Teorija

Pielikums ir teikuma palīgloceklis, kas izteikts ar lietvārdu un saskaņots ar paskaidrojamo vārdu dzimtē, skaitlī un locījumā.
Pielikums parasti nosauc:
  • profesiju
    skolotāja Anna Bērziņa
     
  • radniecību
    brālis Tomass
     
  • piederību kādai personu grupai
    skolniece Annija
     
  • kāda priekšmeta pazīmju vai īpašību kopumu
    bailulis zaķis
     
  • mākslas darba žanru
    glezna “Kliedziens” utml.
 
Pielikumam nav sava raksturīga jautājuma. Latviešu valodā pielikums parasti atrodas pirms paskaidrojamā vārda.
Piemērs:
Gleznotāja Maija Tabaka labi pazīstama ne tikai Latvijā.
Pielikuma grupa veidojas, ja pielikumam tiek pakārtoti citi teikuma palīglocekļi. 
Ja pielikums vai pielikuma grupa atrodas aiz paskaidrojamā vārda, tad rodas savrupinājums, kuru no pārējās daļas atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Piemērs:
Maija Tabaka, gleznotāja, labi pazīstama ne tikai Latvijā.
 
Savrupināts pielikums: gleznotāja.
 
Maija Tabaka, latviešu gleznotāja, labi pazīstama ne tikai Latvijā.
 
Savrupināta pielikuma grupa: latviešu gleznotāja.
Atsauce:
Latviešu valoda 8. klasei/Skaidrīte Urževica. – Rīga: Lielvārds, 2004. –160. lpp. :il. - izmantotā literatūra: 65.lpp.
Latviešu valoda 8. un 9. klasei/Vēsma Veckāgana. – Rīga: Lielvārds, 1997.-176 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 27.lpp.
Palīgs latviešu valodā 9. un 10. klasei/Inese Plaude. – Rīga: Pētergailis, 2004. –136. lpp. :il. - izmantotā literatūra: 14.-15.lpp.
Valodas labirinti. Latviešu valoda 9. klasei/Anita Vanaga, Jolanta Babrāne. -Rīga : Zvaigzne ABC, 2006. -204 lpp. :il. - izmantotā literatūra: 198.lpp.