Teorija

Latvijā piļu un pilskalnu būvniecības sākums attiecināms uz bronzas laikmetu (1500.-500.g.p.m.ē.). Kā izejmateriāls būvniecībā tika izmantots koks.
Pilskalns - kalna galā izveidota nocietināta dzīvesvieta.
Latvijas teritorijā 5. – 10. gadsimtā iedzīvotāju dzīvesvietas bija
  1. pilskalni un pie tiem esošās apmetnes,
  2. nenocietinātas jeb lauku apmetnes,
  3. ezerpilis.
 
Iedzīvotāju pamatnodarbošanās bija zemkopība un lopkopība, tāpēc svarīgi bija, lai pilskalnu tuvumā būtu lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pilskalni atradās grūti pieejamās vietās, kur tos aizsargāja dabiskie šķēršļi. Lai tos vēl labāk nocietinātu, tika celtas aizsargsienas un uzbērti vaļņi. Pieaugot cilvēku skaitam, pilskalnos visiem nepietika vietas, tāpēc apmetnes pamazām veidojās pilskalnu pakājē. Briesmu gadījumā arī tuvējās apkārtnes ļaudis rada patvērumu pilskalnā un piedalījās tā aizsardzībā.
 
Pilskalni un ezerpilis Latvijas teritorijā 5. - 8. gadsimtā
DSC_4940.JPG
 
DSC_4939.JPG
 
Pilskalnā atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas. Visas būves bija no koka. Šajā laikā vietējās ciltis vēl neprata būvēt ēkas no izturīgāka materiāla. Ziemas bija aukstas, tāpēc ēkās bija pavardi. Tā kā tiem nebija skursteņu, dūmi ieplūda telpās. Tos varēja izlaist pa lūku jumta čukurā. Šādas telpas sauca par dūmistabām. Tā kā ēkas bija tumšas un šauras, tajās nebija sevišķi ērti dzīvot. Pilskalnos bija grūti ierīkot akas un sagādāt svaigu dzeramo ūdeni.
 
Labi aizsargātas bija arī uz koka klāstiem ezeru salās vai sēkļos celtās nocietinātās apmetnes, kuras sauca par ezerpilīm.
 
Latvijā ir zināmas desmit ezerpilis, kas atrastas Vidzemes ezeros. Visvairāk pētīta ir Āraišu ezerpils netālu no Cēsīm.
 
Arheologi Jānis Apals un Zigrīda Apala par Āraišu ezerpili (2005)
 
Āraišu ezerpils iedzīvotāju galvenās nodarbes bija zemkopība un lopkopība, arī amatniecība un tirdzniecība. Nozīmīgu vietu viņu dzīvē ieņēma pieejamo dabas resursu izmantošana – medības, zveja un meža dravniecība. Lauki un nelieli dārzi atradās turpat blakus ezerpilij 9 ha lielajā ezera pussalā. Pussalu aptverošais ezera ūdens un piekrastes slīkšņas pasargāja laukus un salinieku mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem. Salas iedzīvotāji kultivējuši ne tikai graudaugus, bet arī eļļas augus un dārzeņus. Viņi audzēja trīs sugu kviešus, miežus, auzas un rudzus, kuri Latvijas teritorijā tolaik tikko sāka ieviesties. No pākšaugiem – zirņus un pupas, bet no dārzeņiem – rāceņus. No šķiedraugiem audzēti lini. Bez tam viņi pārtikā izmantoja arī senu eļļas augu – sējas idru.
DSC_4905.JPG
Āraišu ezerpils no putna lidojuma
 
addDAd.jpg
Āraišu ezerpils
 
Kopš seniem laikiem ir saglabājies daudz nostāstu par pilskalniem. To Atrašanās vietas bieži var redzēt dabā. Pilskalni daudzus gadsimtus glabāja liecības par cilvēku dzīvi tālā pagātnē, un tikai ar arheoloģijas attīstību tos varēja zinātniski izpētīt.
Svarīgi!
Mūsdienās Latvijā ir zināmi aptuveni 500 pilskalni. Tie iekļauti valsts aizsargājamo objektu sarakstā.
Viens no vairāk izpētītajiem ir Ķentes pilskalns.
 
Vēsturnieks Indriķis Šterns par pilskalnu atrašanās vietām (2002)
 
Pilskalni bieži atrodas pie upēm (Grobiņas, Mežotnes, Turaidas u.c.) vai upju satekām (Kokneses, Līgatnes), mazu strautiņu ietekas lielā upē (Asotes, Daugmales), pie ezeriem (Talsu, Vaidavas), it sevišķi, ja ūdeņi veidoja augstu un stāvu krastu (Mežotnes, Oliņkalna). Ja upē bija sēkļi un radzes, tad pie pilskalna varēja piekļūt tikai ceļ pazinēji no upes puses ar laivām (Jersika). Pilskalni atradās arī lielu sauszemes ceļu malā (Asotes).

Pilskalns parasti bija pāris desmitu metru augsts (Mežotnes pilskalns – 16 m, Tērvetes aptuveni 19 m, Asotes – 10 m, Daugmales – 25 m).
 
DSC_4942.JPG
 
Daugmales pilskalns
Nocietināta apmetne Daugmales pilskalnā (Rīgas raj.) pastāvēja jau 1.gt. p.m.ē. Dzelzs laikmetā līdz 9.gs. šeit dzīvojuši zemgaļi, bet kopš 10.gs. iedzīvotāju vairākums bija lībieši. Viņi prata apstrādāt kaulu, ragu, dzelzi un bronzu, kā arī izgatavot audumus un māla podus.
 
Atsauce:
http://1.bp.blogspot.com/_ymIKDEydbq8/TKNyOAwAYPI/AAAAAAAABDM/DY-ZkMwq47g/s1600/5b+Araisi+ezerspils+lake+village+reconstruction.JPG
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 86. - 87.lpp.