Teorija

 
Divdabja teiciens

Divdabja teiciens ir savrupināta vārdu grupa, kuras pamatā ir divdabis.
Divdabja teicienā ir divdabis un vismaz viens to paskaidrojošs teikuma palīgloceklis.

Divdabja teicienu veido tikai daļa divdabju:
* lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis ar galotnēm-is, -ies un izskaņām 
-usi, -usies;
Ticis līdz četrtūkstoš pēdu augstumam, viņš bija sasniedzis galējo ātrumu, vējš slējās pretī kā trokšņaina siena, caur kuru ātrāk traukties nebija iespējams.
 
* lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis ar izskaņām -ts, -ta;
Bara izstumts, Džonatans devās uz Tālajām Klintīm.
 
* daļēji lokāmais divdabis ar izskaņām -dams, -dama, -damies, -damās;
Kaijas traucās lejup reizē ar viņu, turēdamās blakus nevainojamā ierindā.
 
* nelokāmais divdabis ar piedēkli –ot un izskaņu –oties.
Saulei lecot, Džonatans Kaija trenējās atkal.
 
Lai teikumā ar divdabja teicienu saliktu pieturzīmes:
1) jāatrod divdabis;
2) jānosaka, vai divdabi paskaidro vismaz viens teikuma palīgloceklis;
3) jānosaka, vai divdabis spēj veidot divdabja teicienu.
 
Divdabja teicienu no pārējās teikuma daļas atdala ar komatu/komatiem.
Ja divdabja teiciens atrodas teikuma sākumā, komatu liek aiz divdabja teiciena.
Lidodams ar divsimt piecdesmit jūdžu ātrumu stundā,viņš tuvojās savam līmeniskā lidojuma maksimālajam ātrumam.
 
Ja divdabja teiciens atrodas teikuma beigās, komatu liek pirms divdabja teiciena.
Visi tie bija lieliski putni un katru dienu neskaitāmas stundas pavadīja,mācoties lidojumu.
 
Ja divdabja teiciens atrodas teikuma vidū, komatu liek gan pirms divdabja teiciena, gan aiz divdabja teiciena.
Kaijas pagriezās vējā,izpletušas spožos spārnus, tad kaut kā mainīja spalvu izliekumu, līdz apstājās tieši tajā brīdī, kad to kājas pieskārās zemei.
 
Divdabja teicienā nekad neietilpst, tas ir, ar komatu vienmēr jāatdala:
1) teikuma gramatiskais centrs (teikuma priekšmets, izteicējs, galvenais loceklis);
2) sakārtojuma vārdi;
3) pakārtojuma vārdi.
 
Zīmējot teikuma shēmas, divdabja teicienu grafiski attēlo ar trijstūri.
 
Vienā teikumā var būt vairāki divdabja teicieni.
Ja divdabja teicieni nav saistīti ar saistītājvārdiem, proti, ar saikļiem, tad tie cits no cita jāatdala ar komatiem.
Arvien attālinādamies no Zemes, paceldamies virs mākoņiem un lidodams cieši blakus abām mirdzošajām kaijām, viņš redzēja, ka arī paša ķermenis kļūst tikpat spoži balts.
 
Ja divus vienlīdzīgus divdabja teicienus saista saikļi un, vai, jeb tad šo saikļi priekšā komatu neliek.
Viņš iemācījās nakšņot gaisā, izvēlēdamies lidojuma virzienu perpendikulāri krasta vējam un veikdams simt jūdžu no saulrieta līdz saullēktam.
 
Ja saikļi un, vai, jeb atkārtoti saista vienlīdzīgus divdabja teicienus, tad komatu liek pirms katra atkārtotā saikļa.
 
Divdabja teiciens neietekmē teikuma uzbūvi – divdabja teiciens var būt gan vienkāršā, gan saliktā teikumā.
Džonatans neatlaidīgi, kaismīgi vingrinājās dienu no dienas, sākot ar saullēktu n līdz pusnaktij.
Vienkāršs paplašināts teikums – viens gramatiskais centrs “Džonatans vingrinājās”.
 
Tad kādu dienu Džonatans, stāvēdams krastmalā aizvērtām acīm un koncentrēdams uzmanību, vienā acumirklī aptvēra, ko Čiangs ir centies viņam pateikt.
Salikts pakārtots teikums:
1) virsteikuma gramatiskais centrs “Džonatans aptvēra”;
2) palīgteikuma gramatiskais centrs “Čiangs ir centies”.
 
Plašāka savrupināta grupa, kuras pamatā ir divdabis parasti veidojas, ja divdabim, kas teikumā ir apstāklis vai dubultloceklis, tiek pakārtots palīgteikums vai tiešā runa.
Viņš bija dzīvs un viscaur trīsēja aiz sajūsmas, lepodamies, ka izdevies iegrožot bailes.
 
Avoti:
Divdabis un divdabja teiciens. Uzdevumu krājums 6. – 9. klasei. / Ināra Andžāne. Rīga: ”Pētergailis” 2005.111 lpp., il: 16. – 20. lpp.
Divdabja teiciens. Darba burtnīca 9. – 9. klasei./Aiva Biteniece. Rīga: Zvaigzne ABC 1997. – 32 lpp. il: izmantotā literatūra: 1.lpp.
Kaija vārdā Džonatans Livingstons./Ričards Bahs. Rīga: Zvaigzne ABC [b.g] – 62 lpp.
Latviešu valoda 8. klasei/Skaidrīte Urževica. – Rīga: Lielvārds, 2004. –160. lpp. :il. - izmantotā literatūra: 65.lpp.
Palīgs latviešu valodā 9. un 10. klasei/Inese Plaude. – Rīga: Pētergailis, 2004. –136. lpp. :il. - izmantotā literatūra: 14.-15.lpp.
Valodas labirinti. Latviešu valoda 9. klasei/Anita Vanaga, Jolanta Babrāne. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2006. -204 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 198.lpp.