Teorija

Īpašības vārdu stilistiskais lietojums
Bieži tiek jaukti no vienas saknes, bet ar dažādām izskaņām darinātie īpašības vārdi.
 
vienreizējs – tāds, kas notiek vienu reizi
vienreizīgs - tāds, kam piemīt izcilas īpašības; tāds, kam nav līdzīgu

humāns – atsaucīgs, sirsnīgs, cilvēcīgs
humanitārs - saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku

ilggadējs - tāds, kas eksistē ilgus gadus
ilggadīgs – tāds, kas ilgi aug, daudzgadīgs (augs)

dabisks - tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā
dabīgs - tāds, kas atbilst cilvēka dabai, raksturam

jutīgs - tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām)
jūtīgs - tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem

cilvēcisks - tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības
cilvēcīgs - labsirdīgs, līdzjūtīgs, humāns

kopīgs – tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem, tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi, tāds, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi
kopējs – tāds, kas kaut ko apvieno, saista vienā un tai pašā vietā (piemēram, par celtni, telpu, priekšmetu), tāds, kas kaut ko apvieno vienā un tai pašā laikā un vietā (par darbību, norisi), tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus

lietisks - tāds, kas sastāv no lietām un ir saistīts ar lietām
lietišķs - tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir, mērķtiecīga, koncentrēta, arī praktiski lietderīga

vispārējs - tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem un aptver daudzus vai visus
vispārīgs - tāds, kurā parādās tikai būtiskas īpašības, pazīmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm)

vienpusējs - tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku
vienpusīgs - tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari

divkārtējs - tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes; divreizējs
divkārtīgs - divas reizes lielāks, tāds, ko veido divas kārtas

Noteiktā un nenoteiktā galotne
Noteiktā galotne lietojama:
1) ja minēts noteikts, zināms lietvārds;
Piemērs:
mīļie vecāki
siltā istaba
vecais ozols

2) saistījumā ar vietniekvārdiem  šis, tas, pats, mans, tavs, savs, kāds, nekāds;
Piemērs:
mans jaunais rakstāmgalds
pats lielākais kalns
nekāds labais viņš nebija

3) saistījumā ar  viens no;
Piemērs:
viens no garākajiem ceļojumiem
viena no skaistākajām gleznām

4) terminos (vārdkopās);
Piemērs:
dabisko krāsu režīms
reaktīvā enerģija
 
Ir īpašības vārdi, kuriem ir tikai noteiktā galotne.
Piemērs:
galvenais, galējais, pārējais, pērnais, pēdējais, vienīgais
 
Nenoteiktā galotne lietojama:
1) minot kaut ko nezināmu;
Piemērs:
svešs cilvēks
skaista puķe

2) minot kaut ko pirmoreiz;
Piemērs:
mazs bērns
mīļa vecmāmiņa

3) izteicējā (ja īpašības vārds ir pamata pakāpē);
Piemērs:
puķes ir skaistas
ceļš ir tāls

4) savienojumā ar partikulu  tik;
Piemērs:
tik jauka diena
tik skaista dziesma
 
Salīdzināmās pakāpes
Salīdzināmās pakāpes neveido īpašības vārdiem, kuriem pēc nozīmes nepiemīt spēja palielināt vai pamazināt nosaukto īpašību.
Piemērs:
citāds, savāds, ekstrēms, vienāds

Bieži sastopama kļūda ir vispārākās pakāpes veidošana bez noteiktās galotnes. Vispārāko pakāpi var veidot gan ar vis-, gan ar  pats, bet abos gadījumos jāsaglabā noteiktā galotne.
Piemērs:
visskaistākais, pats skaistākais
visskaļākā, pati skaļākā

Veidojot vispārāko pakāpi, vietniekvārda  pats  vietā nedrīkst lietot citus vārdus.
Nepareizi
Pareizi
pirmais labākais
pats labākais

Salīdzināmās pakāpes nav veidojamas vārdiem, kuri pēc nozīmes jau ir vispārākajā pakāpē.
Piemērs:
optimāls, maksimāls, minimāls

Atsauce:
Valodas kultūra teorētiskā skatījumā/Freimane I. - Rīga: Zvaigzne, 461 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 153., 164., 176. , 204.- 205. , 224. – 225. lpp.
www.tezaurs.lv