Teorija

Vietniekvārdu stilistiskais lietojums
Par vietniekvārdiem vairāk sk. www.uzdevumi.lv.

Personu un norādāmo vietniekvārdu lietojumā jācenšas ievērot precizitāte un skaidrība, lai nerastos pārpratumi.
Piemērs:
NEPAREIZI
Somu hokejisti uzvarēja mūsu komandu ar viņu pašu stratēģiju.
viņu – somu vai mūsu hokejistu?
PAREIZI
Somu hokejisti uzvarēja mūsu komandu ar rīdzinieku pašu stratēģiju.
 
Piederības vietniekvārds savs, runājot par 2. un 3. personu lietojams tikai tad, ja nevar rasties pārpratumi.
Piemērs:
Es aicināju tevi uz savu istabu.
Sava istaba pieder 1. personai (es) vai 2. personai (tu)?
 
Ieteicams lietot personas vietniekvārdu viņš, runājot par dzīvām būtnēm, bet norādāmo vietniekvārdu tas – runājot par priekšmetiem, parādībām.
Piemērs:
Tētis ir aizņemts. Viņš raksta disertāciju.
Rakstāmgalds ir nekārtīgs. Tas būtu jāsakārto.
 
Norādāmie vietniekvārdi  šis, šī, šāds, šāda  tiek lietoti, runājot par kaut ko iepriekš minētu.
Vietniekvārdi  šis, šī  attiecināmi uz kaut ko tuvāku,  tas, tā  – uz tālāku.
 
Noteiktais vietniekvārds  pats  lietojams kopā ar tāds salīdzinājuma nozīmē: tāds pats, nevis šāds pats.
 
Attieksmes vietniekvārdu  kas  un  kurš  lietojumā jāatceras, ka kurš lietojams tikai tad, ja kas var radīt pārpratumus.
 
Jāievēro vietniekvārdu kāds un kurš lietojums.
kādskurš
raksturo pēc īpašības vai pazīmesviena vienība tiek izcelta starp līdzīgām
Piemērs:
Kāds šodien laiks?
 
Piemērs:
Kurš (no visiem klātesošajiem) apēda torti?
 
Vietniekvārds  jebkurš  attiecināms uz kādu no vairākiem bez īpašas atlases.
Piemērs:
Jebkurš (no klases) cītīgi mācās.

Noteiktie vietniekvārdi  ikkatrs, ikkurš, ikviens  attiecināmi uz katru no kopuma, kurā visi ir vienlīdzīgi.
Piemērs:
Ikkatrs gatavoja īpašu apsveikumu vecākiem izlaiduma dienā.
 
Jāievēro vietniekvārdu viens otram  un cits citam  lietojums.
viens otram
cits citam
ir tikai divi darītājiir vairāki darītāji
Piemērs:
Abas vecmāmiņas uzadīja viena otrai skaistus cimdus.
Piemērs:
Draudzenes uzdāvināja cita citai jaukas mīļlietiņas.
 
Noliegtais vietniekvārds  nekāds  izsaka priekšmeta, darbības vai parādības pastiprinātu noliegumu, bet vietniekvārds  neviens  izsaka vispārēju noliegumu, runājot par cilvēkiem.
Piemērs:
Pēteris neņēma vērā nekādus aizrādījumus.
Pēteris neklausīja nevienu pieaugušo.

Saistījumā ar vietniekvārdiem  šis, tas, pats, mans, tavs, savs, kāds, nekāds  tiek lietotas īpašības vārdu noteiktās galotnes.
Piemērs:
Mans mīļākais gadalaiks ir vasara.
 
Vietniekvārdus  manējais, tavējais, savējais  drīkst lietot, neatkārtojot iepriekš nosaukto lietvārdu.
Piemērs:
Kaimiņu suns nerej. Manējais [suns] gan skaļi rej uz svešiniekiem.
 
Svarīgi!
Jāpārdomā, vai vienmēr teikumā nepieciešams atgriezeniskais vietniekvārds  sevis  un norādāmie vietniekvārdi.
 

Atsauce:
Valodas kultūra teorētiskā skatījumā/Freimane I. - Rīga: Zvaigzne, 1993, 461 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 217. , 220. – 221., 224. lpp.