Teorija

Svarīgi!
Pirmie, skaitā nedaudzie un, domājams, ievestie dzelzs priekšmeti tagadējā Latvijas teritorijā parādījās jau 5.gs. p.m.ē. – aptuveni pirms 2,5 tūkst. gadu.
Dzelzs ir dabā plaši sastopams materiāls. No tā gatavotie priekšmeti bija izturīgāki par bronzas laikmetā gatavotajiem darbarīkiem un ieročiem. Tā kā dzelzi uz vietas vēl neieguva, bet ieveda, tad darbarīkus un sadzīves priekšmetus, tāpat kā agrāk, gatavoja no akmens, kaula un raga. Kopš mūsu ēras sākuma dzelzs darbarīki un ieroči tika izgatavoti no Latvijā iegūstamās purva rūdas, un tie tika lietoti arvien plašāk.
 
DSC_4935.JPG

Dzelzs laikmets ievadīja jaunu vēsturiskās attīstības posmu, kura laikā strauji attīstījās zemkopība, lopkopība un amatniecība.
 
Ar izturīgiem dzelzs cirvjiem varēja salīdzinoši ātri izcirst kokus un krūmus, izcelt celmus un saknes, lai iekoptu tīrumus un ganības. Lauku apstrādei cilvēki vēl arvien izmantoja arklu. Zemkopja darbs kļuva ražīgāks. Viņi varēja apstrādāt arvien lielākas zemes platības un iegūt labāku ražu. Zemes auglību nodrošināja, atstājot lauku atmatā vairākus gadus. Šajā laikā to izmantoja lopu ganīšanai, kas deva zemei papildus mēslojumu. No graudaugiem visvairāk audzēja miežus, no kuriem gatavoja putraimus un mala miltus.
 
Šajā laikā mainījās ainava. Ievērojami paplašinājās no mežiem brīvās platības. Cilvēki ierīkoja arvien jaunus tīrumus un ganības. Mežu izciršana turpinājās visu dzelzs laikmetu.
 
Dzelzs laikmetā samazinājās medību un zvejas nozīme. Govju, aitu, kazu un citu mājlopu turēšana nodrošināja gan ar gaļas, gan piena produktiem, gan ar ādu un vilnu, ko izmantoja apģērba gatavošanā. Lauku darbos galvenais zemkopja palīgs bija zirgs.
 
asdsadaf.jpg
 
Mūsdienās veiktie eksperimenti liecina, ka koka nociršanai ar dzelzs cirvi bija nepieciešams 4 vai 5 reizes mazāks spēka patēriņš, turklāt to varēja izdarīt trīs reizes ātrāk, nekā strādājot ar akmens cirvi. Šis piemērs liecina par daudzkārt pieaugušo darba ražīgumu. Latvijas apstākļos tas nozīmēja gan straujas līduma zemkopības attīstības iespējas, gan atsevišķu saimju ekonomiskās patstāvības nostiprināšanos.
 
asasdsa.jpg
 
Vēsturnieks Arveds Švābe (1925)
 
Par Latvijas zemi
  
(Dzelzs laikmetā) Latvija bija apklāta lieliem siliem un mežiem. Ja jūs toreiz ar lidmašīnu laistos zemu pār Latviju, tad redzētu vienu nepārtrauktu mežu zaļumu kā jūru. Tikai šur tur paspīdētu ezeru un upju zilumiņi un tīrumu dzeltenie laukumiņi. Šos nolīstos un apstrādātos zemes gabaliņus sauc par laukiem. To bija daudz, un tie bija izkaisīti mežu zaļumā kā dzelteni lāsumi.
 
Vēl 17. gadsimtā holandiešu ceļotājs, braukdams no Rīgas uz Pleskavu, raksta:  „No Rīgas līdz Valmierai redzēju vienu nepārtrauktu mežu ar daudziem purviem. No Valmieras tālāk bija dažas druvas strēmeles, bet pēc divām jūdzēm braucām atkal caur tik biezu mežu, ka saule nevarēja izspiesties cauri. Vispār pa Vidzemi ceļot nozīmē braukt caur tukšiem mežiem un purviem.”

Par dzelzs laikmetu

Visa mūsu tagadējā materiālā kultūra nav iedomājama bez dzelzs: ne telegrāfu, ne telefonu, ne elektriskās mašīnas nevar izgatavot, ja nav šī metāla. Grūti arī iedomāties dzelzceļa vietā „bronzas ceļu” ar bronzas lokomotīvēm un sliedēm. Biļete šādā „dzelzceļā” maksātu tik dārgi, ka pa viņu varētu braukt tikai bagātnieki. Tāpēc māksla kalt dzelzi ir lielākais cilvēces atradums. Tikai ar dzelzs palīdzību cilvēks uzvarēja dabu.

Sākumā dzelzs bija ļoti reta lieta un dārgāka par bronzu. Dzelzi neprata izkausēt no rūdas un apstrādāt, jo to nevarēja liet kā bronzu, to vajadzēja kalt. Turklāt ieroči un rīki bija sliktāki, jo nebija tik cieti un asi. Tēraudu vēl nepazina. Sākumā dzelzi lietoja vienīgi rotaslietām: adatām, gredzeniem, kakla un rokas sprādzēm.
 
Arheologs Arnis Radiņš par dzelzs laikmeta sākumu Latvijas teritorijā (1996)
 
Dzelzs ieguve no vietējās purva rūdas bija tiktāl attīstījusies, ka dzelzs kļuva par galveno materiālu darbarīku un ieroču gatavošanā. Metāla apstrāde koncentrējās atsevišķu speciālistu rokās, tomēr tas ne vienmēr pilnībā nodrošināja amatnieka eksistenci. Tāpēc viņi vēl paralēli turpināja nodarboties ar zemkopību, lopkopību.
 
Daudzpusīgā saimniecība veicināja maiņas aktivizēšanos. Par to stāsta bronzas priekšmetu skaita ievērojams pieaugums, sudraba un tā izstrādājumu parādīšanās, kā arī romiešu monētu un importa lietu atradumi.

Maiņas pretvērtības bija mājlopi, zemkopības un lopkopības produkti, medībās iegūtās zvērādas, jūras piekrastē savāktais dzintars.
 
DSC_4934.JPG
Kuršu ieroči
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 82. - 83.lpp.