Teorija

Vārddarināšana
Darinot jaunus darbības vārdus ar priedēkļiem, jāņem vērā, ka darbības vārdiem latviešu valodā pievienojams tikai viens priedēklis, izņēmumi ir
  1. priedēklis ne-;
    ne-no-pirkt (2 priedēkļi)
  2. vajadzības izteiksmes formas ar jā-;
    jā-no-pērk (2 priedēkļi)
 
Formveidošana
  1. 3. konjugācijas 1. grupas izņēmuma darbības vārds zināt 3. personas formā nedrīkst zaudēt galotni -a.
    viņa zina
    neviens to nezina
    visiem jāzina
     
    Forma ar zin lietojama partikulās.
    kas zin
    ko zin
     
  2. Jāņem vērā skaņu mija tādos darbības vārdos kā mocīt, slaucīt, slodzīt.
    Nepareizi
    Pareizi
    moca
    slodza
    moka
    sloga
     
  3. Teikumos ar darbības vārda dažādu izteiksmju formām jāņem vērā daži īpaši nosacījumi.
     
    * Īstenības izteiksmes nākotnē pastāv personu paralēlformas būsit/būsiet.
    Ieteicamākas ir formas ar -it, jo tās ir īsākas un tām nav galotņu sakritības ar citām izteiksmju formām.
      
    * Pareizi jālieto īstenības un pavēles izteiksmes formas, īpašu uzmanību pievēršot daudzskaitļa 2. personas formām.
    Īstenības izteiksme
    Pavēles izteiksme
    Jūs mazgājat traukus.
    Mazgājiet traukus!
      
    Tiešo un atgriezenisko darbības vārdu lietojumā mūsdienās bieži vērojamas atkāpes no normas, proti, tiek lietoti citu valodu ietekmē darināti atgriezeniskie darbības vārdi, kādu latviešu valodā nemaz nav.
Piemērs:
NEPAREIZI
aizpildīties, būvēties, eksaminēties, eksponēties, iedalīties, interpretēties, izmantoties, plānoties, rakstīties, uzrādīties
Šo darbības vārdu vietā jālieto atbilstošo vārdu tiešie darbības vārdi ciešamās kārtas formās.
Piemērs:
PAREIZI
tiek aizpildīts, tiek būvēts, tiek eksaminēts, tiek eksponēts, tiek iedalīts, tiek interpretēts, tiek izmantots, tiek plānots, tiek rakstīts, tiek uzrādīts
Daļu šādu darbības vārdu var aizstāt ar divdabjiem.
Piemērs:
lasās – lasāms
jaušas – jaušams
redzas – redzama

Arī divdabju darināšanā un lietojumā jāievēro daži nosacījumi.
 
Ir tendence divdabjus ar -ošs, -oša veidot no visiem darbības vārdiem un tos pārāk daudz lietot.
Divdabim ir aktīvas darbības nozīme, tam jānosauc aktīvs darītājs.
Piemērs:
ziedoša pļava – pļava, kas zied
smejošs bērns – bērns, kas smejas
Labskaņas dēļ šie šie divdabji netiek veidoti no tiem darbības vārdiem, kuru tagadnes celms beidzas ar š vai ž.
Piemērs:
pūst - pūš
plēst - plēš
grūst - grūž
Šos divdabjus neveido arī no darbības vārdiem tikt, patikt, iztikt, riebt, šķist, vajadzēt.
 
Divdabjus var aizstāt ar:
  1. darbības vārda personas formu;
    varoši skolēni – skolēni var
  2. lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabi;
    nepietiekošs uzturs – nepietiekams uzturs
  3. daļēji lokāmo divdabi;
    neko nezinošs – nekā nezinādams
  4. īpašības vārdu;
    esošs – pašreizējais
 
Divdabji ar -ams, -āms reizēm nevajadzīgi tiek lietoti vajadzības izteiksmes vietā.
Piemērs:
problēmas prasās atrisināmas – problēmas jārisina
 
Daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama izsaka darbību, kas norit vienlaikus ar izteicēja darbību.
Piemērs:
Dziedādamas meitas nāca.
Meitas dzied un nāk vienlaicīgi.
Ja darbības notiek cita pēc citas, tad nepieciešams cits divdabis.
 
Nelokāmais divdabis ar -ot, -oties izsaka darbību, ko veic teikuma priekšmets.
Piemērs:
Nepareizi: Kāpjot pa kāpnēm, pudele saplīsa. 
Pudele kāpa?
  
Pareizi: Kad es kāpu pa kāpnēm, saplīsa pudele.
 
Divdabim nekavējoši nozīme ir citus nekavējot.
Nozīme tūlīt, bez kavēšanās ir citam divdabim – nekavējoties.
 
Atsauce:
Valodas kultūra teorētiskā skatījumā/Freimane I. - Rīga: Zvaigzne, 461 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 206. – 217. lpp.