Teorija

Vietniekvārdi ir patstāvīgi vārdi, ko lieto lietvārdu, īpašības vārdu un skaitļa vārdu vietā.
Piemērs:
Cilvēki baidās sekot saviem sapņiem, viņiem šķiet, ka nav to cienīgi.
Vietniekvārdu raksturošanai morfoloģijā izmanto šādus jēdzienus:
  • patstāvīgs vārds
    Viņš (kas?) ir godīgs.
  • lokāms vārds
    Viņš, viņa, viņam utt.
  • vietniekvārda grupa (atkarībā no nozīmes)
    es - personu vietniekvārds
  • personu vietniekvārdiem 1., 2. un 3. persona
    es - 1. persona, tu - 2. persona, viņš, viņa - 3. persona
  • vīriešu dzimte un sieviešu dzimte
    ikviens, ikviena
  • vienskaitlis un daudzskaitlis
    jebkurš, jebkuri
  • locījumi: nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, instrumentālis, lokatīvs.
    N. pats, Ģ. paša, D. pašam, A. pašu, I. ar pašu, L. pašā
 
 
Visiem vietniekvārdiem nav dzimtes un skaitļa kategorijas, dažiem vietniekvārdiem nav atsevišķu locījumu.
Kas, sevis – nevar noteikt dzimti un skaitli.
Es, tu, jūs, mēs – nevar noteikt dzimti.
Ikviens, ikviena, neviens, neviena lietojami tikai vienskaitlī.
Abi, abas – tikai daudzskaitlī.
 
Atsauce:
Latviešu valoda 7.klasei/Vēsma Veckāgana: Lielvārds, 2006. – 224 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 103..lpp.
http://www.liis.lv/latval/morfol/vietniekv.htm