- Personas vietniekvārdi – nosauc personas, kas piedalās runas situācijā
es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi, viņas - Atgriezeniskais vietniekvārds – norāda, ka darbība vērsta uz pašu darītāju
sevis - Piederības vietniekvārds – norāda uz piederību kādai personai
mans, mana, tavs, tava, savs, sava - Norādāmie vietniekvārdi – norāda uz priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to pazīmēm
šis, šī, tas, tā, šāds, šāda, tāds, tāda, viņš, viņa - Jautājamie vietniekvārdi – ievada jautājuma teikumu
kas, kurš, kura, kāds, kāda - Attieksmes vietniekvārdi – ievada palīgteikumu
kas, kurš, kura, kāds, kāda - Nenoteiktie vietniekvārdi – norāda uz nepazīstamiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm vai to nenoteiktām pazīmēm
kas, kurš, kāds, dažs, cits, kaut kas, kaut kāds, kaut kurš, diez(in) kas, diez(in) kāds, diez(in) kurš, nez(in) kas, nez(in) kurš, nez(in) kāds, dažs labs, viens otrs, jebkas, jebkurš, jebkāds - Noteiktie vietniekvārdi – norāda uz priekšmetiem vai dzīvām būtnēm kā uz kaut ko noteiktu un pazīstamu
katrs, katra, ikkatrs, ikkatra, ikkurš, ikkura, ikviens, ikviena, viss, abi, abas, pats, pati - Noliegtie vietniekvārdi – norāda uz noliegumu
nekas, nekāds, nekāda, neviens, neviena