Teorija

Skaitļa vārdu locīšana
I.Skaitļa vārdi ir lokāmi un nelokāmi
 1. Lokāmi ir pamata skaitļa vārdi no viens līdz deviņi.
Viens, divi, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi loka vīriešu dzimtē kā I deklinācijas lietvārdus, sieviešu dzimtē kā IV deklinācijas lietvārdus.
Pamata skaitļa vārdiem nav vokatīva.
Piemērs:
Vienam(dat.) tēvam bija divas(nom.) meitas.
Pūķim vienas(ģen.) galvas vietā izauga piecas(nom.)  citas.

 2. Pamata skaitļa vārdu trīsloka īpatnēji – tas var būt lokāms un nelokāms, tāpēc  atsevišķos locījumos rodas paralēlformas.
Piemērs:
N. trīs
Ģ. trīs, triju
D. trīs, trim, trijiem, trijām
A. trīs
I. ar trīs, ar trim, ar trijiem, ar trijām
L. trīs, trijos, trijās

 3. Pamata skaitļa vārdus desmits, simts, miljons loka kā 1.deklinācijas lietvārdus; skaitļa vārdus tūkstotis loka kā 2.deklinācijas lietvārdus.
Piemērs:
Manā kolekcijā ir kāds simts (nom.) disku.
Tūkstošiem (dat.) cilvēku nāca uz koncertu.

Lietvārdus aiz šiem skaitļa vārdiem daudzskaitļa nominatīva nozīmē parasti lieto daudzskaitļa ģenitīvā.
Piemērs:
desmits ielūgumu, simtiem filmu, pieci simti jauniešu

4. Kārtas skaitļa vārdus loka tāpat kā īpašības vārdus ar noteikto galotni.
Piemērs:
ceturtais (garais), pirmā (labā), ceturtie (garie), pirmās (labās)

Paplašinātās galotnes kārtas skaitļa vārdiem (tāpat kā īpašības vārdiem ar noteikto galotni) ir
• vienskaitļa datīvā un lokatīvā,
Piemērs:
D. ceturtajam (garajam)
L. ceturtajā (garajā)

• daudzskaitļa datīvā, instrumentālī un lokatīvā.
Piemērs:
D. ceturtajiem (garajiem)
I. ar ceturtajiem (garajiem)
L. ceturtajos (garajos)
5. Skaitļa vārdus savienojumos loka tikai pēdējo vārdu (ja tas ir lokāms).
Piemērs:
N. divtūkstoš piektais gads

6. Daļskaitļu nosaukumos loka katru vārdu, ja tie ir lokāmi skaitļa vārdi. Ar daļskaitļu nosaukumiem lietvārdus lieto ģenitīvā.
Piemērs:
N. četras piektdaļas hektāra
Ģ. četru piektdaļu hektāra

Daļskaitļu nosaukumi ir arī salikteņipusotrs, pusotra, divarpus, trīsarpus utt.
Piemērs:
pusotra mēneša laikā
pēc trīsarpus nedēļām

7. Neloka skaitļa vārdus desmit, simt, tūkstoš un salikteņus, kam otrajā daļā ir –desmit, -padsmit, -simt vai –tūkstoš.
Piemērs:
desmit ielūgumu, simt grāmatu, divdesmit dienu, četrpadsmit gadu

Lietvārdus aiz šiem skaitļa vārdiem var būt gan daudzskaitļa ģenitīvā, gan nominatīvā.
Piemērs:
divsimt stundu, četrpadsmit zīmuļu, divsimt stundas, četrpadsmit zīmuļi

II. Lokāmajiem skaitļa vārdiem piemīt gramatiskās kategorijas
– dzimte, skaitlis, locījums, nelokāmajiem – ne.

1. Lokāmie pamata skaitļa vārdi no 1 līdz 9 un visi kārtas skaitļa vārdi ir saskaņoti dzimtē ar lietvārdu.
Piemērs:
deviņi darbi, deviņas ieskaites, devītais vilnis, devītā diena

2. Skaitļa kategorija izpaužas savdabīgi. Parasti vārds viens saistījumā ar lietvārdu ir vienskaitlī, bet pārējie skaitļa vārdi – daudzskaitlī.
Piemērs:
viens skolēns, divdesmit viens skolēns, divi skolēni, divdesmit divi skolēni

3. Viens daudzskaitlī lietojams pulksteņa laika norādīšanai.
Piemērs:
Pulksten vienos sākas starpbrīdis.

4. Kārtas skaitļa vārdiem ir gan vienskaitlis, gan daudzskaitlis.
Piemērs:
pirmais zvans, pirmie bērni, ceturtā klase, ceturtie numuri

Atsauce:
Latviešu valoda 8.klasei/Gunta Suhanova un autoru kolektīvs : RaKa, 2004. – 129 lpp. :il. – izmantotā literatūra: 93.- 99.lpp.
Latviešu valoda 7.klasei/Vēsma Veckāgana.- Lielvārde: Lielvārds, 2006. - 224 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 94., 95.lpp.