Mūsdienās latvieši dzīvo ne tikai Latvijā.
Tie ir sastopami gan tuvās, gan tālās zemēs visā pasaulē. Ir latviešu ģimenes, ka svešumā dzīvo jau vairākās paaudzēs, bet daudzi uz dzīvi ārzemēs pārcēlušies salīdzinoši nesen.
Attēlā: Latviešu pārvietošanās 20.gs. beigās. (Zaļās bultas ilustrē izceļošanu, sarkanās - ieceļošanu.)
Ilgstoši dzīvojot jaunajās mītnes zemēs, daudzi latvieši un latvietes ir apprecējušies ar cittautiešiem, tas var būt iemesls saiknes ar Latviju zaudēšanai.
Nereti viņu bērni, īpaši tie, kas dzimuši un skolojušies ārpus Latvijas, neprot latviešu valodu un ir zaudējuši saikni ar latvietību.
Kopumā gan Latvijā, gan pasaulē latviešu skaits samazinās.
Izceļotāji Krievijā - Sibīrijā izveidoja aptuveni 200 latviešu kolonijas. Vairāki latviešu ciemi, piemēram, Augšbebri un Lejaslubāni, pastāv vēl šodien, lai arī vairums to iedzīvotāju latviešu valodu vairs neprot.
Svarīgi!
Pirmā lielākā izceļošana no Latvijas notika jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad tūkstošiem latviešu ģimeņu devās uz Krieviju, cerot tur kļūt par zemes īpašniekiem, iekopt labas saimniecības un uzlabot savu labklājību.
Attēlā: Izstādes, veltītas latviešu ciemiem Sibīrijā, afiša.
Latvijas pētnieki regulāri dodas ekspedīcijās, lai tiktos ar cilvēkiem, pētītu dzīvi šajos ciemos.
Daži tūkstoši cilvēku aizbrauca arī uz Brazīliju. Tā kā daļa to darīja reliģisku motīvu vadīti, viņi iemācījās portugāļu valodu un sludināja vietējiem iedzīvotājiem Bībeles mācību.
Ir uzņemts dokumentālo filmu cikls par latviešiem Brazīlijā - turienes latvieši nav zaudējuši piederības sajūtu latviešu tautai. To filmu autori secināja, sastopoties ar cilvēkiem gan latviešu baptistu kolonijā “Vārpa”, gan arī Brazīlijas lielpilsētās Sanpaulu un Riodežaneiro.
(Interviju par filmu "Būt latvietim Brazīlijā" skat. pēdējo saiti.)
Attēlā: Tālu no mūsdienīgajām lielpilsētām 1922.gada novembrī pirmie simti latviešu Brazīlijā sāka apgūt mūžamežiem klātās zemes.
Ievērojams skaits cilvēku no Latvijas teritorijas devās emigrācijā pēc 1905. gada revolūcijas - Lielākā izceļošana no Latvijas notika saistībā ar abiem 20. gadsimta pasaules kariem un to izraisītajām sekām. Liels skaits Pirmā pasaules kara (1914. g. - 1918. g.) bēgļu izklīda pa visu Krieviju, pēc kara beigām daudzi atgriezās Latvijā, bet daudzi arī palika svešumā vai bija gājuši bojā - bēgļu gaitas bija smagas. 
tie bija politiski iemesli, kuru dēļ bija jāmeklē patvērums ārzemēs cariskās Krievijas vajātajiem revolūcijas dalībniekiem.
Svarīgi!
Emigrācija – izceļošana uz citu valsti; arī kādā valstī dzīvojošo emigrantu kopums.
Imigrācija – citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī uz laiku vai uz pastāvīgu dzīvi.
Attēlā: Pirmā pasaules kara bēgļi ceļā uz Krieviju. 1915. gads.
Šajā gadā Kurzemi okupēja vācu karaspēks, tas izraisīja bēgļu kustību.
Pēc nepilniem trīsdesmit gadiem - Otrā pasaules kara (1939. g. - 1945. g.) beigās vairāk nekā 120 tūkstoši latviešu bailēs no padomju varas devās uz Rietumiem.
Sākotnēji viņi atrada patvērumu galvenokārt Zviedrijā un Vācijā, bet vēlāk lielākā daļa šo bēgļu pārcēlās uz ASV, Kanādu un Austrāliju.
Vairums aizbraucēju atstāja Latviju cerot, ka emigrācija nebūs uz ilgu laiku, tomēr pagāja piecdesmit gadi, līdz radās iespēja atgūt neatkarīgu Latvijas valsti.
Attēlā: Karte (20. gs. beigas) ilustrē vietas pasaulē, kur dzīvo dažādos laikos izceļojušie latvieši.
Otrā pasaules kara bēgļu un viņu pēcnācēju atgriešanās dzimtenē kļuva iespējama tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un Padomju Savienības sabrukuma (1991. gadā).
Uz dzīvi atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā no Rietumiem un Krievijas atgriezās tikai neliela daļa aizbraukušo latviešu vai viņu pēcteču. Daži no viņiem, liekot lietā Rietumos iegūto izglītību, darba pieredzi, sekmīgi iesaistījās Latvijas politikā, zinātnē vai citās nozarēs. Spilgtākais piemērs ir Latvijas valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Okupācijas muzeja ārlietu direktors profesors Valters Nollendorfs, politologs Nils Muižnieks, žurnālists Kārlis Streips u.c.
Attēlā: V.V. Freibergas dzīvesstāsts "Brīvības vārdā" (grāmata tulkota no latviešu valodas).
Autore A. Cimdiņa. Grāmata izdota 2003. g.
Pēdējās desmitgadēs latviešu izceļošana no Latvijas ir sākusi pieaugt. Dažos gados, sevišķi pēdējās ekonomiskās krīzes laikā (ap 2010. gadu) - izceļoja īpaši liels cilvēku skaits.
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā Latvijas pilsoņiem radīja atvieglotus ceļošanas un uzturēšanās noteikumus Eiropas Savienības valstīs.
Vislielākā migrācijas plūsma bija uz Lielbritāniju un Īriju, kā arī Vāciju, Norvēģiju un citām valstīm. Pašlaik, kad Lielbritānijas iedzīvotāji nobalsojuši par izstāšanos no Eiropas Savienības, nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem būs jārēķinās Lielbritānijā dzīvojošiem apmēram 100 000 Latvijas pilsoņu.
Attēlā: Darbs, uz kādu ārzemēs var cerēt iebraucēji bez ļoti labām valodas prasmēm un izglītības (bieži - arī ar augstāko izglītību) - šo darbu vietējie nevēlas darīt.
Protams, ir Latvijas cilvēki, kas ārzemēs strādā augsti kvalificētu darbu par ļoti lielu algu, tāpat augstu tiek vērtēti Latvijas mākslinieki. Bet tas nav vairākums.
Pēc aptuveniem datiem, 2011. gadā ārpus Latvijas dzīvoja 300 000 latviešu.