Teorija

Savrupinājumi
Savrupinājumi ir teikuma locekļi vai teikuma locekļu grupas, kas konkretizē vai paskaidro kādu citu teikuma locekli.
Savrupināts ir teikuma loceklis vai to grupa, kas ar parastā novietojuma maiņu vai ar intonācijas palīdzību nošķirts no pārējās teikuma daļas.
 
Runā savrupinājumus nošķir ar pauzēm un īpatnēju izrunu.
Rakstos tos atdala ar komatiem vai domuzīmēm.

Savrupinājumu lietošana rada iespēju plašāk, precīzāk, arī tēlaināk izteikt domas.
Piemērs:
Te, mežmalā, jādomā par agrām salnām, kas dažu gadu noposta visu vēlīno sēju.
Atbilde:
Savrupinājums mežmalā precizē vārda te saturu.

Piemērs:
Tie ir citi un tomēr tie paši ūdeņi, debesu valgmes un zemes skaidrības uzturētāji.
Atbilde:
Savrupinājums debesu valgmes un zemes skaidrības uzturētāji paskaidro raksturojamā vārda ūdeņi nozīmi.

Savrupinājums var būt:
1) vienkāršs, ja tas izteikts ar vienkāršu teikuma locekli:
Piemērs:
Tur, pie durvīm, stāv divi skolnieki.
Un aiz pakalna smej dzidri mani senie draugi - strauti.

2) salikts, ja tas izteikts ar saliktu teikuma locekli vai teikuma locekļu grupu. Vārdi, kas paskaidro savrupinātās grupas galveno vārdu, var būt vienlīdzīgi teikuma locekļi:
Piemērs:
Gaiss, koku lapu un ziedu smaržu pilns (savrupinātā apzīmētāja grupa), plūst ap manu kaklu un ap rokām.
Pētersons, vairāku zinātnisku darbu autors koksnes ķīmijā (savrupinātā pielikuma grupa), nāca jau pāri četrdesmitiem.
Es iedrāžos vēl otrā galā, mūsu istabā (savrupinātā apstākļa grupa), pēc cepures.

Savrupināts var būt:
1) teikuma priekšmets:
Un dzīvība - tā pieder cilvēkiem.
 
2) papildinātājs:
Piemērs:
Raini - to es esmu daudz lasījusi.
 
3) apzīmētājs un pielikums:
Piemērs:
Tagad te bija tikai apkalpotājas, dūšīgas un spriganas.
Suni, savu mīluli, viņa atgrūda.
 
2) apstāklis:
Piemērs:
Jūrā, iepretim upes grīvai, labi ķērās taimiņi.
 
3) dubultloceklis:
Piemērs:
Tad viņš atslējās sēdus, vecs un satriekts.
 
Ja blakus atrodas vairāki savrupinājumi, kuri vienādi paskaidro raksturojamo vārdu, tad tie ir vienlīdzīgi savrupinājumi.
Piemērs:
Tas bija Jēkabs, vienos kreklos, noplēstu piedurkni, oglēm notraipītu seju.
Un priekšā ir naudas papīri, veci un jauni, zaļi, zili un sarkani.

Atsauce:
Latviešu valoda 8.klasei/Suhanova G. un autoru kol. -Rīga : RaKa, 2004. – 132 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 15.-20.lpp.
Latviešu valoda 8. un 9.klasei/Vēsma Veckāgana. -Lielvārde : Lielvārds, 1997. – 176 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 137.-147.lpp.
http://www.liis.lv/latval/sintakse/vkarta.htm