Teorija

Svarīgi!
Latvijā dzīvo apmēram 2 miljoni iedzīvotāju. Tās platība ir 64 589 kvadrātkilometri. Tiešas sauszemes robežas Latvijai ir ar četrām kaimiņvalstīm – Igauniju, Krieviju, Baltkrieviju un Lietuvu.
Baltijas jūras reģions
DSC_4919.JPG
 
Runājot par Baltijas valstīm mūsdienās, mēs domājam Igauniju, Latviju un Lietuvu, kuras vieno:
  1. līdzīga vēsture,
  2. saimnieciskā attīstība,
  3. piederība Eiropas kultūrai,
  4. problēmas attiecību veidošanā ar austrumu kaimiņu Krieviju.
 
Tajā pašā laikā Baltijas valstu tautas ir atšķirīgas. Arī mūsdienu politikā un saimniecībā Igaunija jūt lielāku piederību Skandināvijas valstīm, bet Lietuva – Viduseiropai, īpaši kaimiņos esošajai – Polijai.
 
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas savstarpējās atšķirības tomēr nav traucējušas tām sadarboties ārpolitikā, militārā jomā un vienlaikus iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Mūsdienās regulāri tiekas un sadarbojas trīs Baltijas valstu prezidenti, valdību vadītāji, ministri un parlamentārieši. Latvijas valsts dibināšanas svētkus atzīmē arī Lietuvā un Igaunijā, savukārt pie mums tiek atzīmēta abu Baltijas valstu neatkarības pasludināšanas diena.
 
Lietuvu, Latviju un Igauniju saista šoseja Via Baltica.
 
aaq.jpg
 
 
Via Baltica ir autotransporta koridors, kas šķērso Latviju ziemeļu — dienvidu virzienā un ir viens no 9 nozīmīgākiem Eiropas transporta koridoriem, pazīstams arī kā autoceļš E67 (Helsinki — Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava - Prāga).
Šā ceļa kopīgais garums ir aptuveni 1000 km, bet kopīgais garums Latvijas teritorijā — 190 km.
 
Ir plānots uzbūvēt arī ātrvilciena maģistrāli.
 
Ikviens būs ievērojis, kas uz daudzu pie mums nopērkamu preču iepakojumiem lasāmi uzraksti latviešu, lietuviešu un igauņu valodās.
 
Kopš 2004. gada pastāv Baltijas basketbola līga, kur šajā Baltijas valstīs populārajā sporta veidā sacenšas labākās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas komandas.
Baltijas basketbola līga, saīsināti BBL, ir basketbola čempionāts, kurā piedalās spēcīgākās Baltijas valstu basketbola komandas. Pirmā BBL sezona notika 2005. gadā, kurā uzvarēja Kauņas "Žalgiris".
Latvijas tuvākās kaimiņienes ir arī Krievija un Baltkrievija. Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas tās nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
 
Latviju no abām austrumu kaimiņienēm atdala stingri kontrolēta robeža. Lai dotos uz Krieviju un Baltkrieviju, Latvijas pilsoņiem ir nepieciešama īpaša atļauja – vīza. Tā, apmeklējot Latviju, ir jāuzrāda arī abu Latvijas kaimiņvalstu pilsoņiem. Tomēr, par spīti šiem ierobežojumiem, daudziem Latvijas uzņēmumiem ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.
 
Rīgu un citas Latvijas pilsētas bieži apmeklē dažādi Krievijas mākslinieki. Ik gadus uz Latviju ar viesizrādēm atbrauc kāds no Krievijas teātriem. Arī Latvijas mākslinieki ar labiem panākumiem uzstājas Krievijā. Vasarā Latvijā atpūšas tūristi no Krievijas.
 
Vēsturiskā attīstība Latvijā daudzējādā ziņā ir bijusi citāda nekā Krievijā un Baltkrievijā. Līdz ar to arī nesakrīt izpratne un vērtējumi par daudziem vēstures jautājumiem. Taču pēdējā laikā nesapratne mazinās un palielinās izpratne par to, ka kaimiņiem ir iespējams sadarboties, saglabājot atšķirības politikā, dzīvesveidā un uzskatos.
 
Latvija atrodas pie Baltijas jūras, kas to vieno ar citu tautu apdzīvotām zemēm.
 
DSCF75051.JPG
 
Baltijas jūras piekrastē atrodas deviņas valstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Zviedrija, Dānija, Vācija, Polija un Krievija. Daudzus gadsimtus kuģošana pa jūru bija ērtākais ceļošanas veids, attīstījās savstarpējā tirdzniecība. Jūra vienmēr ir devusi pārtiku, ūdensputnus un zivis: butes, siļķes, mencas, medīti arī roņi. Zemēs ap Baltijas jūru ir meži. Iedzīvotāji nodarbojās ar lauksaimniecību. Radās un attīstījās līdzīgas pilsētas.
 
Vēstures gaitā Baltijas jūras krastos veidojušās lielvalstis, kas tiekušās paplašināt savas teritorijas uz kaimiņzemju rēķina:
  1. 16. – 17. gadsimtā - Zviedrija,
  2. 18. – 19. gadsimtā – Krievija,
  3. 20. gadsimtā arī Vācija. 
 
Mūsdienās, īpaši pēdējos 20 gados, vērojama sadarbība gan starp Baltijas jūras reģiona valdībām, gan starp pilsētām. Tās saskaņo projektus, kas saistīti ar saimniecību, apkārtējās vides aizsardzību un kultūru. Katra pilsēta var piedāvāt savas idejas. Starp Baltijas jūras reģiona valstīm pastāv arī sadraudzības līgumi. Piemēram, mūsu galvaspilsētas Rīgas sadraudzības pilsēta ir Brēmene un Rostoka Vācijā, Sanktpēterburga Krievijā, Stokholma Zviedrijā, Tallina Igaunijā. Sadraudzības pilsētas ir arī citām pilsētām Latvijā.
 
Baltijas jūras reģions mūsdienās ir tā Eiropas daļa, kur notiek visstraujākā izaugsme, tāpēc Latvijas sadarbība ar zemēm ap Baltijas jūru ir viena no svarīgākajām attīstības iespējām.
 
Vēsturnieks Edgars Dunsdorfs par trīs Baltijas valstu tautu atšķirībām (1998)
 
Ievērojamākā Baltijas tautu atšķirība ir valoda un reliģija. Igauņi ir somugru tauta un runā somugru grupas valodu. Latvieši un lietuvieši runā baltu valodu, bet tā ir tik atšķirīga, ka neļauj latviešiem un lietuviešiem savā starpā saprasties.
 
Reliģijas ziņā igauņi ir luterāņi, lietuvieši – katoļi. Latvieši valsts rietumu daļā ir luterāņi, bet austrumu daļā – katoļi.
Atsauce:
 
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:E67_route.svg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Baltijas_basketbola_l%C4%ABga
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 58. - 59.lpp.