Teorija

Vairums vārdu nozīmi izsaka bez īpašas nozīmes nokrāsas. Tie ir vispārlietojamie vārdi, kas ir  stilistiski neitrāli.

Daļai vārdu piemīt kāda nozīmes nokrāsa – emocionāla vai stilistiska (vai abas kopā).
Vārdi ar emocionālu nokrāsu līdz ar vārda nozīmi izsaka arī vērtējumu, piemēram, sakot bērniņš, tiek ne tikai izteikta vārda nozīme - mazs cilvēks, bet arī sava attieksme pret minēto būtni, kas šajā gadījumā ir pozitīva.
Savukārt vārds zeņķis pauž negatīvu attieksmi pret kādu zēnu.
 
Nozīmes nokrāsu var precīzi redzēt, salīdzinot vārdu ar emocionālu nokrāsu un stilistiski neitrālu vārdu.
Šajā gadījumā bērns – bērniņš, zēns – zeņķis.
 
Vārda pozitīvā emocionālā nokrāsa izsaka patiku, mīļumu, sirsnīgumu, labvēlību, cildinājumu un cieņu. Šādu nokrāsu iespējams izteikt ar īpašiem atvasinājumiem – deminutīviem jeb mīļvārdiņiem.
 
Darinot deminutīvus, jāievēro sākotnējā lietvārda piederība deklinācijām.
 
No I, III deklinācijas lietvārdiem deminutīvus darina ar izskaņu
-iņš.
 
dēls - dēliņš
tirgus - tirdziņš
 
 
No II deklinācijas lietvārdiem deminutīvus darina ar izskaņu -ītis.
brālis - brālītis  
 
No IV, VI deklinācijas lietvārdiem deminutīvus darina ar izskaņu -iņa.
meita - meitiņa  
pirts - pirtiņa
 
No V deklinācijas lietvārdiem deminutīvus darina ar izskaņu -īte.
saule - saulīte  
 
 
Vārda negatīvā emocionālā nokrāsa izsaka nepatiku, nelabvēlību, nievājumu, nicinājumu, nosodījumu, ironiju, necieņu.
Šādu nokrāsu var izteikt, atvasinot vārdus ar piedēkļiem -el-, -elē-.
Piemērs:
spriest – spriedelēt, draugs – drauģelis
   
Atsauce:
Latviešu valoda 8. un 9. klasei/Vēsma Veckāgana. -Rīga: Lielvārds, 2004. –176 lpp.: il. - izmantotā literatūra: 114.-136. lpp.
Latviešu valoda 10. – 12. klasei/Kušķis J., Laua A., Lokmane I., Paegle Dz., Rudzīte M. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2006. -204 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 83. - 119.lpp.
Valodas labirinti. Latviešu valoda 9. klasei/Anita Vanaga, Jolanta Babrāne. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2006. -204 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 127.-148. lpp