Teorija

Rakstveida saziņa. Vēstule
Vēstule kā sazināšanās līdzeklis zināma jau no seniem laikiem, bet vēstuļu rakstīšanas māka tika izkopta 17. – 19. gadsimtā.
 
Svarīgi!
Vēstule vienmēr kādam tiek adresēta ar nolūku informēt, lūgt, jautāt utt.
 
Ir dažādi vēstuļu veidi:
privātās vēstules;
oficiālās vēstules;
vēstules nosacītam adresātam.
 
Vēstule nosacītam adresātam
Vēstule nosacītam adresātam ir vēstule, kas adresēta literāra darba tēlam, personificētai būtnei vai priekšmetam.
Piemērs:
Vēstule var tikt rakstīta Harijam Poteram, Bellai, klases tāfelei vai vecāsmātes ābelei.

Vēstuli raksta, lai izteiktu vērtējošu attieksmi pret adresātu, viņa domām un rīcību.
Vēstulē autoram jāparāda savas zināšanas par adresātu, izpratne par adresāta domām un rīcību (ievēro – izpratne! – proti, jāsaprot, kāpēc tēls tā domājis vai rīkojies, nevis noteikti jāizsaka atbalsts), jāizsaka adresāta rīcības vērtējums un jāpauž sava attieksme.
Rakstot vēstuli nosacītam adresātam, nedrīkst aizmirst tradicionālās pieklājības frāzes. Vēstules ievaddaļā tiek norādīts rakstīšanas mērķis, iztirzājuma daļā – izklāstīta attieksme, problēmas būtība, vērtējums, atziņas, nobeigumā tiek izteikti retoriski jautājumi, ieteikumi, vēlējumi.
Protams, nedrīkst aizmirst arī vēstules rakstīšanas vietu, laiku un paša autora parakstu.
 
Vēstules uzbūve
Vēstules ievaddaļa
Vēstule sākas ar uzrunu. To parasti raksta vēstules vidū, no augšējās malas atstājot brīvus apmēram 2-3 cm. Pēc uzrunas parasti liek izsaukuma zīmi.
Draugus parasti uzrunā vārdā.
Piemērs:
Mīļā Alise!
 
Uzrunā var izmantot arī parastās sasveicināšanās frāzes.
Piemērs:
Sveiks, Tomas!
Labdien, skolotāj!
 
Ja vēstule tiek rakstīta nepazīstamam cilvēkam vai cilvēkam, ar kuru ir tikai lietišķas attiecības, tad jāizmanto īpašas – oficiālākas – uzrunas formas.
Šīs uzrunas ir internacionālas.
Piemērs:
Cienījamā Zane Bērziņas kundze!
Godājamais Jānis Bērziņa kungs!
 
Šajās uzrunās pieļaujami arī saīsinājumi:
Piemērs:
Cien. Zane Bērziņas k-dze!
God. Jānis Bērziņa k-gs!
A. god. Jānis Bērziņa k-gs!
 
Svarīgi!
Vīrieti mūsdienās pieņemts uzrunāt “godājamais”, “godātais”, sievieti – “cienījamā”, “cienītā”.
 
Teksta daļa
Pēc uzrunas, pirmo teikumu sākot ar atkāpi, tiek rakstīts vēstules teksts. Tā saturs un stils atkarīgs gan no vēstules mērķa, gan autora personības.
Pieklājība prasa vispirms pievērsties vēstules adresātam, tikai tad sev.
Lai vēstule būtu pārskatāma, ieteicams katru jaunu domu sākt jaunā rindā ar atkāpi.
Sirka Lasila “Jaunajā zelta uzvedības grāmatā” iesaka vēstuli sākt ar kādu no frāzēm:
Piemērs:
Sirsnīgs paldies par Tavu vēstuli...
Tik jauki bija saņemt kādu ziņu no Tevis...
Tavā vēstulē minētie jaunumi mani iepriecina...
Tevi droši vien interesē, kā...
Esmu Tev lielu pateicību parādā par rūpēm...
Esmu ļoti priecīga, ka Tu mani atceries...
Man ir prieks, ka varu Tev pastāstīt...
 
Vēstules rakstīšanas vieta, laiks
Lapas kreisajā pusē apakšā tiek norādīta vēstules rakstīšanas vieta un laiks.
Rakstīšanas vieta tiek norādīta lokatīvā.
Piemērs:
Rīgā
Cēsīs
Valmierā
Burtniekos
 
Vēstules paraksta daļas (atvadu frāze, paraksts)
Vēstuli beidz ar kādu atvadīšanās frāzi.
Piemērs:
Ar sveicienu...
Uz drīzu redzēšanos...
Ar cieņu...
Atā!
 
Ja pēc vēstules uzrakstīšanas, prātā ienācis kaut kas nepateikts, tad vēstules beigās var rakstīt piebildi, to apzīmējot ar lielajiem burtiem P. S. vai PS (no latīņu valodas “post scriptum” – “pēc uzrakstītā”).
Pēc šīs piebildes vēlreiz jāparakstās.
 
Paraksts atrodas lapas labajā pusē apakšā.
 
Vietniekvārdu „tu”, „jūs” pareizrakstība.
Svarīgi!
Personu vietniekvārdus “tu” un “jūs” vēstulē raksta ar lielo burtu.

Ar lielo burtu rakstāmas arī šo vietniekvārdu locījuma formas.

Piemērs:
Es Tavu vēstuli saņēmu tikai vakar.
Izlasīju Jūsu rakstu žurnālā...
Zinu, ka Tev nometnē noteikti ir interesanti.
Gribētu Jums pastāstīt par dažām idejām, kas radušās, klausoties Jūsu raidījumu.
 
Ortogrāfijas un interpunkcijas likumu ievērošana.
Vēstulē nebūtu pieļaujamas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas.
 
Vēstules glītums, rokraksta skaidrība.
Vēstulē nav pieļaujami svītrojumi, labojumi. Vēstule jāraksta uz atbilstošas papīra lapas – tam nav jābūt noteikti speciālajam vēstuļu papīram, draudzenei, vecvecākiem var rakstīt arī uz līniju vai rūtiņu lapas, bet lapa nedrīkst būt izplēsta no pierakstu klades. Vēstules noformējums ir cieņas izrādīšana adresātam.
Rakstot vēstuli, jāpiedomā pie rokraksta salasāmības, turklāt oficiālās vēstulēs neskaidri jēdzieni, skaitļi var radīt nopietnas nepatikšanas, tai skaitā arī finansiālus zaudējumus.
Protams, vēstules var rakstīt arī ar datoru, bet tādā gadījumā noteikti jābūt autora parakstam rokrakstā.
 
Atsauce:
Latviešu valoda 8. un 9. klasei/Vēsma Veckāgana. -Rīga: Lielvārds, 2004. –176 lpp.: il. - izmantotā literatūra: 162. – 163. lpp.
Lietišķie raksti pamatskolai/LR IZM Izglītības satura un eksaminācijas centrs. -Rīga, 2001. –68 lpp.: il. - izmantotā literatūra: 66. lpp.
Valodas labirinti. Latviešu valoda 5. klasei/Gunta Sālījuma, Vija Valtere. -Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. –202 lpp.: il. - izmantotā literatūra: 48. – 52. lpp.