Izsauksmes vārdi izsaka emocijas, pievērš kaut kam uzmanību, atdarina dabā dzirdamas skaņas.
Teikumā izsauksmes vārds parasti nav teikuma loceklis.
 
Tā uzdevums ir ir pastiprināt teikuma emocionalitāti, gribas izpausmi, paust ar skaņām kā parādību attēlojumu.
 
Dažreiz izsauksmes vārdi var iegūt vesela teikuma nozīmi.
Lūk! Skat! Labvakar!
Izsauksmes vārds noder par izsaukuma teikuma pazīmi.
 
Ak, cik skaisti!
Kuš, nekā nevar dzirdēt!
Labdien!
Svarīgi!
Izsauksmes vārdus no pārējās teikuma daļas atdala ar komatiem.
Māmiņ, skat, zvaigznīte!
Svarīgi!
Teikuma beigās liek izsaukuma zīmi.
Ak, neprasi!
Izsauksmes vārdus var nodalīt no pārējā teksta, rakstot tos ar lielo burtu un liekot aiz tiem izsaukuma zīmi.
Lūk! Kāda skaista roze!

Komatu neliek vārdu savienojumos: ak kungs, ak dievs, ak tu tētīt, ak tu dievs, ak tu pagāns, ak tu velns, ak mūžs u.c.
Piemērs:
Ak tu tētīt, cik tā nu ir lepna!
Izsauksmes vārdus re, rau, palūk, skat, paklau ar komatu neatdala no partikulas nu vārdu
savienojumos:
  • nu re
  • nu rau
  • nu palūk
  • nu skat, nu paskat
  • nu paklau
Piemērs:
Nu re, kā tev veicas!
Izsauksmes vārdi raksturīgi sarunai, un to nozīme bieži vien ir atkarīga no intonācijas un tembra, ar kādu tos izrunā.
Daudziem izsauksmes vārdiem ir vairākas, pat pavisam atšķirīgas nozīmes nokrāsas.
 
Sarunā izsauksmes vārda nozīmi palīdz atklāt intonācija un situācija, kā arī runātāja žesti un mīmika.
 
Izsauksmes vārdi neietilpst ne patstāvīgo vārdu, ne palīgvārdu grupā. Teikumā tie nav gramatiski saistīti ar citiem vārdiem, nav teikuma locekļi un nevar ietilpt teikuma locekļu sastāvā.
 
Izsauksmes vārdi reizēm var iegūt vesela teikuma jēgu.
Piemērs:
Paldies! Skat! Kuš!
Izsauksmes vārdus, kas atdarina skaņas, dažkārt atdala ar domuzīmi, atkārtotus izsauksmes vārdus saista ar svītriņu - defisi:
vau-vau, čir-čir, puk-puk u.c.