Teorija

Mūsdienu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Zviedrijas teritorija ilgi bija neapdzīvojama, jo to klāja ledus. Tikai apmēram pirms 16 000 gadu tas pamazām sāka kust. Vispirms ledāji atkāpās no tagadējās Lietuvas dienvidaustrumu un dienvidu daļas, tad no ledus atbrīvojās tagadējā Latvijas teritorija, bet ziemeļrietum Igaunija tikai 9. gt. p.m.ē.
 
Baltijas jūras vecākā stadija ir Baltijas ledus ezers. Šim ezeram nebija savienojuma ar jūrām, tādēļ tas bija pildīts ar saldūdeni. Baltijas ledus ezera stadija ilga apmēram 6 000 gadus. Nākamā Baltijas jūras stadija bija Joldijas jūra, kas savukārt bija plašāka par tagadējo jūru, un ūdens tajā bija sāļāks nekā tagad. Šis periods ilga tikai dažus simtus gadu (pirms 10 - 9 tūkstošiem gadu), pēc kuriem jūra atkal kļuva par ezeru – sākās Ancilus ezera periods (pirms 7.5 - 7 tūkstošiem gadu). Pamazām izveidojās Ancilus ezera savienojums ar Ziemeļjūru, šis savienojums kļuva aizvien lielāks, ūdens apmaiņa ar jūru spēcīgāka, ūdens aizvien sāļāks, kamēr sākās Litorīnas jūras periods (pirms 7.5 - 2.8 tūkstošiem gadu).
 
DSC_4858.JPG
Baltijas ledus ezers
 
DSC_4858-1.JPG
Joldijas jūra
 
DSC_4858-2.JPG
Ancilus ezers
 
DSC_4858-3.JPG
Litorīnas jūra
 
Ledājiem kūstot, pamazām iezīmējās tagadējo upju (Daugavas, Ventas, Gaujas) un ezeru (Burtnieku, Lubānas, Usmas) krasti. Kopš tā laika vairākkārt mainījusies ir arī Baltijas jūra – tā bijusi gan lielāka, gan mazāka nekā mūsdienās. Mainījies arī ūdens sāļums. Tikai apmēram pirms 3000 gadu Baltijas jūra ieguva tagadējos apveidus. Šļūdoņu atstātie smilts, grants un māla sanesumi veidoja kalnus (Gaiziņkalns, Mākoņkalns, Dēliņkalns) paugurus un gravas.

No ledāja brīvajās teritorijās pakāpeniski sāka parādīties augi un dzīvnieki – vispirms zivis un putni. Kad šeit sāka augt sūnas, ķērpji, kā arī pundurbērzi un pundurkārkli, no dienvidiem pamazām ienāca ziemeļbrieži, zaķi, lapsas un vilki.
 
fhfghgf.jpg
 
Svarīgi!
Pirmie cilvēki tagadējās Latvijas teritorijā ienāca salīdzinoši nesen – apmēram pirms 12 000 gadu (11. gt. p.m.ē.) – senākā akmens laikmeta jeb paleolīta beigās.
Tie bija ziemeļbriežu mednieki, kuri sekoja medījumam. Kaut kādu apsvērumu dēļ viņi nevēlējās medīt citus dzīvniekus, piemēram, aļņus, kas mita siltākajā teritorijā.

Latvijas teritorijā senie cilvēki varēja ienākt pa dažādiem ceļiem:
  1. Vieni virzījās gar Daugavu, tad daļa no viņiem nogriezās gar Aivieksti un sasniedza Lubānas ezera apkaimi, bet citi, turpinot ceļu gar Daugavu, sasniedza tagadējo Salaspili.
  2. Otrs iespējamais seno iedzīvotāju ienākšanas ceļš varēja būt gar Lielupi.
 
Latvijas teritoriju rudens un pavasara pārgājienos pārstaigāja kādas desmit mednieku grupas. Vienā grupā apmetnē dzīvoja ap 30 – 40 cilvēku, tātad Latvijas teritorijā vēlajā paleolītā vienlaikus varēja uzturēties ap 300 cilvēku. Salīdzinot ar mūsdienu cilvēkiem ziemeļbrieži mednieki bija augumā mazi. Pētot vissenāko cilvēku dzīvi Latvijas teritorijā, noskaidrots, ka vīriešu vidējais garums bija 161 cm, bet sieviešu – 152 cm. Senie cilvēki bija ļoti izturīgi, jo skarba klimata apstākļos spēja veikt 100 – 200 km garus pārgājienus, nesot līdzi visu iedzīvi.
 
Vidējā akmens laikmetā jeb mezolītā Latvijas teritorijā vairākas reizes mainījās klimats un līdz ar to arī augi un dzīvnieki, kā arī cilvēku dzīves apstākļi. Izveidojās pašreizējais upju un ezeru tīkls.

Iedzīvotāju skaits sasniedza 2 līdz 3 tūkstošus. Gandrīz visā tagadējā Latvijas teritorijā, galvenokārt pie ezeriem un upēm, bija apmetnes.
 
Visvairāk pētītās apmetnes ir:
  1. Osas apmetne Lubāna līdzenumā,
  2. Zvidze pie Lubāna ezera,
  3. Zvejnieku apmetne pie Burtnieku ezera.
 
Cilvēki ilgstoši vienā vietā neuzturējās, bet pārvietojās, sekojot dzīvniekiem vai zivju nārsta vietām, lasot, sēnes, ogas un riekstus. Iedzīvotājiem bija jau lielāks augums vīriešiem vidēji – 170 cm, bet sievietēm – 156 cm.

Pakāpeniski līdz 3.gt. beigām p.m.ē. cilvēku vidējais augums sasniedza 172 cm. Zinātnieki to skaidro gan ar labvēlīgiem dabas apstākļiem un līdz ar to iespēju medībās sagādāt pietiekami daudz pārtikas, gan ar jaunu iedzīvotāju grupu apmešanos uz dzīvi tagadējā Latvijas teritorijā.
 
Akmens laikmets Latvijas teritorijā (ap 10 000 - 1500.g. p.m.ē.)
  
Akmens laikmeta periodi
Klimats
Augi
Dzīvnieki
Reliģija
Vēlais paleolīts (ap 10 000 – 7700 p.m.ē.)Auksts un sauss.Pundurbērzs, priede, kārkls, grīšļi, sūnas.Ziemeļbriedis.Nav zināma.
Mezolīts (7700-4500 p.m.ē.)
Sākumā vēss un sauss, tad silts un mitrs.Priede, bērzs, pundurbērzs, ozols, vīksna, alksnis, lazda, liepa.Alnis, stirna, staltbriedis, bebrs, ronis, taurs, mežacūka, vilks, lācis, suns, zirgs.Ticība gariem un dzīvei pēc nāves.
Neolīts (4500 – 1500 p.m.ē.)Silts un mitrs, tad samērā silts un sauss.Ozols, vīksna, lazda, liepa, skābardis, dižskābardis, egle, priede, alksnis, bērzs.Mežacūka, zirgs, alnis, bebrs, briedis, stirna, staltbriedis, vilks, suns, vēlāk arī sīklopi un liellopi.Ticība gariem.
 
Atsauce:
http://www.impro.lv/common_images/foto/norvegija_5/IMG_3143.JPG
S. Goldmane, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Latvijas vēsture pamatskolai”, Zvaigzne ABC, 2011., 66. - 67.lpp.