Teorija

Valodas nozīme sabiedrībā. Valodas funkcijas
Tieši valoda atšķir cilvēku no pārējās dzīvās pasaules.
 
Valodas uzdevumi sabiedrībā ir:
1. esamības atspoguļošana un izziņa, domāšana;
2. domu, jūtu, gribas izteikšana;
3. saziņa;
4. ietekmēšana;
5. kultūras veidošana un apguve.
 
Valodas uzdevumi ir ļoti cieši saistīti, nav arī iespējams noteikt galveno uzdevumu.
 
Esamības atspoguļošana un izziņa, domāšana
Noteikti ne reizi vien, rakstot domrakstu vai stāstot draugam par kādu notikumu, redzētu filmu vai lasītu grāmatu, izskan frāzes: “Es nemāku pateikt.”, “Tu taču saprati tāpat, vai ne?”.

Tātad pietrūkst vārdu, lai materializētu savas domas. Iemesli ir divi – pirmkārt, pārdzīvotais varētu būt tik unikāls, ka tam nav atbilstošu vārdu, otrkārt, lietotāja leksikas apjoms nav pietiekams, lai izteiktu savas domas un emocijas. Ticamāks ir otrais variants.
 
Ja kādā stundā nākas atbildēt uz jautājumu, par kuru nav pietiekamas informācijas, atbilde bieži tiek veidota lēnām, ar lielām pauzēm – domāšanas process tiek ietērpts vārdos. Runa un doma nav viens un tas pats. Izsakot domu skaļi, tā tiek pārveidota, sakārtota, strukturēta. Domas var salīdzināt ar molekulām – mūsu apziņā tās kustas (veidojas, rodas) tikpat haotiski, taču runa liek haosam pieņemt kādas noteiktas valodas gramatisko struktūru.
 
Domu, jūtu, gribas izteikšana
Ar valodas palīdzību tiek izteikti dažādi psihiskie procesi: sajūtas, izjūtas, emocijas utt.
Turklāt minētos procesus var izteikt ne vien ar konkrētas vārdšķiras vārdiem, bet arī ar intonāciju, skaņas stiprumu, pauzēm starp teikto utt.
 
Piemērs:
Piemērs:
Piemērs:
Teikums Es esmu ļoti noguris. var paust:
1) objektīvo īstenību – es esmu ļoti noguris pēc mācībām, pēc treniņa, es vienkārši daru to zināmu mammai;
2) aizkaitinājumu – es esmu noguris, bet mazais brālis traucē pildīt jau tā grūtos mājas darbus; šādā gadījumā, visticamāk, starp vārdiem būs lielākas pauzes un tonis būs augstāks, un stāstījuma teikums jau tuvināsies izsaukuma teikumam:Es – esmu – noguris. (!)
3) izmisumu – es esmu noguris, bet vēl jāsagatavo referāts rītdienas stundai; šādā gadījumā intonācija var būt tuvu raudāšanai un, lai arī teikums joprojām pēc izteikuma mērķa ir stāstījuma teikums, tomēr tas tuvinās nepabeigtajam teikumam; ir vēlme pažēloties par nepadarāmo un saņemt līdzcietību no klausītāja:Es esmu noguris. (...)
Piemērs:
  
Saziņa
Valoda ir galvenais saziņas līdzeklis sabiedrībā.
Cilvēkiem sazinoties, pēc valodas pētnieku domām, tiek izmantoti apmēram 45 procenti neverbālo izteiksmes līdzekļu un 55 procenti verbālo izteiksmes līdzekļu.
Taču daļa neverbālo līdzekļu, piemēram, zīmes, radīti uz valodas pamata.
Piemērs:
Piemērs:
Luksofora sarkanais signāls nozīmē stāvi!.
Pacelti divi pirksti, veidojot burtu V, nozīmē victory (uzvara).
Mājiens ar roku nozīmē nāc šurp!.
Piemērs:
 
Ietekmēšana
Cilvēku saskarsme parasti notiek ar valodu, izmantojot mutvārdu un rakstveida formas.
Valoda ir spēcīgs cilvēku ietekmēšanas līdzeklis.
Jebkura klausītājiem adresēta runa ir iedvešana.
Senajā Grieķijā 3. un 2. gs. p. m. ē. izveidojās īpaša zinātne par runas mākslu – retorika.
Izmantojot vārda spēku, cilvēkos var rosināt domas, modināt izjūtas un gribu.
Ar valodu mēs varam ietekmēt ne tikai citus, bet arī sevi.
 
Kultūras veidošana un apguve
Valoda vienlaikus ir gan kultūras veidošanas, gan apguves līdzeklis.
 
Kultūra ir cilvēka un sabiedrības radoša un pārveidojoša darbība, kā arī tās rezultāti, kuros apkopota un iemiesota sabiedrības pieredze un kuri raksturo sabiedrības vēsturiskās attīstības pakāpi.
 
 Ir gan garīgā, gan materiālā kultūra.
 
Atsauce:
Valodas daba/Sarma Kļaviņa. -Rīga, Lielvārds 1997. – 80 lpp.: il. - izmantotā literatūra: 10. – 19. lpp.