Teorija

Visos laikos cilvēki salīdzinājuši, kā ir tagad un kā bija agrāk. "Agrāk" var nozīmēt pirms 10, 20, 100 vai 1000 un vēl vairāk gadiem.
Iespaidus cilvēki krāj visu mūžu - gan savus, gan citu pieredzētos. Par to, kas noticis pirms mums, mēs uzzinām arī no atmiņu stāstiem, senām fotogrāfijām, filmām, par to liecina seni priekšmeti.
 
user2211_pic49855_1365019845.jpg
Attēlā: Senlaicīgas mēbeles un pulksteņi muzejā.
  
Iespējams, ka arī tavās mājās tiek glabātas kādas lietas no agrākiem laikiem, saistītas ar ģimenes vēsturi.
 
Laika gaitā mainās dzīve, vide ap cilvēku. Mūsdienās visstraujāk attīstījušās modernās tehnoloģijas, saziņas, pārvietošanās iespējas. Agrāk vienīgais attālinātās saziņas veids bija vēstule, kura ceļoja ilgi - tik, cik ātri kājām vai zirga mugurā pārvietojās tās piegādātājs. Mūsdienās saziņa notiek vienā mirklī - pasaule ir vienota ar moderno tehnoloģiju palīdzību.
Tāpat arī lielākajai daļai pasaules pieņemta vienota laika skaitīšanas sistēma, lai atvieglotu saziņu.
Svarīgi!
Tāda tika ieviesta 6. gadsimtā, - pirms apmēram 1500 gadiem. Šo sistēmu ieviesa visās kristiešu zemēs - laiku sāka skaitīt no Kristus dzimšanas gada. Tā aizsākās gadu skaitīšana pēc Kristus (saīsināti - pēc Kr.) jeb mūsu ērā (saīsināti - m.ē.), bet visus iepriekšējos gadus, skaitot tos pretējā virzienā, sāka saukt par laiku pirms Kristus (saīsināti - pr.Kr.) jeb pirms mūsu ēras (saīsināti - p.m.ē.). Kalendāru precizēja 16. gadsimtā.
   
world.jpg
 
Visprecīzāk laiku nosaka pati Zemeslode, kas vienmērīgi griežas ap savu asi un tajā pašā laikā ceļo apkārt Saulei. Gada laikā Zeme apriņķo Sauli, bet diennakts laikā - veic apgriezienu ap savu asi. Tās ir dabas noteiktas laika vienības, bet visas pārējās laika vienības - mēneši, nedēļas, stundas, minūtes, sekundes ir cilvēku noteiktas.
  
Vispirms cilvēki tālā senatnē ievēroja gadalaiku maiņu - tā diktēja, kad labāk sēt labību, kad - tā jānovāc. Laiks tika skaitīts no vienas ražas līdz nākamajai. Ievērojot kādu nozīmīgu notikumu, to noteica par laika sākumu - pirmo gadu. Piemēram, romieši laiku sāka skaitīt no savas pilsētas Romas dibināšanas, kas notika 753. gadā p.m.ē. (pirms mūsu ēras), kaut sen jau apdzīvoja konkrēto vietu - tur bija apmetne.
 
romulus_2063145b.jpg
Attēlā: Šādi romieši iemūžinājuši mītu par Romas dibināšanu - vilku māte baro brāļus Romulu un Remu - Romas dibinātājus. 
 
Mūsdienās lietotais kalendārs veidojās pakāpeniski.
Par gada sākumu ar laiku sāka uzskatīt gada garāko dienu, nosakot to pēc saules gaitas.
Gada iedalījumu vieglāk bija noteikt, vērojot Mēnesi - tā dažādas fāzes. Tās veidoja iedalījumu nedēļās.
No viena pilnmēness līdz otram paiet trīsdesmit dienas, tas arī noteica gada dalījumu 12 mēnešos. Bet tas nebija precīzi, - dažas dienas "palika pāri".
Diennakts dalījumu 24 stundās, stundas dalījumu 60 minūtēs un minūtes dalījumu 60 sekundēs ieviesa Senās Divupes iedzīvotāji pirms vairāk nekā 4 000 gadu.
Savus kalendārus radīja arī Senās Ēģiptes iedzīvotāji, ķīnieši, Amerikas senie iedzīvotāji.
 
Maiju-vecajs-par-2012-4.jpg
Attēlā: Senās Amerikas iedzīvotāju maiju kalendārs.
 
Senajā Romā babiloniešu kalendāru pilnveidoja tās imperators Jūlijs Cēzars pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Daļā mēnešu bija noteiktas 30, daļā - 31 diena, bet februārī - 28 dienas. Februārim reizi četros gados pievienoja vienu dienu, lai kalendārs "neskrietu pa priekšu" reālajam laikam. Katrā ceturtajā gadā ir 366 dienas, un to sauc par "garo gadu".
Svarīgi!
Šo kalendāru ar nelielām izmaiņām (skat. sākumā), kuras 16. gadsimtā veica Katoļu baznīcas pāvests Gregors, lietojam arī mēs. To sauc par Gregora kalendāru.
To pieņēma visas Eiropas valstis, vēlāk - arī citur pasaulē. Vienots kalendārs atvieglo arī vēsturnieku darbu - pasaules notikumi tiek datēti (noteikts to laiks) pēc vienotas sistēmas.
Tomēr līdzās vienotajam kristiešu kalendāram pastāv arī citi kalendāri, atbilstoši citām reliģijām.
Reliģija - ticība vienam vai vairākiem dieviem.
 
tumblr_inline_nhnrj3zQsQ1qmqxi7.jpg
Attēlā: Senās Ēģiptes zvaigžņu un zvaigznāju karte.
 
Ar astronomiju un laika skaitīšanu senajās sabiedrībās nodarbojās priesteri, viņi bija arī pirmie zinātnieki, kam bija svarīgi noteikt reliģiskos svētkus, veikt novērojumus, aprēķinus, ieteikt valdniekiem labāko laiku nozīmīgiem pasākumiem.
Svarīgs kalendārs bija arī jūrasbraucējiem, tirgotājiem. Zemnieku dzīvē svarīga bija diennakts un gadalaiku maiņa - tās noteica viņu darbu, nevis pulksteņa laiks.
 
Laika vienības:
  • Sekunde
  • 1 minūte = 60 sekundes
  • Stunda = 60 minūtes
  • Diennakts = 24 stundas
  • Nedēļa = 7 diennaktis
  • Mēnesis = 28 (29), 30 vai 31 diena
  • Gads = 365 vai 366 dienas
  • Dekāde = desmit gadi vai desmit dienas
  • Gadsimts (gs.) = 100 gadi
  • Gadu tūkstotis (g.t.) = 1000 gadi    
   
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 1./ Jura Goldmaņa redakcijā. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2011., 103. lpp
http://www.vlitvu.info/images/articles/user2211_pic49855_1365019845.jpg
http://sourcefed.com/wp-content/uploads/2014/12/world.jpg
http://i.telegraph.co.uk/multimedia/archive/02063/romulus_2063145b.jpg
http://spi1uk.itvnet.lv/upload/articles/48/487857/images/Maiju-vecajs-par-2012-4.jpg
http://65.media.tumblr.com/fb77d78db5866fd3ea4055fd712381e0/tumblr_inline_nhnrj3zQsQ1qmqxi7.jpg