg
Attēlā: Mežotnes pilskalns 11. gadsimtā. (Rekonstrukcija)
 
Nozīmīgākie pilskalni bija: Tērvete, Ogres Ķenteskalns, Asote, Daugmale, Koknese, Tanīskalns, Mežotne un Dobele.

Noslāņošanās pēc mantiskā stāvokļa un iekšējās cīņas par teritorijām un varu izraisīja konfliktus sabiedrībā, savstarpējus sirojumus un karus. Cilšu priekšgalā izvirzījās vadoņi un karavīri, un balti sāka virzīties uz Baltijas somu apdzīvotajām teritorijām.
 
Saimniecībā dominēja zemkopība un lopkopība. Audzēja galvenokārt miežus, kviešus, rudzus, linus, zirņus, pupas, rāceņus un prosu. Turēja mājlopus – zirgus, govis, cūkas, aitas. Liela nozīme bija zvejniecībai, medībām un dravniecībai.
 
1111rotas.jpg
Attēlā: Latgaļu rotas. 
  
Arheoloģiskajos izrakumos atrastās rotaslietas – kaklariņķi, aproces ar vāļu galiem, sudraba stopsaktas, pūcessaktas – liecina par vietējo rotkaļu amatu prasmi, kā arī par sakariem ar citām zemēm, no kurienes ieveda izejmateriālus.
 
Attīstījās kalēja, podnieka un citi amati.

Tirdzniecības sakariem ar austrumslāvu zemēm liela nozīme bija Daugavas ūdensceļiem. Vikingu laikmetā tas bija posms „Ceļā no varjagiem uz grieķiem”, kas savienoja Skandināviju ar Bizantiju. 
 
111vik.jpg
Attēlā: Vikingu kuģis.
  
Skandināvu vikingus, kuri 8.-12. gs. nodarbojās gan ar tirdzniecību, gan ar laupīšanu, Krievzemē sauca par varjagiem, bet Rietumeiropā - par normaņiem. To iecienīts ceļš bija no Krievzemes uz Bizantiju.
 
7. gadsimtā skandināvi Rietumlatvijā mēģināja kolonizēt piekrastes teritorijas. Ap 650.-800. gadu kuršu apdzīvotajā teritorijā Ālandes upes krastos Grobiņā pastāvēja skandināvu kolonija.
 
111kolkasraga_runakm.JPG
Attēlā: Vikingu rūnakmens Kolkasragā. Tas vēsta, ka vikingi ceļojuši arī uz Zemgali.
Rūnas - senās skandināvu rakstuzīmes.
  
9. gadsimtā Eiropā iestājās siltāks klimats. Mežos palika mazāk skujkoku un vairāk skābaržu, liepu, vītolu, bērzu un ozolu. No kokiem un krūmiem atbrīvotie un iekoptie tīrumi deva lielāku ražu. Zemes apstrādāšanā sāka izmantot spīļarklu ar dzelzs lemesi.
 
9.-12. gadsimtā amatniecība atdalījās no lauksaimniecības. Veidojās sakari ar Austrumiem un Rietumiem.
 
Šajā laikā bija apdzīvoti vairāk nekā 230 pilskalni.
 
111kauri.jpg
Attēlā: Līdzās metāla rotām - krelles no krāsainām zīlītēm un kauri gliemežvākiem, kuri atceļojuši no Indijas okeāna.
  
Tirdzniecības attīstības rezultātā 9. gadsimtā:
  1. No Indijas okeāna nāca kauri gliemežvāki (rotaslieta un maiņas līdzeklis senatnē, ko ieveda no Āzijas).
  2. Kurzemē parādījās arābu monētas – dirhēmi, Rietumeiropas monētas un sudraba stienīši.
  3. No Krievzemes Austrumlatvijā ieveda ieročus un rotas.
  4. No Austrumiem un Bizantijas – stikla krelles, brokāta un zīda audumi, smalka pinuma važiņas.
  5. Latvijas teritorijā sāka izplatīties Rietumeiropas divasmeņu zobeni.
111divasm.jpg 
Attēlā: Lībiešu (līvu) vīrieša apbedījumā (11.-12. gs.) atrastie ieroči u.c. priekšmeti. Labajā pusē - divasmeņu zobens.
  
Lai gan jau senatnē pastāvēja iedzīvotāju mantiskā nevienlīdzība un nostiprinājās atsevišķu vadoņu vara, tomēr jautājumā par valsts veidošanos Latvijas teritorijā senatnē pētnieku vidū viedokļi un skaidrojumi ir atšķirīgi, piemēram, 20. gadsimta pirmajā pusē - Latvijas brīvvalsts laikā vēsturnieki uzskatīja, ka 10.-12. gs. Latvijas teritorijā pastāvēja valstis un valdnieki, bet mūsdienu vēsturnieki ir atturīgi pret šādiem uzskatiem.
 
Valda uzskats, ka 10.-12. gs. Latvijas teritorijā bija izveidojušies valstiski veidojumi, bet neviens no tiem vēl neaptvēra visu kādas tautības apdzīvotu teritoriju - valstis bija savas veidošanās sākumā. (Skat. karti zemāk.)
  
111valstis.JPG
 
Arheologs Juris Urtāns Latvijas pilskalnus vērtē kā unikālus Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma objektus – gan kā vēstures lieciniekus, gan kā skaistas un īpašas vietas ainavā.
 
Latviešu valodā vārdam „pilskalns” ir divējāda nozīme. Tas apzīmē gan kalnus, kuros uzbūvētas vācu krustnešu pilis viduslaikos un muižu pilis vēlākos laikos, gan tādus mākslīgi vairāk vai mazāk pārveidotus kalnus, kas raksturo vietējo ļaužu dzīvi viņu koku pilīs pirms vācu krustnešu iekarojumiem.
 
Pilskalns – tā ir materiāla liecība kādreizējās koka pils pastāvēšanai.
  
Atsauce:
http://www.irlv.lv/2012/7/11/turisti-rigas-centra-vares-fotografeties-ar-meitenem-senos-tautasterpos
http://y.delfi.lv/norm/41354/953924_AHLP21.jpeg
http://en.lulfmi.lv/userfiles/images/1/11-att.jpg
http://spi3uk.itvnet.lv/upload/articles/57/5765/images/Latgali-senatne-5.jpg
https://s-media-cache-ak0.pinimg.com/originals/a0/0b/8a/a00b8a36bd863133d70f2c9668af5fee.jpg
http://www.kolkasrags.lv/uploads/images/Mervallastenen.JPG
http://www.katramsavutautasterpu.lv/Uploads/2015/11/09/56407274-1.jpg
http://en.lulfmi.lv/userfiles/images/1/4._att._2.jpg
azureedge.net/67c32df2-17da-4896-b5c8-e7296f6f4578/DSCF2286.JPG
http://en.lulfmi.lv/?id=13177&r=libiesi
http://www.kolkasrags.lv/lv/menu-with-icons/mantojums/mervalas-runakmens
Latvijas aizvēsture./ Andrejs Vasks, Baiba Vaska, Rita Grāvere. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997., 223. lpp.
Latvijas vēsture pamatskolai./ Skaidrīte Goldmane, Aija. Kļaviņa, Inese Misāne, u.c.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2011., 103. lpp.