Teorija

Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības. Tas ir vēstures senākais posms no cilvēka rašanās brīža līdz pirmās civilizācijas izveidošanās laikmetam.
Aizvēstures periods Latvijas teritorijā ilga aptuveno no 9. gt. p.m.ē. līdz 12. gs. beigām.
 
Apmēram pirms 12 tūkstošiem gadu tagadējā Latvijas teritorijā, no kuras bija atkāpies ledājs, ienāca pirmie iedzīvotāji – senie mednieki un zvejnieki.
 
Viņi gatavoja darbarīkus no akmens, koka un kaula. Tas bija akmens laikmets.
 
Akmens laikmetu iedala:
  1. paleolītā,
  2. mezolītā,
  3. neolītā.
 
Akmens laikmetam sekoja metālu – bronzas un dzelzs – laikmeti, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no bronzas un dzelzs.
 
Latvijas teritorijā dzelzs laikmets ilga no 500.g. p.m.ē. līdz 1200. gadam. Pirmie dzelzs priekšmeti tika ievesti no citām zemēm.
 
Mūsu ēras pirmajos gadsimtos Latvijas teritorijā dzīvojošās ciltis apguva dzelzs iegūšanu un apstrādi, izmantojot vietējo purva rūdu.
 
Akmens laikmetā cilvēki iztiku ieguva no apkārtējās dabas. Tādu saimniekošanas veidu sauc par savācēj saimniecību.
 
Ap 2. gt. p.m.ē. medību, zvejas un savvaļas augu vākšanas vietā pakāpeniski par svarīgāko nodarbošanās veidu kļuva lopkopība un zemkopība. Cilvēki vairs nebija pilnīgi atkarīgi no dabas. Viņi pašu darbs nodrošināja iztiku. Pieaugot turībai, radās nepieciešamība aizsargāt savu saimi no laupītājiem, tāpēc dzīvesvietas sāka nocietināt.
 
Akmens laikmetā kopā dzīvoja liels skaits radinieku – lielā saime jeb dzimts kopiena. Dzelzs laikmetā kopiena jeb lielā saime pakāpeniski saira un cilvēki sāka dzīvot ģimenēs jeb mazajās saimēs.
 
Ļaudis cēla četrstūra dzīvojamās ēkas gan stāvkoku, gan guļbūves tehnikā. Ēku apsildīšanai un ēdienu gatavošanai izmantoja vaļēju pavardu – nedaudz zemē iedziļinātu ugunskuru, kas atradās ēkas centrā.
 
wqeqe.jpg
Viena no senākajām kartēm, kurā attēlota mūsdienu Latvijas teritorija - Aleksandrijas zinātnieka Klaudija Ptolemaja (ap 90.-168.m.ē.) izveidotā Austrumeiropas karte.
(Kartes augšējā stūrī - Baltijas jūra)
 
3. gadu tūkstoša sākumā p.m.ē. mūsdienu Baltijas teritoriju apdzīvoja somugru (jeb sāmu) valodās runājošas ciltis - mūsdienu somu un igauņu priekšteči.
 
3. gadu tūkstoša beigās p.m.ē. šo teritoriju iekaroja tehnoloģiski augstāk attīstītu cilšu grupa, kurai bija raksturīgi keramikas izstrādājumi ar vītas auklas nospiedumiem (Auklas keramikas kultūra) un kaujas cirvji. Vēsturnieki tos uzskata par baltu valodās runājošo tautu priekštečiem.
 
Ap 1500. g. p.m.ē. Latvijas teritorijā dzīvoja lībieši, latgaļi, sēļi, zemgaļi un kurši. Lībieši piederēja pie Baltijas somiem, bet pārējās ciltis (maztautas) – pie baltu valodas grupas.
 
Latvijas teritorija vienmēr ir bijusi Eiropas daļa, tomēr līdz 9. gadsimtam par to ir maz rakstīto vēstures avotu. Tomēr arheologu pētījumi liecina, ka šajā laikā arī šeit dzīvoja ļaudis, notika dažādi sirojumi un kari, paplašinājās kontakti ar kaimiņiem skandināviem un slāviem. Saimnieciskās un politiskās attīstības gaitā veidojās baltu un lībiešu zemes.
 
Akmens, bronzas un dzelzs laikmets Latvijas teritorijā
 
Laiks
Periods
Saimniekošanas veids
Kultūra
Apmetnes
Ciltis, tautība
Reliģija
9.-8. gt. p.m.ē.
  
Paleolīts
SavācējsamniecībaĀrensburgas -Svidras kultūra (ziemeļbriežu mednieki)Salaspils, Laukskolas apmetne un Skrīverinav zināmanav zināma
8.-5. gt. p.m.ē.
  
  
Mezolīts
SavācējsamniecībaKundas kultūraOsas apmetne, Zvejnieku apmetnenav zināmanav zināma
5.-2. gt. p.m.ē.
Neolīts
Neolīta revolūcija - Pāreja uz ražotājsaimniecību. Vākšana, medības, zveja un domestikācijaNarvas kultūra; Ķemmes-bedrīšu kultūra; Auklas keramikas un laivas cirvju kultūraOsas apmetne, Zvejnieku apmetne, Sārnates apmetneSomugri, vēlāk Balti
  • Ticība gariem
  • Mātes kults
  • Politeisms
  • Mirušo dvēseļu pielūgšana
  • Veļu pielūgšana
1500. p.m.ē - 500. g. p.m.ē.
Bronzas laikmets
Ražotājsaimniecība - lopkopība, zemkopība, amatniecība, tirdzniecībaKuršu, latgaļu (latvju), līvu, sēļu, zemgaļu kultūrasĶībitkalns, VīnakalnsBalti un Somugri
  • Ticība gariem
  • Mātes kults
  • Politeisms
  • Mirušo dvēseļu pielūgšana
  • Veļu pielūgšana
500. g. p.m.ē. - 12. gs.
Dzelzs laikmets
Ražotājsaimniecība -lopkopība, zemkopība, amatniecība, tirdzniecībaKuršu, latgaļu (latvju), līvu, sēļu, zemgaļu kultūrasSpietiņiBalti un Somugri
  • Ticība gariem
  • Mātes kults
  • Politeisms
  • Mirušo dvēseļu pielūgšana
  • Veļu pielūgšana
 
Atsauce:
S. Goldmane, J. Klišāne, A. Kļaviņa, I. Misāne, L. Straube „Vēsture pamatskolai viduslaiki”, Zvaigzne ABC, 2010.
http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_v%C4%93sture#Aizv.C4.93sturiskajos_laikos
http://latvijas.daba.lv/biotopi/piekraste.shtml
http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Klaudija_Ptolemaja_Austrumeiropas_karte.jpg