Teorija

Ortogrāfija
Ortogrāfija ir valodā pieņemtā vārdu pareizrakstības sistēma.
 
Ortogramma – vārds vai vārda daļa, kurā jāievēro kāds pareizrakstības likums.
 
1. Lielo sākumburtu rakstība saliktajos nosaukumos
 
Ar lielo burtu rakstāmi visi patstāvīgie vārdi:
- saliktos valstu nosaukumos Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotie Arābu Emirāti;
- starptautisko organizāciju nosaukumos Eiropas Savienība, Sarkanais Krusts;
- augstāko valsts iestāžu nosaukumos Latvijas Republikas Saeima;
- laikrakstu un žurnālu nosaukumos“Literatūra un Māksla”;
- zvaigznāju nosaukumos Lielie Greizie Rati, Piena Ceļš;
- saliktos ģeogrāfiskos nosaukumos, ja katrs vārds ir īpašvārds Tuvie Austrumi, Augstie Tatri;
- pseidonīmos Tāravas Anniņa (Andrejs Upīts), Rutku Tēvs (Arveds Mihelsons);
- ordeņu nosaukumos (izņemot vārdu “ordenis”) Triju Zvaigžņu ordenis.
 
Ar lielo sākumburtu raksta tikai pirmo vārdu:
- iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nosaukumos Zinātņu akadēmija, Finanšu ministrija, uzņēmums “Limbažu piens”;
- goda nosaukumos Tautas daiļamata meistars, Lielā mūzikas balva;
- grāmatu, literāru darbu un mākslas darbu nosaukumos Alberta Bela romāns “Cilvēki laivās”, Pītera Paula Rubensa glezna “Mākslinieka pašportrets”;
- svētku un atceres dienu nosaukumos Līgo svētki, Mātes diena;
- vēsturiskos nosaukumos Pirmais pasaules karš (1. pasaules karš).
 

2. Vārdu dalīšana pārnešanai jaunā rindā
 
1. Nevar dalīt vienzilbes vārdus žēl, agrs.
2. Nevar no vārda atdalīt vienu patskani vai divskani o [uo] upe, ola.
3. Ja starp diviem patskaņiem atrodas viens līdzskanis, tad ar līdzskani jāiesāk jauna rinda dā-va-na, de-ja.
4. Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas divi līdzskaņi, tad, vārdu dalot, pirmais līdzskanis paliek rindas beigās, bet otrs līdzskanis tiek pārnests uz nākamo rindu as-tere, cil-vēks.
5. Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas trīs līdzskaņi, tad tos var dalīt pēc izvēles – nākamajā rindā var rakstīt vienu vai divus līdzskaņus rak-stīt, raks-tīt.
6. Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas četri līdzskaņi, tad, vārdu dalot, divi līdzskaņi paliek rindas beigās, bet divi tiek pārcelti uz nākamo rindu pirk-stiņi, dzirk-stele.
7. Ja vārds ir atvasināts, tad, vārdu dalot, ņem vērā tā sastāvu:
a) atdala priedēkļus, neievērojot līdzskaņu skaitu starp patskaņiem un divskaņiem pār-iet, aiz-skriet;
b) vienmēr atdala izskaņas –nieks, -niece, -nīca, -šana, -šanās, -tuve, -tavarakst-nieks;
c) salikteņus dala, ievērojot to izcelsmi no atsevišķiem vārdiem, bērz-lape, uguns-dzēsējs.
 

3. Īso un garo patskaņu burtu rakstība
 
Lietvārdu pareizrakstība
* Garš patskanis rakstāms lietvārdu izskaņās –ēknis, -ēklis, ja lietvārds darināts no darbības vārda, kam vienkāršās tagadnes 3. personā ir garais ē viņš audzē – audzēknis.
* Garš patskanis rakstāms lietvārdu izskaņā –ātne, ja lietvārds darināts no darbības vārda, kurā ir garš patskanis zināt – zinātne.
 
Darbības vārdu pareizrakstība
* Nenoteiksmē galotne priekšā jāraksta garš patskanis  spēt, domāt, rakstīt.
* 3. konjugācijas darbības vārdiem ar –īt, -īties, -ināt, -ināties un darbības vārdam zināt vienkāršās tagadnes formās rakstāms garais patskanis ā [mēs] zinām, lasām, rakstām.
* Vajadzības izteiksmes priedēklī rakstām garais patskanis ā  jāstrādā, jāmācās.
* Vienkāršajā pagātnē pirms piedēkļa –j- rakstāms garais patskanis zīmēja, lasīja.
* Lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabju, kas atvasināti no 3. konjugācijas darbības vārdiem ar izskaņām –īt, -īties, -ināt, -ināties, formās rakstāms garais patskanis ā  lasīt - lasāms, darināt – darināms.
* Nelokāmo divdabju, kas atvasināti no3. konjugācijas darbības vārdiem ar izskaņām –īt, -īties, -ināt, -ināties, formās rakstāms garais patskanis ā  lasīt- lasām, darināt – darinām.
 
4. Līdzskaņu burtu rakstība
 
Blakus rakstāmi divi vienādi līdzskaņu burti:
* īpašības vārdu vispārākajā pakāpē, ja īpašības vārds sākas ar burtu s: visskaistākais, visskaļākais;
* apstākļa vārdu vispārākajā pakāpē, ja apstākļa vārds sākas ar burtu s: visskaistāk, visskaļāk;
* nenoteiktie vietniekvārdi, kuriem pirmajā daļā ir ik- un otrā daļa sākas ar līdzskani k ikkatrs, ikkurš;
* apstākļa vārdos tikko, otrreiz, katrreiz, cikkārt;
* atsevišķos ar priedēkļiem atvasinātos darbības vārdos priedēkļa un saknes sadurā pārraidīt, uzzīmēt.
 
Darbības vārdu nenoteiksmes formā līdzskani pirms galotnes pārbauda pēc vienkāršās pagātnes formas, ievērojot arī līdzskaņu miju:grābt – grāba, lūgt – lūdza.
 
Jāiegaumē īpašības vārdu rakstība:
- augsts (kalns), rūgts, spilgts, spirgts, žirgts, auksts (laiks), līksms, sīksts, mīksts.
- klajš, slapjš, spējš, vājš, krāšņs.
 
 
5. Kopā un šķirti rakstāmi vārdi
Kopā rakstāmi
Šķirti rakstāmi
 
Darbības vārda vajadzības izteiksmes formas jālasa, jāmācās.
Nenoteiktie vietniekvārdi ar jeb- un ik- pirmajā daļā jebkurš, ikviens.
Noliegtie vietniekvārdi nekas, neviens.
Apstākļa vārdi ar jeb-, ne-, pat, ik-, pat- pirmajā daļā jebkur, nekur, ikreiz, patlaban.
Apstākļa vārdus papriekš, papriekšu (laika nozīmē).
Nenoteiktie vietniekvārdi ar kaut, diez, diezin, nez un nezin pirmajā daļā kaut kas, diez kas, diezin kas, nez kas, nezin kas.
Apstākļa vārdi ar kaut, diez, diezin, nez un nezin pirmajā daļā kaut kur, diezin kur, nez kur, nezin kur.
Apstākļa vārdu pa priekšu (vietas nozīmē).
Apstākļa vārdu laiku pa laikam.
 
 
6. Svešvārdu rakstība
Rakstība jāiegaumē: abonements, absolvents, alkohols, ananass, automobilis, behemots, eksperiments, intereses, entuziasts, magnetofons, manekens, numurs, programma, propaganda, šaržs, šašliks, temperaments, žanrs.
 

Latviešu valoda 5. klasei/Dzintra Paegle. -Rīga : Zvaigzne ABC, 1996. -333 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 104. – 106. lpp.
Latviešu valoda 8. un 9. klasei/Vēsma Veckāgana. – Rīga: Lielvārds, 1997.-176 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 165.lpp
Valodas labirinti. Latviešu valoda 9. klasei/Anita Vanaga, Jolanta Babrāne. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2006. -204 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 113.- 116. lpp., 176. –189. lpp.