Teorija

Vairāki gadu tūkstoši šķir mūs no tiem cilvēkiem, kuri akmens un bronzas laikmetā dzīvoja Latvijā. Mācoties par šo laiku, droši vien daudzi nodomā: „Cik grūti bija dzīvot!” Taču arī toreiz ļaudis priecājās, bēdājās, draudzējās un strīdējās. Arī toreiz bija cilvēki, kas izgudroja dažādas lietas , bet citi savukārt prata ārstēt saslimušos. Bērni uzkrāja zināšanas, klausoties vecāku stāstītajā.
 
Senatnē izdzīvot vienam bija gandrīz neiespējami, tāpēc bija jāmācās sadzīvot ar citiem.
 
DSC_4882.JPG
Attēlā: lokurbis no Bronzas laikmeta
  1. kārts ar atsvaru un staklis
  2. pamats
  3. loks
  4. sparats
  5. akmens cirvis
 
Kātcauruma urbšana notikusi ar lokurbi, kurā koka stienim uzlikts cauruļkaula uzgalis. Eksperimenti rāda, ka kātcaurumu 4 cm diametrā, strādājot ar lokurbi, 1 cm dziļumā varēja ieurbt 10 stundās. Viena cirvja izgatavošanai bija nepieciešamas aptuveni 120 darba stundas.
 
DSC_4884.JPG
Krama bultu gali no Salaspils Laukskolas apmetnes.
 
Ar šādām koka kātā iestiprinātām bultām varēja trāpīt 100 – 200 metru tālumā. Visprecīzākais bultas trāpījums bija 20-50 m attālumā.
 
DSC_4925.JPG
Raga kapļi (1,3) un cirvis(2)
 
Kaula rīku gatavošanai mezolītā galvenokārt izmantoti aļņa kauli, retāk – brieža, zirga, bebra un lāča kauli. Galvenokārt izmantoja dzīvnieku garos kaulus, ribas, lāpstiņas un ragus. Ar krama griezni garo kaulu sadalīja sloksnēs. No tām ar griešanas, kasīšanas, noasināšanas paņēmieniem gatavoja šķēpu un bultu galus, harpūnas, nažus, dunčus, makšķerāķus, īlenus un pat divdaļīgus raga cirvjus, kuri sastāvēja no raga galvas un koka kāta.
 
DSC_4926.JPG
Graudberži (Bronzas laikmets)
1 – vienrokas
2 – divroku
A – augšējais
B – apakšējais
 
Graudus uzbēra uz apakšējā graudberža un tad ar augšējo vienrokas vai divrokas graudberzi saberza. Ar divroku graudberzi strādājot, darba ražība bija lielāka. Domājams, ka divroku graudberži ieviesušies tad, kad līdztekus līdumiem lielāku graudu daudzumu deva jau pastāvīgi tīrumiņi. Divroku graudberži ir rokas dzirnavu priekšteči.
 
Atsauce:
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 76. - 77.lpp.