Teorija

Partikulas ir palīgvārdi, kas rāda, kā runātājs vērtē īstenību. Partikulas var pastiprināt, pavājināt, ierobežot vai izcelt kāda vārda nozīmi, tā mainot visa teikuma saturu.
Piemērs:
Arī labā griba nav peļama.
Laba griba taču nav peļama.
Laba griba nav vis peļama.
Svarīgi!
Partikulas nav teikuma locekļi, tās neko nesaista (to veic saikļi un prievārdi).
Biežāk lietotās partikulas: arī, diez, diezin, diemžēl, gan, ik, it, itin, jau, jā, jel, kā, kaut, lai, laikam, ne, nez, nezin, nē, nu, pat, taču, tātad, tik, tikai, vai, varbūt, vēl, vien, vienīgi, vis u.c.
 
Partikulas var piešķirt dažādas nozīmju nianses:
  • apgalvojuma partikulas: jā, jā gan.
    Vai tev ir laiks? – .
    Vai tu atceries pagājušos Jāņus? – Jā gan.

     
  • nolieguma partikulas: nē, ne, nebūt.
    Avīzi lasīji? – .
    Viņš nevarēja pateikt ne vārda.
    Viņš nebūt nejutās vainīgs.
     
  • pastiprinājuma partikulas: ar, arī, diemžēl, gan, ir, jau, jel, jo, pat, tad, taču, tak, tik, tikai, vien, vienīgi, vis, nu gan, jau nu gan.
    Vai tu dzirdi ar, ko es saku?
    Es tev piezvanīšu rīt pat.
    Kas tik nav pārdzīvots!

     
  • ierobežojuma partikulas: tikai, vien, vienīgi.
    Nespried par cilvēku pēc šī viena gadījuma vien.
    Viņš spēja domāt vienīgi par savu meiteni.
     
  • vispārinājuma partikula: ik.
    Šai kokā ik pavasari apmetas strazdu pāris.
     
  • apšaubāmības partikulas: diezin, droši vien, nezin, varbūt.
    Bērni droši vien jau guļ.
    Varbūt nemaz nav vērts sākt.
     
  • jautājuma partikula: vai.
    Vai tu rīt būsi šeit?
     
  • vēlējuma partikulas: kaut, kaut jel, lai.
    Kaut rīt būtu labs laiks!
    Lai vienmēr būtu saule!
     
  • salīdzinājuma partikulas: kā, nekā, it kā. (Reizēm tās tiek sauktas par salīdzinājuma saikļiem.)
    Braucot no Rīgas, Saulkrasti ir tuvāk nekā Salacgrīva.
    Tas bija it kā brīnums.
 
Partikulu pareizrakstība
Partikula vis jāraksta ar vienu s (nejauc ar vietniekvārdu viss, to gan raksta ar diviem ss).
Es to nedarīšu vis.
 
Kopā jāraksta tātad, varbūt, diemžēl, nezin, diezin.
Tātad viņam tomēr ir taisnība. Varbūt sāksim iet?
 
Partikulas un no pārējā teikuma atdala ar komatu.
Tās var būt atdalītas arī ar punktu, izsaukuma zīmi vai jautājuma zīmi.
, es tevi saprotu.
? Vai grūti saprast?
 
Ja partikulas vai ne ir teikuma beigās, tās atdala no pārējā teikuma ar komatu.
Juris pareizi pateica, vai ne?
 
Partikula vien vienmēr atrodas aiz vārda, ko tā paskaidro.
Dari vien!
 
Partikulas ik, it(in), jo, kaut, kā, it kā, ne vienmēr atrodas vārda priekšā.
Liepas zied ik jūliju.
 
Partikula it kā rakstāma šķirti.
Maija izskatījās it kā nobijusies.
 
Sarunvalodā nevajag pārspīlēt, lieki atkārtojot kādu partikulu.
Nu labi jā, nu satiksimies, jā, nu ap pieciem, jā, nu, jā. (Šādi nav labi.)
 
Atsauce:
Latviešu valoda 7.klasei/Vēsma Veckāgana.- Lielvārde: Lielvārds, 2006. - 224 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 145.- 150.lpp