Vārddarināšana
Ļoti svarīgi zināt vārddarināšanā izmantoto līdzekļu – priedēkļu, piedēkļu – nozīmi, lai spētu izvēlēties teikuma saturam atbilstošo atvasinājumu.
Lietvārdu darināšana, izmantojot piedēkļus:
- -ēj-
Darinātais lietvārds nosauc aktīvu darītāju (pašlaik), tas tiek izmantots, lai darinātu mašīnu, darbarīku, aparātu nosaukumus.
dzērējs (pašlaik dzer sulu)
ēdējs (pašlaik ēd pusdienas)
- -āj-
Darinātais lietvārds nosauc darbības veicēju, kura veiktā darbība ir bieža un tiek uztverta kā rakstura īpašība.
dzērājs (alkoholiķis)
ēdājs (rīma)
Deminutīvu (mīļvārdiņu) darināšana ar izskaņām (izskaņa ir vārda pēdējais piedēklis un galotne):
- -iņa – izmanto, lai darinātu deminutīvus no 4. un 6. deklinācijas lietvārdiem.
soma – somiņamašīna – mašīniņapirts – pirtiņa - -īte – izmanto, lai darinātu deminutīvus no 5. deklinācijas lietvārdiem.
karte – kartīte
pīle – pīlīte
Vairāk par lietvārdu deklinācijām www.uzdevumi.lv.
Personu nosaukumu darināšana ar piedēkļiem:
- -niek-– darina pēc nodarbošanās, dzīvesvietas, sociālā stāvokļa.
muzejnieks
liepājnieks
- -iet – darina pēc piederības pie kāda kolektīva.
vefietis
Veidojot Latvijas novadu iedzīvotāju nosaukumus, ņem vērā novada nosaukuma izskaņu.
-zeme | -niek- | vidzemnieks / vidzemniece kurzemnieks / kurzemniece |
-gale | -iet- | latgalietis / latgaliete zemgalietis / zemgaliete |
No darbības vārdiem ar izskaņu -šana tiek veidoti lietvārdi, kas apzīmē notiekošu procesu.
Piemērs:
lasīt – lasīšana
domāt - domāšana
zīmēt - zīmēšana
Šie lietvārdi pieder 4. deklinācijai.
Ar izskaņu -šanās no darbības vārdiem tiek darināti atgriezeniskie lietvārdi, kuri nepieder nevienai deklinācijai un kuru locīšana ir īpatnēja.
Ar izskaņu -šanās no darbības vārdiem tiek darināti atgriezeniskie lietvārdi, kuri nepieder nevienai deklinācijai un kuru locīšana ir īpatnēja.
Piemērs:
smieties - smiešanās
mazgāties - mazgāšanās
Formveidošana
Lai pārliecinātos par lietvārda dzimtes kategoriju, ieteicams izmantot norādāmos vietniekvārdus tas (vīriešu dzimte) un tā (sieviešu dzimte).
Dzimtes atšķirība jāievēro, saistot konkrētas personas ar to profesijām.
Piemērs:
Dace ir friziere.
Dāvis ir frizieris.
Everita ir direktore.
Edgars ir direktors.
Dāvis ir frizieris.
Everita ir direktore.
Edgars ir direktors.
Dzimte jānorāda precīzi lietvārda saistījumos ar skaitļa vārdu viens un skaitļa vārdiem, kuros pēdējais vārds ir viens.
Piemērs:
viens bērns
divdesmit viens bērns
viena meitene
divdesmit viena meitene
divdesmit viens bērns
viena meitene
divdesmit viena meitene
4. un 5. deklinācijas kopdzimtes lietvārdiem datīva locījumā ir atšķirīgas galotnes sieviešu un vīriešu dzimtē.
Piemērs:
pļāpa Samanta – pļāpai Samantai
pļāpa Miervaldis – pļāpam Miervaldim
miegamice Samanta – miegamicei Samantai
miegamice Miervaldis – miegamicem Miervaldim
pļāpa Miervaldis – pļāpam Miervaldim
miegamice Samanta – miegamicei Samantai
miegamice Miervaldis – miegamicem Miervaldim
Šī pati atšķirība vērojama arī 4. un 5. deklinācijas uzvārdos.
Piemērs:
Roberts Smilga – Robertam Smilgam
Ilze Smilga – Ilzei Smilgai
Kārlis Egle – Kārlim Eglem
Vineta Egle – Vinetai Eglei
Ilze Smilga – Ilzei Smilgai
Kārlis Egle – Kārlim Eglem
Vineta Egle – Vinetai Eglei
Lietvārda skaitļa kategorija ir gramatiska.
No formveidošanas viedokļa atzīmējamas divas tendences:
- nevajadzīgas daudzskaitļa formas vienskaitliniekiem vai vārdiem, kuri parasti tiek lietoti vienskaitlī;
* šie vārdi lietojami tikai vienskaitlī: agresija, apjoms, apkārtne, kvalitāte, jauna, evolūcija, kvantitāte, personāžs, reakcija, raža, rezonanse, infarkts, angīna, saslimšana, dzeršana, zagšana, filmēšana u.c.
* lietvārdi ar -ums:
skaistums, augstums, daudzums, zudums
* lietvārdi ar -ība:
nesekmība, bērnība, atzinība, dzimstība, līdzjūtība, neizdarība
- nevajadzīgas vienskaitļa formas daudzskaitliniekiem vai lietvārdiem, kuri parasti tiek lietoti daudzskaitlī; šie vārdi lietojami tikai daudzskaitlī:
sāpes, rūpes, bailes, skumjas, dubļi, sacensības, sacīkstes
Ja lietvārdu paskaidro divi vai vairāki apzīmētāji ģenitīvā, apzīmējamais vārds lietojams vienskaitlī.
Piemērs:
Protu angļu un vācu valodu.