Teorija

Nelokāmie divdabji
Nelokāmie divdabji ar -ot, -oties
Nelokāmie divdabji ar -ot, -oties parasti nosauc pavaddarbību, kas notiek reizē ar pamatdarbību.
Pamatdarbību nosauc darbības vārds, kas teikumā ir izteicējs.
 
Piemērs:
Kukainis lidojot sajuta vilinošu aromātu, nolēma piesēst un pielipa pie sveķiem kā pie mušpapīra.
Teikuma priekšmets
Izteicēji
kukainis
sajuta, nolēma, pielipa
 
kukainis lidoja
           
un
kukainis sajuta
Abas darbības notiek reizē.

Nelokāmo divdabi ar piedēkli -ot un izskaņu -oties veido no darbības vārda tagadnes celma, tagadnes galotnes vietā liekot piedēklim raksturīgo piedēkli vai izskaņu.
Nenoteiksme
Tagadnes forma
Tagadnes celms
Divdabis
lidot
lidināties
[es] lidoju
[es] lidinos
lidoj
lidin
lidojot
lidinoties
 
Nelokāmajiem divdabjiem ar -ot, -oties piemīt darbības vārda un apstākļa vārda daba – tie, tāpat kā apstākļa vārdi, nav lokāmi.
Piemērs:
Bite lidojot sajuta puķu smaržu.
Bites lidojot sajuta puķu smaržu.
Sirsenis lidojot sajuta ābolu smaržu.
Divdabis tiek lietots ar vārdiem gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa formā, gan ar sieviešu dzimtes, gan vīriešu dzimtes vārdiem.
 
Nelokāmie divdabji ar -ot, -oties teikumā parasti ir apstākļi.
 
Nelokāmie divdabji ar -am, -ām, -amies, -āmies
Nelokāmie divdabji ar -am, -ām, -amies, -āmies parasti nosauc darbību, kas notiek vienlaicīgi ar izteicēja darbību.
 
Piemērs:
Es redzēju tautu dēlu
Snaužam arkla galiņā.
 
redzēju - izteicējs
snaužam - arājs snauž tajā brīdī, kad runātājs viņu redz
 
Kad redzēju tā nākam
Brāliņam līgaviņu!
 
redzēju - izteicējs
nākam  - līgaviņa nāk tajā brīdī, kad runātājs viņu redz
 

Nelokāmo divdabi ar piedēkli -am, -ām un izskaņu -amies, -āmies veido no darbības vārda tagadnes celma, tagadnes galotnes vietā liekot piedēklim raksturīgo piedēkli vai izskaņu.
Nenoteiksme
Tagadnes forma
Tagadnes celms
Divdabis
nākt
brīnīties
[es] nāku
[es] brīnos
nāk
brīn
nākam
brīnāmies

Nelokāmajiem divdabjiem ar -am, -ām, -amies, -āmies piemīt darbības vārda un apstākļa vārda daba – tie, tāpat kā apstākļa vārdi, nav lokāmi.
Piemērs:
Es redzēju māsu spēlējamies.
Es redzu māsu spēlējamies.
Ziemassvētkos dzirdu koraļļus dziedam.
Ziemassvētkos dzirdējām koraļļus dziedam.
 
Nelokāmie divdabji ar -am, -ām, -amies, -āmies teikumā parasti ir apstākļi.
 
Ar –ām, -āmies veido divdabjus no darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņas -īt, -īties, -ināt, -ināties.
Nenoteiksme
Divdabis
klausīt
klausīties
vizināt
vizināties
klausām
klausāmies
vizinām
vizināmies

Atsauce:
Latviešu valoda 6. klasei/Dzintra Paegle. -Rīga : Zvaigzne ABC, 1996. -199 lpp.:il. - izmantotā literatūra: 128.- 130.lpp.