Teorija

Vietniekvārdu raksturojums un lietošana

Vietniekvārdi ir patstāvīgi vārdi, ko lieto lietvārdu, īpašības vārdu un skaitļa vārdu vietā.
Piemērs:
Cilvēki baidās sekot saviem sapņiem, viņiem šķiet, ka nav to cienīgi.

Vietniekvārdu raksturošanai morfoloģijā izmanto šādus jēdzienus:
     • patstāvīgs vārds
Piemērs:
Viņš (kas?) ir godīgs.
     • lokāms vārds
Piemērs:
Viņš, viņa, viņam utt.
     • vietniekvārda grupa (atkarībā no nozīmes)
espersonu vietniekvārds
     • personu vietniekvārdiem 1., 2. un 3.persona
Piemērs:
es – 1.pers., tu – 2.pers., viņš, viņa – 3.pers.
     • vīriešu dzimte un sieviešu dzimte
Piemērs:
ikviens, ikviena
     • vienskaitlis un daudzskaitlis
Piemērs:
jebkurš, jebkuri
     • locījumi: nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, instrumentālis, lokatīvs.
Piemērs:
N. pats, Ģ. paša, D. pašam, A. pašu, I. ar pašu, L. pašā.

Visiem vietniekvārdiem nav dzimtes un skaitļa kategorijas, dažiem vietniekvārdiem nav atsevišķu locījumu.
Kas, sevis – nevar noteikt dzimti un skaitli.
Es, tu, jūs, mēs – nevar noteikt dzimti.
Ikviens, ikviena, neviens, neviena lietojami tikai vienskaitlī.
Abi, abas – tikai daudzskaitlī.

Atsauce:
Latviešu valoda 7.klasei/Vēsma Veckāgana: Lielvārds, 2006. – 224 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 103..lpp.
http://www.liis.lv/latval/morfol/vietniekv.htm