Teorija

Apstākļa vārdu stilistiskais lietojums
Bieži nepareizā nozīmē tiek lietoti daži apstākļa vārdi.
Nevēlamais vārds
Ieteicamais vārds
burtiski
visbiežāk vārds teikumā ir lieks
pamatā
galvenokārt
nereti
bieži
pelnīti
motivēti, atbilstoši
reti
ļoti
vēl
jau
stipri
ļoti

Apstākļa vārdam  daudz  pārākā forma ir  vairāk, kas bieži tiek nepareizi lietota apstākļa vārda  vairs  vietā.
Piemērs:
NEPAREIZI
Man vairāk nav laika uzkavēties.
PAREIZI
Man vairs nav laika uzkavēties.

Apstākļa vārdi  kaut kur  un  kaut kā  reizēm nepareizi tiek lietoti kā partikulas.
Piemērs:
NEPAREIZI
Skolas vadība kaut kā nav kā nākas parūpējusies par saviem skolēniem.
Apstākļa vārds  kaut kā  ir lieks.
PAREIZI
Skolas vadība nav kā nākas parūpējusies par saviem skolēniem.

Apstākļa vārds  kaut kur  reizēm tiek nepareizi lietots arī ar nozīmi  aptuveni, apmēram, ap.
Piemērs:
NEPAREIZI
Eksāmens sāksies kaut kur rīta pusē.
PAREIZI
Eksāmens sāksies rīta pusē.
 
Jāievēro arī apstākļa vārdu  tādēļ  un  tāpēc  lietojums.
tādēļ
tāpēc
lietojams nolūka nozīmēlietojams cēloņa nozīmē

Atsauce:
Valodas kultūra teorētiskā skatījumā/Freimane I. - Rīga: Zvaigzne, 1993. 461 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 379., 218. lpp.