STARPDISCIPLINĀRAIS
MONITORINGA DARBS 9. KLASEI
Intervija ir publicēta saruna ar kādu personu.
Intervijas mērķis ir iegūt noteiktu informāciju un iepazīstināt ar to konkrētu auditoriju.
 
Sarunu par interviju var uzskatīt tikai tad, ja ir trīs sarunas partneri – intervētājs, intervējamais un informējamie.
Intervētājs ir persona, kas izvēlas intervējamo un vada interviju atbilstoši tās mērķim un tēmai.
Intervējamais ir atbilstoši intervijas mērķim un tēmai izvēlēta konkrēta persona.
Informējamie ir personas, kam adresēta intervija.
Piemērs:
Lielais jautājums par realitāti. Ar Ilzi Jansoni sarunājas Ieva Melgalve.
Rakstnieces un tulkotājas Ilzes Jansones (1982) otrais romāns "Insomnia" (Dienas Grāmata) šī gada pavasarī sācis ceļu pie lasītājiem. Par grāmatu, par teksta attiecībām ar realitāti ar autori sarunājās Ieva Melgalve.

Ieva Melgalve: Kas tad ir tas cilvēks, kas to lasa un tver? Kā tu viņu iztēlojies?
  
Ilze Jansone: Zini, es būtībā neesmu snobs, bet, kad es rakstu, es nedomāju par auditoriju. Rakstīšana kā egoisma izpausme. Kādā intervijā mani  nocitēja nepareizi, un tagad es precizēšu – nekādā gadījumā nevar teikt, ka mana auditorija ir „meitenes no sešpadsmit līdz divdesmit”. Es pati sev esmu auditorija, pati atbildu uz saviem jautājumiem un izdomāju jaunus. Mani lasa cilvēki, kas spēj rakstīto uztvert – intelektuāli vai emocionāli.
 
Intervētāja – Ieva Melgalve
Intervējamā – Ilze Jansone
Informējamie – literatūras un filozofijas portāla ¼ statori auditorija
Intervējamais var būt ne tikai viens konkrēts cilvēks, bet arī vairāku personu grupa, piemēram, var intervēt kādu domubiedru pulciņu, intervijas publicējumā nodalot katra dalībnieka teikto, proti, atšifrējot katra intervējamā teikto (šādos gadījumos drukātos tekstos mēdz izmantot iniciāļus).
 
Intervijas tapšanas laikā ir 3 posmi:
  1. gatavošanās intervijai;
  2. intervijas norise;
  3. intervijas publicēšana.
 
Gatavošanās intervijai
 
Izvēloties intervējamo, ir skaidri jāapzinās, kas būs intervijas adresāts, proti, ir jāizvēlas cilvēks/cilvēku grupa, kuras domas interesētu konkrētos lasītājus/klausītājus/skatītājus. Pirms meklēt kontaktus ar izvēlēto intervijas varoni, ir kritiski jāizvērtē, kur un kā intervija tiks publicēta.
 
Precīzi jānorunā vieta, laiks un intervijas tēma ar intervējamo cilvēku.
Cienot sevi un sarunas partneri, nedrīkst neievērot norunāto vai mainīt vietu un laiku īsi pirms intervijas.
Intervijas tēma jāsaskaņo īpaši tādos gadījumos, ja ir vēlme uzzināt specifisku informāciju, kas iepriekš jāsagatavo.
Piemērs:
Pat tad, ja vēlies jauniešu žurnālam uzrakstīt rakstu par savas vecmāmiņas modi, nevari ierasties pie viņas pēkšņi, pieprasot uzreiz un tagad izstāstīt, ko viņa valkāja tavā vecumā. Vecmāmiņai ir jādod laiks sameklēt vecos foto albumus, varbūt apskatīties pūra lādēs, vai nav saglabājies kāds tā laika apģērbs.
Svarīgi!
Ja dosi iespēju sagatavoties, tad iegūsi labāku rezultātu, bet patērēsi mazāk laika.
 
Sagatavo jautājumus iepriekš. Cik vien iespējams, jānoskaidro viss iespējamais par izvēlētās intervijas tēmu. Ir jābūt informētam par intervējamā personību.
 
Jāsagatavo intervijas ierakstam vai pierakstam nepieciešamie palīglīdzekļi.
 
Intervijas norise
  
Intervijas norises laikā obligāti jāievēro pieklājības normas.
Intervijai, tāpat kā jebkuram citam teksta veidam, ir ievads, galvenā daļa un nobeigums.
 
Ievadā notiek sasveicināšanās, iepazīšanās, intervijas nolūka precizēšana.
Galvenajā daļā noris diskusija par konkrēto tēmu – jautājumi, atbildes, viedokļi, komentāri utt.
Nobeigumā tiek apliecināts intervijas nozīmīgums, precizēta intervijas izmantošana un, protams, sarunas partneri atsveicinās.
 
Intervijas publicēšana
 
Vēl pirms intervijas norises jāvienojas par intervijas publicēšanas nosacījumiem – kur un kā teksts tiks publicēts, vai gatavās intervijas teksts jāsaskaņo ar intervējamo u.tml.
Svarīgi!
Publicējot interviju, protams, jāievēro ortogrāfijas un interpunkcijas likumi.