Teorija

Pozicionālās skaņu pārmaiņas

Pozicionālās skaņu pārmaiņas rodas runas procesā.

Pozicionālās skaņu pārmaiņas ir tādas skaņu pārmaiņas, ko nosaka izrunas paradumi. Šīs pārmaiņas atvieglina izrunu, tās vērojamas vārda beigu daļā, priedēkļaun saknes sadurā un salikteņos.

Troksneņi maina balsīgumu:
     a) balsīgie troksneņi nebalsīgo priekšā kļūst nebalsīgi;
     b) nebalsīgie troksneņi balsīgo priekšā kļūst balsīgi.
uzkāpt (z>s)
lauzt (z>s)
labs (b>s)
apgūt (p>b)
atbilde (t>d)
kdams (k>g)
Divi līdzskaņi, atrodoties vienā zilbē, saplūst vienā skaņā:
      -ds, -ts > c
      -šs, -žs > š
Parasti šī parādība vērojama vārda beigās
pats (ts>c)
spožs (žs>š)
sirds (ds>c)
celts (ts>c)
svešs (šs>š)
mežs (žs>š)
Līdzskaņi v, j, ja tie atrodas viena zilbē ar īsu iepriekšēju patskani, izrunā tuvinās patskanim
     v > u
     j > i
zivs [iv>iu]
tavs [av>au]
klajš [aj>ai]
zvejnieks [ej>ei]
uj [uj>ui]
 

Balsīgo un nebalsīgo troksneņu pārmaiņas izrunā sagādā grūtības rakstībā. Lai pārliecinātos, kāds līdzskanis rakstāms, vairumā gadījumu to var pārbaudīt, vārdu lokot tā, lai aiz neskaidrā līdzskaņa atrastos patskanis. Ja vārds ir saliktenis, tad jādala sastāvdaļās.
Piemērs:
lauzt – lauza
smags – smaga
pusdiena – pusē diena
apgabals - ap-gabals
Lai pārliecinātos, kāds līdzskanis jāraksta vārda beigās, vārds jāizloka tā, lai aiz neskaidrā līdzskaņa sekotu patskanis.
Piemērs:
sirds – sirdi
spožs – spoži
svešs - sveši
Atsauce:
Latviešu valoda 8.klasei/Gunta Suhanova un autoru kolektīvs.- Rīga: RaKa, 2004. - 132 lpp. :il.- izmantotā literatūra: 120.lpp.
http://www.liis.lv/latval/fonetika/fon12.htm