Vēsture ir viena no senākajām zinātnēm - pirmās vēstures grāmatas sarakstītas jau Senajā Grieķijā pirms vairāk nekā 2 500 gadiem.
Latviešu valodā lietotais jēdziens "vēsture" radies no darbības vārda "vēstīt" - "stāstīt".
Latīņu valodā, kurā runāja Senās Romas iedzīvotāji un kura ir pamatā lielākajai daļai Eiropas valodu, tiek lietots jēdziens "historia", kas nozīmē "stāsts", "teika", "pētīšana", "zināšana".
Svarīgi!
Vēsture ir viss, kas reiz bijis, noticis cilvēku attīstības gaitā.
Vēsture ir cilvēku sabiedrību pagātnes faktu noskaidrošana un pierakstīšana.
Vēsture ir pašu pagātnes notikumu kopums.
Vēsture ir mācību priekšmets skolā.
Attēlā: Viena no pirmajām izdotajām Latvijas vēstures grāmatām. 1921. gads.
Latvijas vēsture kā atsevišķs mācību priekšmets skolās tika ieviests tad, kad izveidoja neatkarīgu Latvijas valsti.
Vēsture aptver visas cilvēka darbības jomas:
- kā cilvēki dzīvojuši, ar ko nodarbojušies, par ko domājuši;
- kā attīstījušās cilvēku prasmes un prāts;
- kā attīstījusies sabiedrība, valsts;
- kāpēc notikuši kari, radušās un izzudušas varenas valstis;
- kāda bijusi atsevišķu personību loma vēsturē.
Attēlā: Ironisks skats uz cilvēka attīstību - evolūciju - kā to var ietekmēt radītās tehnoloģijas.
Pagātnē bijuši daudzi un dažādi notikumi, bet ne visi ir zināmi, ne visi bijuši tik nozīmīgi, lai tiem pievērstu uzmanību, ne visi notikumi būs aplūkoti vēstures grāmatās - to ir pārāk daudz.
Svarīgi!
Vēsturnieki - speciālisti, kas nodarbojas ar vēstures pētīšanu vai mācīšanu, rūpīgi izvērtē:
apkopo, pēta, analizē vēstures liecības, pirms izsaka viedokli par kādu vēstures tēmu.
Vēstures liecības jeb vēstures avoti var būt dažādi: dokumenti, attēli, dažādi priekšmeti, arī tradīcijas utt. (Plašāk skat. teoriju 04 "Vēstures avoti")
Attēlā: Mūsdienu skolas tradīcijas 1. septembrī - mācību gada sākums, kad visi skolēni sāk apmeklēt skolu, ir svētki.
Bet pirms apmēram 150 gadiem bija citas tradīcijas - lielākā daļa bērnu skolā ieradās vēlā rudenī, tikai pēc tam, kad bija palīdzējuši vecākiem novākt ražu - kad bija beigušies lauku darbi. Ierašanās skolā un mācību gada sākums līdz ar to nebija svētki mūsdienu izpratnē. Un visiem tas šķita normāli.
Attēlā: Lauku skola Vidzemē 19. gadsimtā.
Šādi izskatījās klases telpa 19. gadsimta skolā: telpa nav plaša, tajā maz gaismas - mazs logs un pie griestiem gaismeklis, kurā bija iepildīts degšķidrums - petroleja vai dega svece; rakstīja ar tinti, iemērcot spalvu tintes pudelē, u.c. neērtības.
Zinot vēsturi, iespējams labāk izprast norises mūsdienu sabiedrībā, novērtēt priekšrocības, kuras iespējams baudīt, salīdzinot dzīvi mūsdienās ar dzīvi citos laikmetos.
Vēsture, tāpat kā citas zinātnes, palīdz labāk iepazīt, izprast pasauli - citas sabiedrības, zemes, kultūras.
Mēs dzīvojam pasaulē, kurā notiek aktīva cilvēku pārvietošanās, līdz ar to - dažādu cilvēku un dažādu uzskatu saskarsme. Tas prasa spēju ar sapratni - bez aizspriedumiem uztvert citādo. Arī šeit var palīdzēt vēstures zināšanas.
Par vēsturi cilvēki interesējās jau senatnē.
Pirmās vēstures grāmatas pirms apmēram 2 500 gadiem sarakstījis Senās Grieķijas vēsturnieks Hērodots, viņu uzskata par "vēstures tēvu". Savos stāstos par grieķu - persiešu kariem viņš savijis gan leģendas, gan reālus notikumus. Mūsdienās tā vairs nedara - leģendas netiek jauktas ar vēstures faktiem.
Latvijas vēstures pētīšanu pirms vairākiem simtiem gadu aizsāka vācieši, kuri dzīvoja Latvijas teritorijā. Viņi pētīja dokumentus, pilskalnus, pierakstīja latviešu tradīcijas, ticējumus, tautasdziesmas.
Pirmais sacerējums par latviešu tautas vēsturi ir Garlība Merķeļa darbs "Vanems Imanta", arī šajā darbā teikas mijas ar patiesību.
Attēlā: 1924. gadā izdotais Garlība Merķeļa darbs.
Svarīgi!
Liela uzmanība Latvijas vēstures pētīšanai un mācīšanai tika pievērsta pēc tam, kad 1918. gadā tika nodibināta neatkarīga Latvijas valsts.