Pozicionālās skaņu pārmaiņas ir tādas skaņu pārmaiņas, ko nosaka izrunas paradumi. Šīs pārmaiņas atvieglina izrunu, tās vērojamas vārda beigu daļā, priedēkļa un saknes sadurā un salikteņos.
Pozicionālās skaņu pārmaiņas rodas runas procesā.
Troksneņi maina balsīgumu:
- balsīgie troksneņi nebalsīgo priekšā kļūst nebalsīgi;
uzkāpt (z - s), lauzt (z - s), labs (b - s)
- nebalsīgie troksneņi balsīgo priekšā kļūst balsīgi.
apgūt (p - b), atbilde (t - d), sākdams (k - g)
Divi līdzskaņi, atrodoties vienā zilbē, saplūst vienā skaņā (parasti šī parādība vērojama vārda beigās):
- -ds, -ts saplūst par c
pats (ts - c), sirds (ds - c), celts (ts - c)
- -šs, -žs saplūst par š
spožs (žs - š), svešs (šs - š), mežs (žs - š)
Līdzskaņi v, j, ja tie atrodas viena zilbē ar īsu iepriekšēju patskani, izrunā tuvinās patskanim: v - u, j - i.
zivs (iv - iu), tavs (av - au), klajš (aj - ai), zvejnieks (ej - ei), uj (uj - ui)
Balsīgo un nebalsīgo troksneņu pārmaiņas izrunā sagādā grūtības rakstībā. Lai pārliecinātos, kāds līdzskanis rakstāms, vairumā gadījumu to var pārbaudīt, vārdu lokot tā, lai aiz neskaidrā līdzskaņa atrastos patskanis. Ja vārds ir saliktenis, tad jādala sastāvdaļās.
lauzt – lauza, smags – smaga, pusdiena – pusē diena, apgabals - ap-gabals
Lai pārliecinātos, kāds līdzskanis jāraksta vārda beigās, vārds jāizloka tā, lai aiz neskaidrā līdzskaņa sekotu patskanis.
sirds - sirdi, spožs - spoži, svešs - sveši