Savrupinājumi ir teikuma locekļi vai teikuma locekļu grupas, kas konkretizē vai paskaidro kādu citu teikuma locekli.
Runā savrupinājumus nošķir ar pauzēm un īpatnēju izrunu.
Rakstos tos atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Savrupinājumu lietošana rada iespēju plašāk, precīzāk, arī tēlaināk izteikt domas.
Rakstos tos atdala ar komatiem vai domuzīmēm.
Savrupinājumu lietošana rada iespēju plašāk, precīzāk, arī tēlaināk izteikt domas.
Piemērs:
Te, mežmalā, jādomā par agrām salnām, kas dažu gadu noposta visu vēlīno sēju.
Savrupinājums mežmalā precizē vārda te saturu.
Savrupinājums mežmalā precizē vārda te saturu.
Piemērs:
Tie ir citi un tomēr tie paši ūdeņi, debesu valgmes un zemes skaidrības uzturētāji.
Savrupinājums debesu valgmes un zemes skaidrības uzturētāji paskaidro raksturojamā vārda ūdeņi nozīmi.
Savrupinājums debesu valgmes un zemes skaidrības uzturētāji paskaidro raksturojamā vārda ūdeņi nozīmi.
Savrupinājums var būt:
- vienkāršs, ja tas izteikts ar vienkāršu teikuma locekli.
Tur, pie durvīm, stāv divi skolnieki.
Un aiz pakalna smej dzidri mani senie draugi - strauti.
- salikts, ja tas izteikts ar saliktu teikuma locekli vai teikuma locekļu grupu. Vārdi, kas paskaidro savrupinātās grupas galveno vārdu, var būt vienlīdzīgi teikuma locekļi.
Gaiss, koku lapu un ziedu smaržu pilns (savrupinātā apzīmētāja grupa), plūst ap manu kaklu un ap rokām.
Pētersons, vairāku zinātnisku darbu autors koksnes ķīmijā (savrupinātā pielikuma grupa), nāca jau pāri četrdesmitiem.
Es iedrāžos vēl otrā galā, mūsu istabā (savrupinātā apstākļa grupa), pēc cepures.
Savrupināts var būt:
- teikuma priekšmets
Un dzīvība - tā pieder cilvēkiem.
- papildinātājs
Raini - to es esmu daudz lasījusi.
- apzīmētājs un pielikums
Tagad te bija tikai apkalpotājas, dūšīgas un spriganas.
Suni, savu mīluli, viņa atgrūda.
- apstāklis
Jūrā, iepretim upes grīvai, labi ķērās taimiņi.
- dubultloceklis
Tad viņš atslējās sēdus, vecs un satriekts.
Ja blakus atrodas vairāki savrupinājumi, kuri vienādi paskaidro raksturojamo vārdu, tad tie ir vienlīdzīgi savrupinājumi.
Piemērs:
Tas bija Jēkabs, vienos kreklos, noplēstu piedurkni, oglēm notraipītu seju.
Un priekšā ir naudas papīri, veci un jauni, zaļi, zili un sarkani.