Teorija

Leksiski stilistiskās kļūdas saistītas ar leksēmu (vārdu) neatbilstošu lietojumu.
 
Vārdu neiederīgs lietojums:
  1. Stilam neatbilstošs vārdu lietojums
    Mani pārsteidz, ka Latvijas iedzīvotāji tik dikti seko līdzi sliktajām ziņām.
    dikti –
    pareizi: ļoti, uzmanīgi, cītīgi u.tml.
     
  2. Satura ziņā netrāpīga vārda lietojums
    Virsdiriģents atzīmēja zēnu koru izcilo sniegumu.
    atzīmēja –
    pareizi: uzslavēja, minēja, uzsvēra u. tml.
     
  3. Nepareizs vai nevēlams vārdu lietojums
    Mūsu koris jau otro gadu debitēja Dziesmu svētkos.
    debitēja –
    pareizi: piedalījās (debitēt – darīt kaut ko pirmo reizi)
     
Liekvārdība:
  1. Tukšvārdība:
    * vārdi parazīti - zini, redziet, saprotiet, vispār, nu;
    * vārdu savienojumi - vai ne, tā sakot, galu galā;
    * nemotivēti lietoti palīgvārdi, kas domu neprecizē, drīzāk pat maina tā nozīmi pretēji autora iecerētajai.
     
  2. Daudzvārdība
    Viena vārda vietā lietots divu vārdu savienojums, tādējādi radot tukšu frāžainību.
    atbildība - atbildības sajūta
    mācības - mācību darbs
    kultūra - kultūras līmenis
     

    Lieki precizējumi, pašsaprotamu lietu īpaši skaidrojumi.
    Pēc notikušā koncerta devāmies mājās.
    Dziesmu svētki ir simbols tautas garam.
     
  3. Dubultvārdība
    Liekais vārds izsaka kāda jau teikumā esoša cita vārda nozīmi.
    Tautas tērpi tika šūti speciāli šim nolūkam.
     
  4. Blakus atrodas internacionālisms un latviskas cilmes vārds ar tādu pašu nozīmi.
    Benzīna cenas šomēnes sasniedza lielāko maksimālo robežu.
 
Atsauce:
Latviešu valodas stilistika/Rozenbergs J. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1995, 231 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 206.- 213. lpp.