Teorija

Mūsdienās latvieši dzīvo ne tikai Latvijā. Tie ir sastopami gan tuvās, gan tālās zemēs visā pasaulē. Ir latviešu ģimenes, ka svešumā dzīvo jau vairākās paaudzēs, bet daudzi uz ārzemēm pārcēlušies salīdzinoši nesen. Ilgstoši dzīvojot jaunajās mītnes zemēs daudzi latvieši un latvietes ir apprecējušies ar cittautiešiem un zaudējušas saikni ar Latviju. Nereti viņi bērni, īpaši tie, kas ir dzimuši un skolojušies ārpus Latvijas, neprot latviešu valodu un ir zaudējuši saikni ar latvietību.
 
Kopumā Latvijā un pasaulē latviešu skaits samazinās.
 
Izceļošanai no Latvijas ir bijuši dažādi cēloņi:
  1. ekonomiskas grūtības – zemes trūkums, bezdarbs, zemes algas, slikti darba un dzīves apstākļi;
  2. politiski iemesli – revolūcija, karš, represijas, neapmierinātība ar valsts politiku;
  3. ģimenes un personiskie apstākļi – jauktas laulības, ģimenes apvienošana, sarežģījumi personiskajā dzīvē;
  4. daļa aizbraucēju Latvijā nav jutušies pietiekami novērtēti, tādēļ izvēlējušies savu karjeru veidot ārzemēs. 
Svarīgi!
Pirmā lielākā izceļošana no Latvijas notika jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad tūkstošiem latviešu ģimeņu devās uz Krieviju, cerot tur kļūt par zemes īpašniekiem, iekopt labas saimniecības un uzlabot savu labklājību.
Izceļotāji Sibīrijā izveidoja aptuveni 200 latviešu kolonijas. Vairāki latviešu ciemi, piemēram, Augšbebri un Lejaslubāni, pastāv vēl šodien, lai arī vairums to iedzīvotāju latviešu valodu vairs neprot.
 
tryrty.jpg
Augšbebri 20. gs. 70. gados
 
Daži tūkstoši cilvēku aizbrauca arī uz Brazīliju. Tā kā daļa to darīja reliģisku motīvu vadīti, viņi iemācījās portugāļu valodu un sludināja vietējiem iedzīvotājiem Bībeles mācību. Savukārt politisku iemeslu dēļ patvērumu ārzemēs meklēja cariskajā Krievijā vajātie 1905. gada revolūcijas dalībnieki.
 
Lielākā izceļošana no Latvijas notika saistībā ar abiem 20. gadsimta pasaules kariem un to izraisītajām sekām. Liels skaits Pirmā pasaules kara (1914-1918) latviešu bēgļu izklīda pa visu Krieviju, bet Otrā pasaules kara (1939-1945) beigās vairāk nekā 120 tūkstoši latviešu bailēs no padomju varas devās uz Rietumiem. Sākotnēji viņi atrada patvērumu galvenokārt Zviedrijā un Vācijā, bet vēlāk lielākā daļa no šiem bēgļiem pārcēlās uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Vairums aizbraucēju atstāja Latviju, cerot, ka emigrācija nebūs uz ilgu laiku.
Emigrācija – izceļošana uz citu valsti; arī kādā valstī dzīvojošo emigrantu kopums.
Imigrācija - citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī uz laiku vai uz pastāvīgu dzīvi.
 
Latvijas iedzīvotāju migrācija 20. gadsimta beigās
DSC_4924.JPG
 
sfdsfsf.jpg
 
Taču viņu un viņu pēcnācēju atgriešanās dzimtenē kļuva iespējama tikai pēc Padomju Savienības sabrukuma un Latvijas neatkarības atgūšanu 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Diemžēl uz dzīvi neatkarīgajā atjaunotajā Latvijā no Rietumiem un Krievijas atgriezās tikai neliela daļa aizbraukušo latviešu vai viņu pēcteču. Daži no viņiem, liekot lietā Rietumos iegūtu izglītību vai darba pieredzi, sekmīgi iesaistījās Latvijas politikā, zinātnē vai citās nozarēs, piemēram, bijuši Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Okupācijas muzeja ārlietu direktors profesors Valters Nollendorfs, politologs Nils Muižnieks, žurnālists Kārlis Streips.
 
Pēdējos desmit gados latviešu izceļošana no Latvijas atkal ir sākusi strauji pieaugt. Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā radīja atvieglotus ceļošanas un uzturēšanās noteikumus Eiropas Savienības valstīs. Vislielākā migrācijas plūsma ir uz Lielbritāniju un Īriju, kā arī Vāciju, Norvēģiju un citām valstīm. Pēc aptuveniem datiem 2011. gadā ārpus Latvijas dzīvo 300 000 latviešu.
 
Žurnālists Viktors Avotiņš par emigrācijas cēloņiem mūsdienās (2011)
 
Protams, cilvēki brauc projām materiālu iemeslu dēļ. Taču, ja tiem gribētos tik vien kā sapelnīt lielu piķi, tad tie nebūtu vis lielā masā emigrējuši, bet uz kādu laiku, pāris gadiem vai ilgāk, izbraukuši no valsts. Galvenokārt cilvēks sēž uz koferiem tieši tāpēc, ka neredz attīstību, Nabadzība ir nieks, ja ir reālas iespējas tikt no tās laukā. Ja desmitiem gadu priekšā nav tikai strupceļš. Un ja ir vide, kurā cilvēks ir varai kaut ko reāli vērts. Ja šādas vides trūkst, tad materiālajiem iemesliem klāt nāk pazemojums un aizvainojums. Jaunam cilvēkam būt ilgstošam bezdarbniekam nozīmē degradāciju.
 
Otrā pasaules kara bēgļi
 
Gleznotāji 
Rakstnieki
Komponisti
Niklāvs Strunke (miris Itālijā)
Ludolfs Liberts (miris ASV)
Vilhelms Purvītis (miris Vācijā)
Valdemārs Tone (miris Anglijā)
Kārlis Skalbe (miris Zviedrijā)
Anšlavs Eglītis (miris ASV)
Andrejs Johansons (miris Zviedrijā)
Zenta Mauriņa (mirusi Šveicē)
Jānis Jaunsudrabiņš (miris Vācijā)
Zinaīda Lazda (mirusi ASV)
 
Jāzeps Vītols (miris Vācijā)
Tālivaldis Ķeniņš (miris Kanādā)
 
Kanādas rakstnieks Modris Ekšteins par izceļošanu no Latvijas 1944. gadā (1999)
 
Mani vecāki aizslēdza dzīvokļa durvis, atstādami visu savā vietā – gultas apsegtas, galdu saklātu –, pieņemot, ka viņi drīz vien atgriezīsies. Taču neatgriezās viņi nekad. Līdz pat mūža galam manu tēvu nodarbināja jautājums, kāds liktenis varētu būt piemeklējis viņa bibliotēku, kuras lielu daļu viņš bija savācis studijas gados ārzemēs.
  
Atsauce:
http://www.iclub.lv/life/augshbebri.htm
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 56. - 57.lpp.