Teorija

Lietvārdu stilistiskais lietojums
Vārddarināšana
Ļoti svarīgi zināt vārddarināšanā izmantoto līdzekļu – priedēkļu, piedēkļu – nozīmi, lai spētu izvēlēties teikuma saturam atbilstošo atvasinājumu.
Lietvārdu darināšana, izmantojot piedēkļus
-ēj-
Darinātais lietvārds nosauc aktīvu darītāju (pašlaik), tas tiek izmantots, lai darinātu mašīnu, darbarīku, aparātu nosaukumus.
Piemērs:
dzērējs (pašlaik dzer sulu)
ēdējs (pašlaik ēd pusdienas)
 
-āj-
Darinātais lietvārds nosauc darbības veicēju, kura veiktā darbība ir bieža un tiek uztverta kā rakstura īpašība.
Piemērs:
dzērājs (alkoholiķis)
ēdājs (rīma)

Deminutīvu (mīļvārdiņu) darināšana ar izskaņām
Izskaņa ir vārda pēdējais piedēklis un galotne.
-iņa – izmanto, lai darinātu deminutīvus no 4. un 6. deklinācijas lietvārdiem.
Piemērs:
soma – somiņa
mašīna - mašīniņa
pirts – pirtiņa
 
-īte – izmanto, lai darinātu deminutīvus no 5. deklinācijas lietvārdiem.
Piemērs:
karte – kartīte
pīle – pīlīte

Vairāk par lietvārdu deklinācijām www.uzdevumi.lv.
Personu nosaukumu darināšana ar piedēkļiem
-niek
- - darina pēc nodarbošanās, dzīvesvietas, sociālā stāvokļa.
Piemērs:
muzejnieks
liepājnieks

-iet- - darina pēc piederības pie kāda kolektīva.
Piemērs:
vefietis
 
Veidojot Latvijas novadu iedzīvotāju nosaukumus, ņem vērā novada nosaukuma izskaņu.
-zeme
-niek-
vidzemnieks / vidzemniece
kurzemnieks / kurzemniece
-gale
-iet-
latgalietis / latgaliete
zemgalietis / zemgaliete

Izskaņa –šana
No darbības vārdiem ar izskaņu –šana tiek veidoti lietvārdi, kas apzīmē notiekošu procesu.
Piemērs:
lasīt – lasīšana
domāt - domāšana
zīmēt - zīmēšana
 
Šie lietvārdi pieder 4. deklinācijai.
Ar izskaņu –šanās no darbības vārdiem tiek darināti atgriezeniskie lietvārdi, kuri nepieder nevienai deklinācijai un kuru locīšana ir īpatnēja.
Piemērs:
smieties - smiešanās
mazgāties - mazgāšanās

Vairāk par lietvārdu darināšanu www.uzdevumi.lv.
Formveidošana
Dzimtes kategorija
Dzimtes kategorija lietvārdam piemīt neatkarīgi no konteksta.
Lai pārliecinātos par lietvārda dzimtes kategoriju, ieteicams izmantot norādāmos vietniekvārdus tas (vīriešu dzimte) un (sieviešu dzimte).
Dzimtes atšķirība jāievēro, saistot konkrētas personas ar to profesijām.
Piemērs:
Dace ir friziere.
Dāvis ir frizieris.
Everita ir direktore.
Edgars ir direktors.

Dzimte jānorāda precīzi lietvārda saistījumos ar skaitļa vārdu viens un skaitļa vārdiem, kuros pēdējais vārds ir viens.
Piemērs:
viens bērns
divdesmit viens bērns
viena meitene
divdesmit viena meitene

4. un 5. deklinācijas kopdzimtes lietvārdiem datīva locījumā ir atšķirīgas galotnes sieviešu un vīriešu dzimtē.
Piemērs:
pļāpa Samanta – pļāpai Samantai
pļāpa Miervaldis – pļāpam Miervaldim
miegamice Samanta – miegamicei Samantai
miegamice Miervaldis – miegamicem Miervaldim

Šī pati atšķirība vērojama arī 4. un 5. deklinācijas uzvārdos.
Piemērs:
Roberts Smilga – Robertam Smilgam
Ilze Smilga – Ilzei Smilgai
Kārlis Egle – Kārlim Eglem
Vineta Egle – Vinetai Eglei
 
Skaitļa kategorija
Lietvārda skaitļa kategorija ir gramatiska.
No formveidošanas viedokļa atzīmējamas divas tendences:
1) nevajadzīgas daudzskaitļa formas vienskaitliniekiem vai vārdiem, kuri parasti tiek lietoti vienskaitlī;
* šie vārdi lietojami tikai vienskaitlī:
Piemērs:
agresija, apjoms, apkārtne, kvalitāte, jauna, evolūcija, kvantitāte, personāžs, reakcija, raža, rezonanse, infarkts, angīna, saslimšana, dzeršana, zagšana, filmēšana

* lietvārdi ar –ums
Piemērs:
skaistums, augstums, daudzums, zudums

* lietvārdi ar –ība
Piemērs:
nesekmība, bērnība, atzinība, dzimstība, līdzjūtība, neizdarība
 
2) nevajadzīgas vienskaitļa formas daudzskaitliniekiem vai lietvārdiem, kuri parasti tiek lietoti daudzskaitlī; šie vārdi lietojami tikai daudzskaitlī:
Piemērs:
sāpes, rūpes, bailes, skumjas, dubļi, sacensības, sacīkstes

Ja lietvārdu paskaidro divi vai vairāki apzīmētāji ģenitīvā, apzīmējamais vārds lietojams vienskaitlī.
Piemērs:
Protu angļu un vācu valodu.
 
Atsauce:
Tā vai šitā? 9. – 12. klasei. Latviešu valodas rokasgrāmata/Koluža R. - Rīga: Lielvārds, 2003. 96 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 47.  lpp.
Valodas kultūra teorētiskā skatījumā/Freimane I. - Rīga: Zvaigzne, 461 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 155., 199. – 209. lpp.